Rinkēvičs: Kādēļ mums vērtētāju un kritizētāju ir vairāk nekā darītāju?

Saeima vakar sanāca uz pavasara sesijas noslēguma sēdi. Šā gada rudens sesija tiks sākta 1. septembrī, starpposmā deputāti strādās komisijās. Sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija. Kā parasti pavasara sesijas noslēgumā deputātus uzrunāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš savas runas sākumā minēja, ka valsts galvenās prioritātes ir un paliek nemainīgas – Latvijas valsts aizsardzība un drošība, demogrāfija, ekonomiskā attīstība un kvalitatīvas izglītības izaicinājumi. Lūk, fragments no prezidenta uzrunas. "Lai gan ar katru jaunu Saeimu vēlētājam ir cerības un gaidas par atbildīgu politiku, taču bieži vien Saeimas darba laikā šīs cerības pakāpeniski zūd. Diemžēl jāsaka, ka tas notiek arī šobrīd. Nesenās pašvaldību vēlēšanas notika kā pa celmiem. Amatpersonas, mazliet negribīgi, bet tomēr ir uzņēmušās atbildību. Gūtās mācības ir jāliek lietā. Taču paliek arī daudzi jautājumi par plašāku valsts attīstību – kāpēc pēdējos gados mēs nespējam laikā un kvalitatīvi uzbūvēt slimnīcu korpusus, īstenot "Rail Baltica" projektu un bieži vien mēs vienkārši atbaidām investorus? Kādēļ mums vērtētāju un kritizētāju ir vairāk nekā darītāju? Kāpēc bieži vien mums nav ideju cīņu, bet mēs domājam par jauniem aizliegumiem? Kāpēc mēs sākotnēji uz visu skatāmies ar aizdomām, nevis cenšamies viens otram uzticēties? Patiesību sakot, mēs zinām visi savas kaites. Mēs esam savā ziņā uz procesu, nevis rezultātu orientēta valsts pārvalde. Mēs jau šobrīd esam iekavējuši piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu, jo teju ikviena Eiropas projekta sīkākā detaļa tiek saskaņota valdības līmenī. Un tā nav Briseles prasība. Turklāt bieži vien mēs Eiropas Savienības projektu izpildē pat izdomājam ar uzviju savas jaunas prasības."

"Mēs bieži pieņemam labus un izsvērtus likumus, bet problēma sākas, kad šie likumi ir jāīsteno. Un bieži vien birokrātiskas instrukcijas visas labās domas kaut kur atmiekšķē. Aiz dažādu likumu un normatīvo aktu mūžamežiem pazūd atbildība, cilvēks un cilvēcība.

Mēs pirms kāda laika daudz runājām par birokrātijas mazināšanu, taču tagad kaut kā viss ir pieklusis. Tā jau nav, ka nekas nenotiek – notiek, bet šobrīd vēl joprojām, tiekoties ar cilvēkiem un uzņēmējiem, es nesadzirdu, ka viņi ir sajutuši šī darba rezultātus.

Mums kopumā kā sabiedrībai un valsts pārvaldei ir jāsāk uzticēties cilvēkiem. Un jārada pārliecība, ka arī cilvēki var uzticēties valstij. Mums pašiem par to jābūt pārliecinātiem." 

Prezidents savā uzrunā pieminēja savas iesniegtās likumdošanas iniciatīvas, aicinot Saeimu tās atbalstīt. Tāpat viņš runāja par Latvijai darāmajām lietām aizsardzības nozarē un citās jomās.

"Cilvēku sajūtas atspoguļojas arī demogrāfijas rādītājos. Mūsu paliek mazāk. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima mazāk nekā 13 000 bērnu. Pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem problēma būs reāla un ļoti dārga. Prognozes rāda, ka turpmāko 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties par vēl 100 000. [..] Es esmu pārliecināts, ka ir konkrēti darbi, kas jādara jau nākamā gada budžetā. Pabalstu apmēri ir jāpārskata. Bērna kopšanas pabalsts 2014. gadā, kad to pēdējo reizi mainīja, bija 50% no minimālās algas. Šodien tas ir vairs tikai 20% no minimālās algas. Nepietiek tikai ar vienreizēju pabalstu palielināšanu – jādomā par regulāru pārskatīšanu un indeksāciju atbilstoši ienākumu pieaugumam. Ar pabalstu pārskatīšanu vien demogrāfisko situāciju atrisināt nevar. [..] Mums ir jāiegulda mātes un bērna veselības aprūpē, mājokļu pieejamībā jaunajām ģimenēm. Arī izglītība ir būtisks demogrāfijas faktors," sacīja Rinkēvičs, uzsverot, ka nākamā gada valsts budžetam jāatspoguļo minētās prioritātes. "Darīsim un nesīsim sabiedrībai labo. Darbos pamatotu vīziju par stiprāku un laimīgāku Latviju. Laika ir maz, paveicamo darbu ir gana. Strādāsim mūsu skaistās valsts labā!" noslēgumā teica E. Rinkēvičs.

Saeimā vakar tradicionāli notika arī Jāņu ielīgošanas pasākums, kad īpaši tika sveikti deputāti Jāņi un Līgas.

Foto: Ieva Ābele/Saeima