Restorāni slēdz durvis. Arī populārais "Čarlstons"

Divi Latvijā labi pazīstami restorāni paziņoja par darbības pārtraukšanu augustā, savukārt populārais "Čarlstons" slēgs durvis septembra sākumā. Vai šīm ēdināšanas nozares leģendām sekos arī citi?

Nule kā kļuvis zināms, ka pazīstamais restorāns "Čarlstons" savas durvis slēgs 3. septembrī. Pagaidām plašāk par iemesliem tā vadība nerunā, publiski izsakot pateicību saviem sadarbības partneriem un draugiem par uzticību. Populārais restorāns "Vincents" savu darbību pārtrauca 26. augustā, par to paziņojot mēnesi iepriekš. "Vincentu" savulaik veidoja šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš pagājušā gada sākumā devās mūžībā. Tieši Mārtiņa Rītiņa laikā "Vincents" piedzīvoja ziedu laikus, kad restorānu apmeklēja gan citu valstu pirmās amatpersonas, gan kultūras un mākslas pārstāvji un citas prominences. Šomēnes par darbības pārtraukšanu paziņoja arī viens no senākajiem Rīgas restorāniem "Monterosso", kurš bija saglabājis restorāna stāstu un interjeru kopš 1913. gada. "23 gadi kopā priekos un bēdās. Augstumos un kritumos, bet vienmēr pastāvīgos, nesaudzīgos izaicinājumos. Kopš 2000. gada 1. jūnija ir noticis tik daudz. Liela vēsture un smuka bilde ir katras sīkas detaļas manifestācija – par to piedomājām ik brīdi, tāpēc te rūpīgi krāti produkti un priekšmeti, kurus atradām par tik labiem, lai izceltu tieši šo vietu. Tomēr visvairāk vietas auru veidojuši cilvēki, viņu attieksme un darbs," savā paziņojumā raksta restorāna pārstāvji. 

Tiesa, pēdējās dienās saņemta pozitīva ziņa – "Monterosso" apstiprina, ka darbu turpinās, jo saņēmuši lielu sabiedrības atbalstu.

Restorāna vadība paziņojusi, ka cer uz PVN samazināšanu un to, ka cilvēki vairāk nāks uz restorānu, nevis tikai apspriedīs to sociālajos tīklos.

Grūti atgūties

Kā notiekošo vērtē profesionāļi? Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste jau iepriekš izteicās, ka, ņemot vērā datus, cik daudz lielo un vidējo uzņēmumu slēgti pēdējo divu gadu laikā, tad iemesls "Vincenta" slēgšanai varētu būt krīzes sekas un augstais nodokļu slogs. Arī citi nozarē strādājošie pauda, ka tieši augstais nodokļu slogs varētu būt viens no galvenajiem iemesliem restorānu darbības pārtraukšanai. 

Tomēr citi ēdinātāji aicina problēmu sakni meklēt dziļāk, jo Latvijā joprojām vērojama ēnu ekonomika, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, varētu būt 30% apmērā, un tas atstāj sekas arī ēdināšanas nozarē. 

Tieši šis fakts, visticamāk, ietekmē situāciju un rada negodīgu konkurenci tiem tirgus spēlētājiem, kuri maksā visus nodokļus. Jāņem vērā, ka Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels un līdzekļu trūkuma dēļ daudzi restorānus nemaz neapmeklē. Lai arī vasaras sezona nozarē ir pļaujas laiks, ziemā un pavasarī tūristu skaits ir neliels.

Bažas par ziemu

Komentējot divu populāru restorānu slēgšanu, Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda, ka abi šie restorāni ir bijuši pilsētas un valsts vizītkartes, nozares līderi un gastronomijas tūristu magnēti un pierādījuši, ka mēs mākam un varam strādāt pasaules līmenī. Jenzis ir norūpējies par notiekošo, jautājot, vai ir jāaizver pilnīgi visi restorāni un pilnībā jāapstājas tūristu plūsmai, lai nozare tiktu sadzirdēta un mainītos valsts nodokļu politika.

Par krīzes sekām un grūtību pārvarēšanu runā arī "Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis. 

"Ja ēdināšanas nozares apgrozījums šobrīd sasniedzis 2019. gada līmeni, tad, ņemot vērā inflāciju, nozare atpaliek par 20% no rezultātiem pirms pandēmijas," 

Zukulis paudis aģentūrai LETA. Viņš norādījis, ka nozarei vēl tāls ceļš ejams, lai varētu teikt, ka tā ir pilnībā atguvusies. Šogad vērojama energoresursu cenu nostabilizēšanās, kas patlaban vairs nav liels drauds ēdināšanas nozarei, taču darbaspēka izmaksas turpina augt, un kļūst grūtāk konkurēt ar citām nozarēm. Ēdināšanas nozare nevar iztikt bez lieliem cilvēkresursiem, un tai ir liels nodokļu slogs.

Sāk kampaņu

Lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus, Latvijas Restorānu biedrība sākusi informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā ar mērķi popularizēt Latvijas labāko restorānu piedāvājumu. Ar digitālo rīku palīdzību kampaņas laikā notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā un kampaņai izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama. 

Jānis Jenzis teic, ka Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. 

Krievijas sāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Jāpiezīmē, ka pēc Pasaules Tūrisma organizācijas informācijas, gastronomijas tūrisms ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma veidiem – cilvēki apmeklē galamērķi ar domu nobaudīt, uzzināt, iepazīt gan tradicionālo, gan moderno reģiona virtuves piedāvājumu.

Augustā ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms "Covid-19" pandēmijas jeb 2020. gada sākumā. Lai arī ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi sabiedriskajai ēdināšanai, šis priekšlikums līdz šim nav atbalstīts.