Saimniekam ievērībai! Mūsdienu lauksaimnieka saimniekošanas specifika

Mūsdienu lauksaimniecību raksturo trāpīgs dabas pamatlikums – pielāgojies vai mirsti. Zemniekiem vairāk nekā jebkad agrāk nākas saimniekot ar galvu, nevis ar muskuļiem un tehniku. Klimata apstākļi, mainīgs pieprasījums un cenas, resursu un darbaspēka trūkums, regulējumi un paaudžu maiņa – šie izaicinājumi mudina strādāt gudrāk, ražīgāk un pārdomāti izmantot katru eiro.

Lauksaimnieki apzinās gudras un tālredzīgas saimniekošanas nozīmi – arvien aktīvāk ievieš jaunās tehnoloģijas, kas palīdz gan augsnes apstrādē, gan arī augu kultūru ražībai un kapacitātes palielināšanai, kā arī veido pilnu ražošanas ciklu – no lauka līdz galdam.

Saimniecības kļūst lielākas

Lauku saimniecības kļūst arvien lielākas, un šī tendence turpināsies – tas ir neizbēgams attīstības process, kas notiek ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Lielāks mērogs ļauj saimniekot efektīvi un rentabli. Šo tendenci apliecina arī statistika – 

Latvijā 13 gadu laikā par trešdaļu sarucis lauku saimniecību skaits (lielākoties uz nelielo un mazo saimniecību rēķina), bet esošās kļuvušas lielākas, palielinoties apsaimniekotās zemes platībai vienā lauku saimniecībā.

2023. gadā Latvijā bija 57 400 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,97 miljonus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vienā saimniecībā vidēji apsaimniekoja 34,3 ha lauksaimniecības zemes, kas ir par 5,8 ha jeb 20.4% vairāk nekā 2020. gadā. Tuvums galvaspilsētai nosaka saimniekošanas specifiku – saimniecības audzē kultūras, kam nav nepieciešamas lielas zemes platības, piemēram, attīsta siltumnīcu kompleksus, audzē dažādas ogas utt., kā arī nodarbojas ar pārstrādi.

Lai arī kopumā saimniecības kļūst lielākas, top arī jaunas saimniecības, kas sāk ar nelielu apjomu un pakāpeniski aug, aktīvi izmantojot arī ALTUM dotās iespējas. Viena no tādām ir ALTUM pārvaldītā Latvijas Zemes fonda īstenotā zemju pārdošana. Piemēram, šajā pavasarī fonds izlicis pārdošanā 34 īpašumus. Tās ir nelielas platības par izdevīgu cenu, ko saimniecības var atļauties no pašu līdzekļiem. Tie bieži ir nelieli īpašumi, kas ir interesanti tieši jaunajiem lauksaimniekiem. Cita iespēja – zemes iegādes programmas aizdevums, kas jaunajiem bieži ir vienīgā iespēja tikt pie lauksaimniecības zemes.

Investē tehnoloģijās un automatizācijā

Lauksaimniecība Latvijā ir viena no ekonomiski veiksmīgākajām nozarēm – divdesmit gadu laikā četrkāršojušies produkcijas izlaides apjomi. Tikpat svarīgi – saimniecības digitalizējas, ievieš modernas tehnoloģijas un risinājumus. Mainoties paaudzēm, jaunie saimnieki bieži saimnieko gudrāk, piemēram, veic zemes sastāva analīzes, pirms pavasarī uzsāk mēslošanu, tādējādi gan ietaupot naudu mēslojumam, gan nenoplicinot zemi.

Līdztekus tradicionālajām nozarēm lauksaimnieki pievēršas arī jaunām jomām, domā par procesa pilnu ciklu, izmantojot nozares sniegtās iespējas pilnībā – seko zaļajam kursam un specializējas viedajās jomās (piemēram, izmanto biomasu enerģijas ražošanā utt.), rada augstākas pievienotas vērtības produktus un attīsta citus ar lauksaimniecību saistītus pakalpojumus.

