Kārina Hēglunda: Latvija, paldies par skaistajām atmiņām!

Pirms dodos prom no Latvijas pretī jaunam sākumam un iespējām, vēlos pateikties šai brīnišķīgajai valstij – valstij, kas mani ir apbūrusi un paliks manā sirdī uz visiem laikiem.

Kad pirms pieciem gadiem ierados Latvijā, es pat nespēju iedomāties, cik ļoti šī valsts un tās cilvēki kļūs par daļu no manis. Tas, kas sākās kā jauns posms manā karjerā, ātri vien pārvērtās par kaut ko daudz vairāk – par mājām, ģimeni, piedzīvojumu pilnu, iedvesmojošu un izglītojošu ceļojumu, kas vienmēr būs ar mani.

Man ir bijis gods strādāt kopā ar dažiem no vistalantīgākajiem, sirsnīgākajiem un iedvesmojošākajiem cilvēkiem, ko jebkad esmu satikusi, – sākot no dažādu jomu amatpersonām līdz mediju pārstāvjiem, sporta zvaigznēm, nenogurstošiem pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās vides pārstāvjiem, kā arī kolēģiem no diplomātiskā korpusa. Īpaša pateicība jāizsaka maniem kolēģiem vēstniecībā, kuru uzticība un profesionalitāte sniedzas tālu pāri ierastajam un ir patiesi iedvesmojoša.

Piecus gadus ir grūti ietvert dažās rindkopās, taču ir notikumi, kas īpaši izceļas, – brīži, kuros apzinājos, ka esmu vēstures lieciniece. Viens no šādiem notikumiem bija diena, kad vēstniecībā pacēlām NATO karogu, atzīmējot Zviedrijas oficiālo pievienošanos aliansei. Vērojot, kā karogs lēnām paceļas mastā, izjutu dziļu vienotības, mērķa un lepnuma sajūtu. Tā nebija tikai simboliska ceremonija – tas bija spēcīgs apliecinājums mūsu kopīgajām vērtībām, sadarbībai un noturībai, kas mūs ir savedusi kopā. Un šī gada sākums, kad aukstā, bet saulainā ziemas dienā Latvijā ieradās 500 Zviedrijas karavīru, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei, iespējams, ir visredzamākais šīs vienotības apliecinājums.

Vēl viens nozīmīgs brīdis, ko vēlos pieminēt, ir Latvijas vēsturiskais solis pretī vienlīdzībai – civilās partnerības likuma pieņemšana. Šis notikums ir spēcīgs apliecinājums tam, ka mīlestība neatkarīgi no tās formas ir vērtība, kas jāatzīst un jāaizsargā.

Tāpat arī es nevaru nepieminēt to neaizmirstamo nakti, kad Latvija uzvarēja Zviedriju 2023. gada pasaules čempionāta hokejā ceturtdaļfinālā tepat Rīgā. Kā zviedrietei man, protams, nebija viegli vērot šo zaudējumu, bet es nevaru iedomāties cienīgāku un kaislīgāku komandu, kurai zaudēt. Enerģija pilsētā bija patiesi elektrizējoša, un mani līdz sirds dziļumiem aizkustināja cilvēki, kuri visu nakti un arī vēl nākamajā dienā nesa ziedus uz Zviedrijas vēstniecību – žests, ko uztvēru kā labas gribas apliecinājumu. 

Tas bija zaudējums uz ledus, bet skaista uzvara cilvēcībai, sportiskajam garam un labām kaimiņattiecībām – brīdis, kas mani vēl ciešāk satuvināja ar Latviju.

Vēl viens spilgts notikums – un personīga sapņa piepildījums – bija iespēja pilnībā ļaut vaļu savai "ABBA" mīlestībai (lai gan nav tā, ka es to kādreiz būtu īpaši slēpusi). Pateicoties tam, ka 2024. gada Eirovīzija notika Zviedrijā, man bija brīnišķīgs attaisnojums svinēt visu, kas saistīts ar spīguļiem, krāšņumu un "Dancing Queen". Un kā ķirsītis uz tortes – man bija patiess prieks pavadīt Latvijas pārstāvi Donu uz Malmi, kur viņš ar dziesmu "Hollow" pārstāvēja Latviju uz lielās Eirovīzijas skatuves. Runājot par mūziku, vēl viens neaizmirstams piedzīvojums bija Latvijas Dziesmu un deju svētku apmeklējums 2023. gadā. Tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, kas vienoti tradīcijā, vēsturē un nacionālajā identitātē, manī radīja dziļu emocionālu pārdzīvojumu. Tas bija skaists un spēcīgs apliecinājums tam, cik dziļi mūzika dzīvo šīs valsts dvēselē – tā nav tikai individuāla izpausme, bet arī tautas balss. Un, esot tur, klausoties un vērojot, es jutu, ka esmu lieciniece kaut kam patiesi īpašam, maģiskam brīnumam.

No sniegotām ziemām līdz Līgo svinībām, no darba sapulcēm līdz ikdienišķām sarunām pie kafijas – katrs mirklis ir atstājis paliekošu iespaidu. Gatavojoties nākamajam darba un dzīves posmam Itālijā, man ir pateicības un gaišu, cerību pilnu atmiņu piepildīta sirds. Es ticu, ka mūsu kopīgajā ceļā uz drošāku, turīgāku un ilgtspējīgāku pasauli Zviedrija un Latvija turpinās mācīties viena no otras, iedvesmot, atrast kopīgas intereses un veicināt sadarbību gan lielos, gan mazos jautājumos.

Sirsnīgs paldies ikvienam, kas bija daļa no šī īpašā ceļojuma – kā draugi, partneri un sabiedrotie. Šīs nav atvadas, tas ir tikai "arrivederci"!

Dievs, svētī Latviju!