19.3 °C
Lai šī gada oktobrī darbu varētu sākt elektroenerģiju uzkrājošā bateriju sistēma (BESS), kas sniegtu iespēju ievērojami samazināt pēc atslēgšanās no BRELL par aktualitāti kļuvušās balansēšanas jaudu uzturēšanas izmaksas, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem drīzumā plāno pabeigt bateriju vadības sistēmas izstrādi un sākt tās testēšanu.
Iecerēts, ka šī gada oktobrī AST baterijas ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 MWh sāks darbu Rēzeknē un Tumē. Modernajai bateriju sistēmai jānodrošina ātrdarbīgas un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves, kādas nepieciešamas tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas kopš gada sākuma strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Šādas ātrdarbīgas rezerves kļūst svarīgas, arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram energosistēmā.
"Tā kā gandrīz visas ar BESS uzstādīšanu saistītās izmaksas tiek segtas no ES struktūrfondiem, tad ekonomiskais ieguvums nacionālā mērogā ir vērā ņemams," vērtē RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis, uzsverot, ka šīs BESS ir starp vērienīgākajām Eiropā. "Lietuvā četros objektos arī uzstādītas BESS ar kopējo jaudu 200 MW un ietilpību 200 MWh. Manuprāt, jaudas un enerģijas attiecība 1:2, kas izvēlēta Latvijā, ir daudz veiksmīgāka nekā Lietuvā, jo veicina efektīvāku BESS izmantošanu. Igaunijā šāda mēroga BESS nav. Tur balansēšanas izmaksu ierobežošanas funkciju veic pārvades sistēmas operatora "Elering" īpašumā esošā "Kiisa" dabasgāzes elektrostacija," salīdzina pētnieks. Turklāt lietuviešu BESS vadībai vairāk tiekot izmantota manuāla pieeja, proti, nepieciešama lielāka dispečeru iesaiste, piemēram, uzlādes stāvokļa atjaunošanai. "Tas neizbēgami ierobežo balansēšanai efektīvi izmantojamās jaudas apmēru. Savukārt AST bateriju sistēmai izstrādājam pilnībā automatizētu risinājumu, kas nodrošina rezervju pieejamību pat vissliktākajos energosistēmas apstākļos," uzsver K. Baltputnis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
