Pierīgā augstākais punkts, kur tagadējos laikos jau no liela gabala kā uz delnas redzami visi mūsu galvaspilsētas torņi un augstceltnes, ir Stopiņu pagasta purvā vairākos gadu desmitos uzaugušais Getliņu atkritumu kalns. 

Pirms 25 gadiem izveidotais uzņēmums SIA "Getliņi EKO" pārvalda lielāko atkritumu poligonu Baltijas valstīs, tajā ik dienu nonāk puse no Latvijas iedzīvotāju nešķirotajiem atkritumiem, un tagad izskatās, ka no uzņēmuma rīcībā esošajiem 90 ha praktiski visa teritorija jau ir aizņemta.

Īsi pirms gadumijas "Latvijas Avīzei" bija īpaša iespēja Getliņos nokļūt pašā kalna virsotnē un seno Rīgu aplūkot kopā ar kaiju tūkstošiem. Šīs svītas pavadībā uz milzu kalna kores bija redzama arī pavisam niecīgā brīvā vieta nepilna hektāra platībā, kas vēl atlikusi agrāk ierastajai sadzīves atkritumu apglabāšanai jeb deponēšanai. 

Ja salīdzinoši nesen arī Latvijā nebūtu sākusies atkritumu šķirošanas ēra, Getliņu poligons droši vien jau būtu slēgts un atkritumu poligonam tiktu izraudzīta jauna vieta.

Tomēr ES Zaļais kurss, arvien stingrāka aprites ekonomikas principu pielāgošana mūsu ikdienas saimniekošanā Getliņu poligona un vienlaikus arī visas nozares likteni ir mainījusi. Saskaņā ar Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem visām dalībvalstīm kā obligāts pienākums noteikts, ka līdz 2035. gadam poligonos noglabājamo atkritumu daudzums jāsamazina līdz 10%. Vai tas ir reāli izpildāms mērķis, cik gatava paradumu maiņai atkritumu šķirošanā ir mūsu sabiedrība un pats poligons, vai nešķirotie atkritumi būtu jāuzskata par nākotnes resursu – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar ilggadējo SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētāju Imantu Stirānu.