NATO sabiedrotie atkārtoti apstiprina "dzelžaino uzticību 5. pantam"

NATO samitā Hāgā alianses dalībvalstu līderi trešdien vienojās palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis mērķis dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2035. gadam. NATO valstu un valdību vadītāji arī atkārtoti apliecināja gatavību ievērot NATO pamatā esošā Vašingtonas līguma 5. pantu, kas paredz dalībvalstu kolektīvo aizsardzību uzbrukuma gadījumā.

Pēc samita oficiālā noslēguma preses konferencē Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs izteica vērtējumu, ka samitā Hāgā sabiedrotie apliecinājuši vienotību. Neviena alianses dalībvalsts neesot iebildusi, ka aizsardzībai jāatvēl 5% no iekšzemes kopprodukta. Rinkēviča ieskatā, no Latvijas viedokļa centrālās ziņas ir vairākas, pirmkārt, vēlreiz apstiprināta NATO sabiedroto apņēmība dzelžaini ievērot NATO līguma 5. pantu. Otrkārt, Krievija tiek uzlūkota kā risks. Treškārt, apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus un stiprināt spējas. 

"Diskusija tiešām bija produktīva. Protams, daudz tika runāts arī par to, ka ir jāturpina atbalsts Ukrainai. Tai ir jāturpina saņemt palīdzība militārā ziņā. Tāpat ir jāturpina spiediens pret Krieviju un tam ir jābūt gan politiskam, gan ekonomiskam," sacīja Latvijas prezidents, piebilstot arī, ka "tagad pats būtiskākais ir, kā mēs šos lēmumus īstenosim". 

Rinkēvičs atzīmēja, ka diezgan daudz tika runāts par notikumiem Tuvajos Austrumos, sevišķi saistībā ar ASV veikto operāciju pret Irānu. Pēc Latvijas prezidenta paustā, daudzi līderi norādīja, ka šāda izlēmīga un apņēmīga rīcība dod arī labu signālu citiem "problemātiskiem līderiem", ka tomēr ir kaut kādas robežas, kuras būtu jāievēro.