Veicinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinot Latvijas enerģētisko drošību, AS "Latvenergo" palielina atjaunīgās ģenerācijas portfeli. Viens no ekonomiski izdevīgākajiem risinājumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā ir vēja enerģija – it īpaši tagad, kad Latvijā un Baltijā vērojams jaudu deficīts, kas elektroenerģijas tirgū ietekmē cenas.
Ar jaunām vēja elektrostacijām arī Latvijā iespējams rentabli un bez subsīdijām ražot konkurētspējīgu un zaļu, videi draudzīgu elektroenerģiju. Lieljaudas vēja parku attīstība uzskatāma par Latvijas valsts un visas sabiedrības interesēs īstenojamu projektu. Attīstot vēja parku projektus, "Latvenergo" cenšas darīt visu, lai maksimāli respektētu visus valstī esošos noteikumus, kas nodrošina iedzīvotāju labbūtību un saglabā esošo biodaudzveidību vidē.
Prasību, kas jāievēro vēja parku attīstītājiem, ir ļoti daudz. Lai nodrošinātu to izpildi, "Latvenergo" strādā arī savi ietekmes uz vidi novērtēšanas speciālisti, apmēram pirms gada darbā pieņemts pat ornitologs. Talkā nāk arī jaunākās tehnoloģijas, nepieciešamo vides aizsardzības datu iegūšana, analīze un pastāvīgs monitorings pilnveidojas ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību.
Piemēram, lai novērstu mirguļošanas radīto ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem, vēja parkos izmanto sistēmas, kur kopā darbojas virkne sensoru un īpaši veidotu algoritmu, palīdzot pielāgot vēja parka darbību tā, lai konkrētu turbīnu darbību apturētu brīdī, kad tās ēna var radīt mirguļošanas efektu. Līdzīgas viedās sistēmas izmanto arī putnu un sikspārņu aizsardzībai – tuvojoties turbīnas tornim, speciāli "apmācītas" un ieprogrammētas ierīces aizsargājamos lidoņus identificē un rotora spārnu griešanos aptur.
Kā tas darbojas, vai vispār ir iespējami dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības kompromisi – par šiem un citiem jautājumiem "Latvijas Avīze" aprunājās ar "Latvenergo" Ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) projektu vadītāju Kristīni Eglīti un ornitologu Edgaru Dzeni.
Maksimālās piesardzības princips
"Ikvienā vēja parka projektā, pirms "Latvenergo" sāk to īstenot, notiek pamatīgi teritorijas priekšizpētes pasākumi. Vispirms sākam ar to, ka analizējam Dabas aizsardzības pārvaldes un citu vidi uzraugošo organizāciju rīcībā esošos datus. Tādā veidā jau pašā sākumā notiek teritoriju apzināšana, kur attīstīt vēja parkus pilnīgi noteikti nevar. Tās ir īpaši aizsargājamās teritorijas, putnu koncentrācijas vietas, mikroliegumi un dažādas cilvēku vajadzību nodrošināšanai noteiktas aizsargjoslas – dzīvojamās ēkas, dzelzceļš, augstsprieguma līnijas u. tml.
Kad ir atrastas teritorijas, kur nav liegumu un ir arī tehniskas iespējas racionāli izveidot vēja parku, var pieņemt lēmumu par ietekmes uz vidi novērtēšanas jeb IVN procedūras sākšanu. Procedūra ir obligāta, noteikumi paredz, ka to veic virkne sertificētu vai ar atbilstošu izglītību eksperti. IVN laikā uz konkrēto teritoriju sūta vairākas grupas speciālistu. Pirmajā ir ornitologs, sikspārņu eksperts un biotopu izpētes speciālists. Otra speciālistu grupa orientējas ietekmes izpētei uz cilvēkiem – fizikālajām, sociāli ekonomiskajām, vides izmaiņu un citiem riskiem.
IVN procedūras mūsu valstī ir ļoti laikietilpīgas. Runājot, piemēram, par putniem un sikspārņiem, pētnieki monitoringu dabā veic katrā teritorijā pēc iepriekš saskaņotas metodikas, ievācot datus no visām putnu migrācijas sezonām, uzskaitot ligzdas, barošanās, migrēšanas vietas un pārējo. Tā kā pagaidām Latvijā vēl nav pietiekamas lielu vēja parku būvniecības un ekspluatācijas pieredzes, var teikt, ka priekšizpētes procedūrās visas iesaistītās puses izmanto maksimālās piesardzības principu. Ilgais uzskaites un izpētes periods nepieciešams arī tādēļ, lai mainīgajos dabas apstākļos iegūtie dati būtu objektīvāki. Piemēram, šogad vasara ir ļoti lietaina un vēsa, kas pēdējos gados tomēr ir diezgan neraksturīgi. IVN procedūru virsmērķis ir, lai uzbūvētie vēja parki ietekmi uz vidi nepasliktinātu, iespējams, pat uzlabotu, jo varētu samazināt fosilās elektroenerģijas izmantošanu," stāsta Kristīne Eglīte.