Pensijas vecuma celšana Latvijā — neizbēgama

Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, pensionēšanās vecums pašlaik ir 65 gadi. Taču nevajadzētu lolot ilūzijas, ka augstākā robeža jau ir sasniegta. Piemēram, Dānijas valdība nesen nolēma, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 70 gadiem, un gaidāms, ka arī citām valstīm nāksies sekot šim piemēram.

Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts: Latvijā jau šobrīd būtu jādomā, kā iesaistīt darba tirgū dažādas mazaktīvās sociāli ekonomiskās grupas – ilgstošos bezdarbniekus, nestrādājošos un nemācošos jauniešus, cilvēkus ar invaliditāti u. c. Ja izdotos panākt šo grupu iesaisti darba tirgū kaut vai tikai Lietuvas vai Igaunijas līmenī, tad tas jau dotu papildus vismaz 20 tūkstošus strādājošo.

Tomēr tālākā perspektīvā pensijas vecuma tālāka celšana, manuprāt, būs neizbēgama, jo Latvijas darba tirgū notiek skaitliski nelīdzvērtīga paaudžu nomaiņa – proti, samērā daudzskaitlīgo aizejošo pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados dzimušo paaudzi nomaina skaitliski daudz mazākās nākamās paaudzes. Piemēram, šogad Latvijā pensijas vecumu sasniegs apmēram 26 tūkstoši darbinieku, bet darba tirgū tos aizvietos apmēram 16 tūkstoši jauniešu. Šim procesam turpinoties, nākotnē darbaroku trūkums vērsīsies aizvien plašāks un strādājošajiem uzliktais slogs ar solidaritātes maksājumiem jeb t. s. pensiju pirmo līmeni uzturēt šodienas un nākotnes pensionārus kļūs aizvien smagāks. Tādēļ nāksies vai nu celt pensijas vecumu, vai ķerties pie citiem soļiem darbinieku un nodokļu maksātāju iztrūkuma mazināšanai.

Pensijas vecuma celšana Latvijā būs politiski grūts solis un diez vai kāds politiķis par to uzdrošināsies publiski ieminēties pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. 

Tomēr šo soli atvieglos vairāki apstākļi. Pirmkārt, arī citās Eiropas valstīs ir samilzusi līdzīga problēma un tās turpinās paaugstināt pensionēšanās vecumu, līdzīgi kā to nesen izdarīja Dānija. Tādēļ Latvija šīs problēmas risināšanā nebūs unikāla un varēs atsaukties uz citu valstu pieredzi. Otrkārt, situāciju atvieglos tas, ka, no Latvijas vēlētāju viedokļa raugoties, citi iespējamie problēmas risinājumi, piemēram, darbinieku ievešana, varētu šķist vēl mazāk populārs solis. Tādēļ sabiedrība varētu atbalstīt pensijas vecuma celšanu kā "mazāko ļaunumu".

Neatkarīgi no šiem lēmumiem Latvijā jau tagad "de facto" redzams, ka pieaug strādājošo skaits pensijas un pirmspensijas vecumā, proti, process ir pamazām sācies bez jebkādiem politiskiem lēmumiem. Tikai šajā desmitgadē vien 65–69 gadus vecu strādājošo skaits no apmēram 30 000 ir strauji audzis un pietuvinājies 40 000 darbinieku, bet 70–74 gadus vecu strādājošo skaits ir apmēram 15 000 un arī turpina pieaugt. Kopumā pēdējās desmitgades laikā strādājošo jauniešu skaits 25–29 gadu vecumā Latvijā ir samazinājies gandrīz uz pusi, bet tikmēr ir divkāršojies strādājošo skaits pirmspensijas 60–64 gadu un pensijas vecuma 65–69 gadu grupās. Proti, mēs ļoti skaidri redzami pārvēršamies par "sudraba ekonomiku".

Jāpiebilst, ka mūsu gadījumā pensijas vecuma celšana būs saistīta ar vairākiem īpaši Latvijai raksturīgiem apstākļiem un izaicinājumiem. Pirmais no tiem ir veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība. Mums jau šobrīd cilvēki nav pietiekami veseli, un kā būs tad, ja darba mūžs kļūs vēl garāks? Veselīgais mūža ilgums Latvijā pašreiz ir tikai nedaudz virs 50 gadiem, un, ja nopietni tiek domāts par darba mūža pagarināšanu, tad kaut kā ir jāpanāk arī veselīgā mūža ilguma pagarināšana. Otrs – mūžizglītības iespējas un pārkvalifikācijas kvalitāte. Skaidrs, ka arī turpmākajos gados darba tirgū notiks strukturālas pieprasījuma izmaiņas, jo strauji attīstās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts un tirgum ir nepieciešami speciālisti, kas spēj ar šīm tehnoloģijām apieties un strādāt. Šī iemesla dēļ daļai esošo darbinieku nāksies mainīt savu nodarbošanos un pārkvalificēties. Tieši pirmspensijas vecuma strādājošie šai ziņā varētu būt jūtīgākā grupa, kurai būtu nepieciešams sistemātisks atbalsts.