Pagājušās nedēļas nogalē notika pasaules talka, kurā piedalījās arī vairākas ārvalstu vēstniecības Latvijā, dodoties pārgājienā gar Rīgas līci un sakopjot pludmali – savācot plastmasas un citus atkritumus.

Norvēģija jau kopš 2014. gada ir strādājusi pie tā, lai visas valstis uzņemtos stingrākas saistības samazināt plastmasas piesārņojumu. 2022. gada martā ANO Vides asamblejā pasaule beidzot vienojās sākt sarunas par starptautisku nolīgumu par plastmasas piesārņojumu.

Plastmasa: noderīga un bīstama

Mūsdienās plastmasa skar katru dzīves jomu, tāpēc ir grūti iedomāties kādu noderīgāku materiālu. Betons? Kokmateriāli? Alumīnijs? Iespējams, ka plastmasa tomēr ir līderpozīcijā. Kāpēc mums būtu jātērē laiks, lai noslēgtu globālu vienošanos pret plastmasas piesārņojumu? Lai gan pastāv arvien vairāk bioloģiskas izcelsmes plastmasas izstrādājumu, kas ir bioloģiski noārdāmi, joprojām tomēr dominē plastmasa, kuras pamatā ir nafta. Un tā pilnībā nesadalās.

Tiek lēsts, ka aptuveni diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē nav pieejamas labas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Daudzos reģionos iedzīvotājus un vidi nopietni ietekmē piesārņojums no lielā atkritumu daudzuma, kas nonāk apkārtējā vidē. Atkritumi izplatās pa upēm, bet atkritumi, kas nonāk jūrā, izplatās arī tālāk ar okeāna straumēm, šķērsojot valstu robežas.