Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Dzelžu kastes par 387 miljoniem

Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Lūk, viedokļi, kas izskanēja, šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Aija Krūmiņa Jelgavas novadā: "17. jūnijā es ļoti uzmanīgi noskatījos ziņas televīzijā, noklausījos radio un izlasīju arī "Latvijas Avīzi". Un ziniet ko – nekur ne ar pušplēstu vārdu netika pieminēts tas, ka šajā datumā aprit 85 gadi kopš brīža, kad Padomju Savienība okupēja Latviju – tas notika tieši 1940. gada 17. jūnijā. Savukārt Šleseram un Rosļikovam ziņās atradās gan vieta, gan laiks. Ko tas liecina par mūsu prioritātēm, un ko mēs varam prasīt no jaunās paaudzes, ja paši tā attiecamies pret savu vēsturi?"
• Pēteris Pavlovičs Latgalē: "Baltkrievija laiž cauri savai teritorijai migrantus, kas mēģina pāriet Latvijas robežu un rada mums dažādas problēmas. Vai tiešām nav iespējams noformēt pret viņiem kādas pretenzijas starptautiskajās institūcijās, tiesāties un panākt savu taisnību? Vai esam nonākuši līdz situācijai, ka var veikt likuma pārkāpumus un noziegumus un par to nesoda?"
• Elza Broka Bauskā: "Brīvības piemineklis Rīgā ir Latvijas brīvības simbols, un tas pieder visai tautai. Gribu jautāt – ar kādām tiesībām Ainārs Šlesers drīkstēja rīkot savu protesta pasākumu pie šī pieminekļa? Krieviski aģitēt un bļaustīties tur nevienam nav atļauts. Pret Rosļikovu tagad ierosināta krimināllieta, bet, manuprāt, Šlesers tādu lietu pelnījis ne mazāk. Un, par Rosļikovu runājot, tās vaimanas sociālajos tīklos! Vai manu dieniņ, mēs tagad pataisīšot Rosļikovu par mocekli! Cilvēki, kas pārkāpuši likumu, ir jātiesā un jāsoda, nevis jārunā par to, ka viņi šādi tiek pataisīti par mocekli. Tas, cik nevarīgas, gļēvas un glumas ir Latvijas amatpersonas un arī visa sabiedrība, ir vienkārši apbrīnojami. Tatjana Ždanoka vazāja Latvijas valsti un sabiedrību aiz deguna gadiem un klaji ņirgājās. Tagad viņu nomaina jaunā paaudze – Rosļikovs un Stepaņenko. Varbūt mēs beidzot mācīsimies no pagātnes kļūdām?"
• Gunārs Godiņš Smiltenē: "Klausos un brīžiem nesaprotu, kas notiek Latvijā. Cienījams cilvēks, kādreizējais Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis intervijā Latvijas Televīzijā runā, ka, viņaprāt, Latvijas laukos ir notikuši labi pārveidojumi un lauku zeme tiekot apstrādāta labi. Esmu ilggadējs agronoms un galīgi nevaru piekrist šādam viedoklim. Lauku zemes ir apaugušas ar krūmājiem un nu jau pat ar mežu, lauksaimniecības platības ir samazinājušās. Kā to var saukt par labu lauksaimniecības zemes apstrādāšanu?"
• Imants Sūna Iecavā: "Valsts vara, ja runājam godīgi, izgāza pašvaldības vēlēšanu balsu skaitīšanu. Kurš par to atbildēs un kurš atbildēs par 1,8 miljoniem eiro, kas iztērēti vēlēšanu tehnoloģiju sistēmas radīšanai, bet tā nedarbojas? Daži cilvēki atkāpās no amata, dažus atstādināja, bet vai ar to ir gana un vai sabiedrība ir saņēmusi atbildes, kuras tā cer saņemt? Un vēl viens secinājums – nespēja noorganizēt vēlēšanas liecina arī par valsts varas vājumu Latvijā. Un ja vēl tā būtu vienīgā valsts varas vājuma pazīme, bet mēs jau vairāk nekā desmit gadus "būvējam" dzelzceļu un neviens kilometrs vēl nav uzbūvēts. Sēž un sēž, spriež un spriež, bet rezultāta nekāda!"
• Silva Krūma Rīgā: "Nonācis jau tik tālu, ka tie latvieši, kas iebilst pret vēja monstriem, tiek pielīdzināti tiem, kas atbalsta Kremli. Tāds priekšstats rodas, lasot "Latvijas Avīzē" interviju ar Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektori Katrīnu Duku-Gulbi. Bet es uzskatu, ka mums nav jāļauj izvarot Latvijas dabu, lai kaut kādi ārzemnieki spētu nopelnīt milzu naudu! Manuprāt, jācenšas vairāk iesaistīt valsts augstākās amatpersonas centienos neļaut izpostīt savu zemi! Es uzskatu – mums tie vēja parki nemaz nav vajadzīgi. Mēs nekad nespēsim pieražot elektrību, lai uzturētu kilometriem garas ledusskapju rindas veikalos "Rimi" un "Maxima". Tas arī nemaz nav vajadzīgs."
• Valdis Ozolniekos: "Izlasīju, ka Aizsardzības ministrija par 387 miljoniem eiro iepirks kājnieku kaujas mašīnas, kas manā ieskatā ir dzelžu kaudzes. Katra šāda kaujas mašīna iznāks apmēram deviņus miljonus eiro vērta. Par to naudu varētu nopirkt kādus 200 tūkstošus dronu, kurus vismaz daļēji varēja izgatavot Latvijā. Manuprāt, matemātika te ļoti vienkārša – deviņus miljonus vērtu kaujas mašīnu dažus tūkstošus vērts drons iznīcinās sekunžu laikā. Uzskatu, ka notiek līdzekļu izšķērdēšana. Kāpēc Aizsardzības ministrijas vadība to akceptē? Karadarbība Ukrainā liecina, ka bruņutehnika mūsdienu karā neko daudz vairs neizšķir. Nesen par 120 miljoniem eiro arī nopirka "konservu bundžas" uz riteņiem, proti, "Patria" bruņutransportierus, bet tur vismaz bija attaisnojums, ka tās daļēji ražo Latvijā."

Redakcijas piebilde. Ministru kabinets 17. jūnijā atbalstījis Aizsardzības ministrijas priekšlikumu iegādāties papildu 42 kājnieku kaujas mašīnas "ASCOD". Kā paziņojumā presei raksta Aizsardzības ministrija, tas ir ar mērķi, "lai sekmētu NATO spēju attīstības mērķu sasniegšanu un paātrinātu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību, īsākā termiņā pārapbruņojot vēl vienu bataljonu". Preses paziņojumā citēts aizsardzības ministrs Andris Sprūds: "Mums ir jāturpina fokusēties uz kaujas spēju stiprināšanu – paralēli pretgaisa aizsardzībai un tālās darbības raķešu artilērijai svarīgi ir stiprināt arī Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētas brigādes spējas." Aizsardzības ministrija informē, ka papildu kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" iegādi plānots veikt no Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" un to piegāde Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izmaksās 387 miljonus eiro. Pirmās kājnieku kaujas mašīnas no šī pasūtījuma Nacionālie bruņotie spēki sāks saņemt 2027. gadā. Līdz ar papildu kājnieku kaujas mašīnu iegādi Latvijai kopumā tikšot piegādātas 84 "ASCOD" platformas. Jau šā gada janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" par 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, paredzot vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē. Plānots, ka šīs pirmās kaujas mašīnas "ASCOD" tiks piegādātas jau 2026. gadā un to piegādē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīs vismaz desmit Latvijas komersantus.