Arvien biežāk tiek izmantota bezaršanas jeb tiešsējas tehnoloģija, kas sausos gados labāk pasargā augsni no pārlieku lielas izžūšanas, kā arī tiek rūpīgāk plānota augu seka, lai iegūtu labāku ražību un samazinātu minerālmēslu lietošanu. Savukārt ogu audzētāji investē laistīšanas sistēmu izveidē vai kapacitātes palielināšanā, ieviešot daļēju primārās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, tādējādi nodrošinot pilnu ražošanas ciklu. Tas mazina atkarību no svārstīgā primārās produkcijas tirgus pieprasījuma un ir gudrs lēmums, īpaši gadījumos, kad nav iespējas produkciju uzglabāt.

ALTUM programmas attīstībai

Lai attīstītos, ir nepieciešami līdzekļi – bieži vien ar pašu finansēm izaugsmes plāniem nepietiek, bet, saskaroties ar dažādiem nozarei raksturīgiem izaicinājumiem, finanšu jautājums kļūst aktuāls. Klimata izmaiņas atstāj būtisku ietekmi uz lauksaimniecības biznesu – kādreiz sliktie gadi bija ik pēc 3–5 gadiem, tagad dabas kataklizmas dažas apakšnozares var skart pat katru gadu. Tas nozīmē, ka zemniekam nav laika atkopties no iepriekšējās krīzes, kad nāk nākamā, un dažiem sanāk ieslīgt parādos.

Lauksaimniekiem ir liela interese par lauksaimnieku atbalsta programmām – Latvijas reģionos piešķirti ap 70% ALTUM aizdevumu. Trīs aktīvākās nozares, kas izmanto ALTUM finansējumu, ir lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, mežizstrāde. Pieprasītākās programmas: mazie aizdevumi lauku teritorijās, starta aizdevumi, MVU izaugsmes aizdevumi. Galvenās vajadzības, uzsākot biznesu vai straujos attīstības posmos – nepieciešams atbalsts biznesa plāna un naudas plūsmas sagatavošanā, lauksaimnieki aktualizē jautājumus par atbalsta finansējuma pieejamību, grantiem, kapitāla atlaidēm. Būtisks ir arī atbalsts saražotās produkcijas realizācijai – to akūti izjūt jaunas, nelielas saimniecības.

Pieaug aktivitāte zemes darījumos

Saimniecībām augot, aktuāls ir apsaimniekojamās zemes jautājums. Zemes iegāde un noma ir veidi, kā palielināt apsaimniekojamās platības un iegūt vairāk lauksaimniecības produkcijas. ALTUM Zemes iegādes programmas ietvaros piešķirti jau 120 milj. eiro. Novērojama tendence, ka kopš pagājušā gada vasaras sāk atjaunoties lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas apjomi. Arī Latvijas Zemes fondā fiksēts daudz zemes darījumu. Pēc apjoma aptuveni 30% no portfeļa veido zemes reversā noma – lauksaimnieks pārdod zemi fondam, saņemot finansējumu likviditātes nodrošināšanai, un turpina to lietot uz nomas noteikumiem, bet pēc pieciem gadiem var zemi atpirkt.

Finanšu pratība – vitāli svarīga

Speciālisti atzīst, ka Latvijas lauksaimniecības nozares potenciāls vēl ne tuvu nav pilnībā izmantots. Tāpēc nozarei, strādājot izaicinājumiem pilnā vidē, būs skrupulozi jāseko līdzi biznesa procesam, atsakoties no nerentabliem risinājumiem vai transformējoties. Daļa lauksaimnieku rēķina zemes gabalu rentabilitāti – tos, kuri atrodas tālu no bāzes vietas, kas veido papildu izdevumus transporta nobraukumā, pārdod un, ja ir iespējams, pērk tuvāk esošos zemes gabalus.

Šobrīd liels skaits zemnieku savu naudas plūsmu plāno viena gada ietvaros, lai gan, ņemot vērā mainīgos klimatiskos un ģeopolitiskos apstākļus, zemniekiem ir jāmācās finanses plānot vismaz trīs gadus uz priekšu, prognozēs vairāk iekļaujot dažādus riskus. Finanšu pratība un prasme pielāgoties un mainīties kļuvusi vitāli svarīga.

Gudra, pārdomāta un uz nākotni vērsta saimniekošana, kas balstās uz tehnoloģijām, finanšu pratību un pielāgošanos mainīgajiem apstākļiem, ir lauksaimnieku izaugsmes atslēga.