Skanēj’ mana valodiņa… Klāt starptautiskais folkloras festivāls "Baltica"

"Šī gada festivāla tēma ir valoda, un jau skatēs varēja iepazīt tās rakstu, ritmu, skanējumu un raksturu mūzikā, dziesmās, dejās, stāstos vai muzikantu spēles manierē," stāsta starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" tēmas idejas autore un mākslinieciskā vadītāja Edeite Laime.

Uz starptautisko folkloras festivālu "Baltica", kas sāksies rīt, 26. jūnijā, un līdz 29. jūnijam noritēs Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī, dosies 249 folkloras kolektīvi no visiem Latvijas vēsturiskajiem reģioniem, kopā pulcējot 3110 dalībniekus. Viņu vidū būs arī diasporas kolektīvi un ārvalstu viesi no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Peru. Pulcējot dažādus folkloras ansambļus, "Baltica" notiek kopš 1987. gada, katru reizi citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls notiks jau 13. reizi.

Rosīgākie Latgalē, Vidzemē un Kurzemē

Tradicionāli visplašāk festivālā "Baltica" būs pārstāvēta Latgale, no kuras dažādos pasākumos piedalīsies 87 kolektīvi, kopskaitā 1030 dalībnieki. Otrs plašāk pārstāvētais reģions šogad būs Vidzeme ar 50 kopām un 624 dalībniekiem, savukārt trešais kuplāk pārstāvētais reģions būs Kurzeme ar 48 kolektīviem un 541 dalībnieku. Rīgu pārstāvēs 30 kolektīvi un 454 dalībnieki. Festivālā piedalīsies arī 19 kopas un 303 dalībnieki no Zemgales un deviņi kolektīvi ar 103 dalībniekiem no Sēlijas.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Unikālais – piedziedājumos, izloksnēs, norisēs un stāstos

Par ko varēja pārliecināties skatēs? Kā stāsta Edeite Laime, Zemgales kopām bija raksturīgi dažādi skaniski un plašāk nedzirdēti salikumi piedziedājumos, tāpat tika meklētas zemgaļu valodas pēdas, izcelts votu jeb krieviņu mantojums, kā arī skandēta zvanu, ganu un bērnu valoda. Kurzemnieki savu unikalitāti parādīja gan ar jūras zvejnieku stāstiem un izmantotajiem vārdiem, gan dažādu personību izcelšanu, piemēram, tika atdzīvinātas Jaņa Rozentāla gleznas, izskanēja otaņķietes Katrīnas Ignātes dzīvesstāsts un devums vietējās izloksnes vārdnīcas veidošanā. Skanēja arī lībiešu valoda, popiņu, suitu, puziš’, Ēdol’s mēles, Talsu Dižmārs tirgs, Piltenes žīdiņu, Zirņu pagasta leišu un citi stāsti.

Savukārt Vidzemes pārstāvji cēluši godā folklorista Voldemāra Stelberga savulaik pierakstītās dziesmas, stāstīja tālāk Gaujas plostnieku piedzīvoto, atcerējās uz sārta sadedzināto Lielvārdes Katrīnu, runāja malēniešu, Vidzemes lībiešu, sēļu, piebaldzēnu valodā, kā arī dziesmās un dejās ļāva izdzīvot notikumus Simjūda tirgū, Rencēnu krogā un citās vietās. Šajā reģionā varēts saklausīt ļoti daudz citu latviešu vēsturisko zemju ļaužu valodu, jo tieši Vidzemē vēsturiski daudz ieceļoja pārējo novadu iedzīvotāji.

2022. gadā festivālā "Baltica" Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā piedalījās arī Zantes folkloras kopa "Vācelīte" (vadītāja Taira Grošteine).

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Festivāla skates ļāva apjaust, ka Sēlijā arvien brašāk skan sēļu valoda, neiztika bez šai pusei raksturīgās rotāšanās un priecāšanās par dažādās Sēlijas vietās pierakstītajām dziesmām, tāpat tika atgādināts par skauģu un mēļotāju valodu ietekmi, kaimiņu būšanu un katram savu sirds valodu. Latgalē līdzās dažādu sādžu, solu un cīmu stāstiem daudz skanēja arī dabas valoda – putnu, koku, ziedu, zirgu un citās tematikās. Latgalieši aicināja uz kāzām, talkām, zaļumballi, izrādīja dažādos Latgales bolsus, kā arī godināja Ontona Skrindas dziesmas, stāstīja par Lubāna zvejnieku dzīvi un neaizmirsa reģionam raksturīgās Dīva dzīsmis.

Viesi arī no Peru

Festivāla dalībnieku vidū būs arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa "Dūdalnieki" un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa "Rēvele".

"Balticā" viesosies arī četri ārvalstu viesu kolektīvi. Igauniju šogad pārstāvēs folkloras grupa "Siidisõsarõ", kuras nosaukums tulkojumā nozīmē "ļoti tuvas māsas". Dalībnieku saknes meklējamas Setomā – Igaunijas dienvidaustrumu reģionā –, kur dzīvoja Igaunijas seti. Tā ir somugru tauta, kurai raksturīgā īpašā tradicionālā dziedāšana un unikālā valoda ir iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā. Setus arīdzan vienmēr var atpazīt pēc viņiem raksturīgajiem tautastērpiem. Savukārt Lietuvu šogad pārstāvēs folkloras ansamblis "Poringes", kura nosaukums lietuviešu valodā apzīmē teiksmu. Tas ir jauniešu folkloras ansamblis no Viļņas, kura pirmsākumi meklējami Lietuvas Izglītības zinātņu universitātē. Ansambļa repertuārs aptver gan lietuviešu folkmūziku no 16. līdz 19. gadsimtam, gan 20. gadsimta sākumā izplatīto mūziku un dejas Lietuvas ciematos. Savā 50 gadu ilgajā vēsturē "Poringes" ir uzstājušies vairāk nekā 20 valstīs, aizvadot ap 3000 koncertu.

Festivālu apmeklēs arī folkloras grupa "Perlynka" no Ukrainas Volīnijas apgabala, kurā darbojas gan jaunieši, gan pieaugušie. Grupa pēdējos gados uzstājusies vairāk nekā 15 valstīs, trīs gadus ar brīvprātīgo darbu organizē gadatirgus, koncertus un darbnīcas, lai palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem un kara skartajiem cilvēkiem.

Savukārt vistālāko ceļu uz festivālu "Baltica" mēros folkloras mūzikas grupa "Yawar Peru", kuru 1988. gadā Rīgā izveidoja studenti no Peru, kas Latvijā studēja aviāciju. Vārds "Yawar" kečvu valodā, kurā runāja inki, nozīmē "asinis". Līdz ar to grupas nosaukums tulkojumā ir "Peruāņu asinis", kolektīva dalībnieki izpilda Andu kalnu reģiona un citu Latīņamerikas valstu mūziku. Grupa piedalījās festivālā "Baltica" 1991. gadā un uzstājās vēl gadu, līdz tās dalībnieki devās savās profesionālajās gaitās pa visu pasauli, šobrīd strādājot par aeronautikas inženieriem Eiropā, ASV un Peru. Pēc divdesmit gadiem – 2012. gadā – grupas dalībnieki atkal pulcējās Rīgā un gandrīz katru gadu turpina tikties Eiropā dažādos pasākumos. Nu pēc trīsdesmit gadiem "Yawar Peru" nolēmusi atkal uzstāties festivālā "Baltica" sadarbībā ar grupu "Inti Pacha", kurā darbojas peruāņi, kas dzīvo Minhenē Vācijā.