Rāznas lielais loms. Tikai dažas reizes gadā Rāznas Nacionālais parks atvērts sacensībām

Ne velti Latgali mēdz dēvēt par zilo ezeru zemi. Skatoties no putna lidojuma, Rāznas nacionālā parka ainava ir neatkārtojama pauguru un ezeru kompozīcija. Mežiem, pļavām, zeltainiem labības tīrumiem klāti pakalni un tiem pa vidu – lielāku un mazāku ezeru spoguļi, arī Rāznas ezers, ko vietējie dēvē par Latgales jūru. Rāznas krasti atgādina jūru – smilšainas pludmales, pretējais krasts dūmakainā dienā saplūst ar horizontu.

Rāznas ezerā mīt dažādu sugu zivis – rauda, asaris, līdaka, repsis, ālants, plicis, ķīsis, vīķe, plaudis, rudulis, vēdzele, sīga, zutis, līnis, karūsa, karpa, zandarts, ezera salaka (sniedze), sudrabkarūsa, akmeņgrauzis, grundulis, pīkste, ausleja, platgalve, trīsadatu stagars, deviņadatu stagars, pelede u. c.

Kopš 2007. gada ezers ir iekļauts Rāznas Nacionālā parka teritorijā, lai saglabātu Rāznas ezera apkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības.

Ezers vienmēr ir piesaistījis ne tikai tūristus, kuri turp dodas baudīt gleznainos krastus un dabu, bet arī makšķerniekus. Pārvietošanos ezerā ar laivām regulē Rāznas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 2024. gada 2. aprīlī MK tika veiktas izmaiņas 8.2.6. punktā, kas ļauj organizēt makšķerēšanas sporta sacensības Rāznas ezerā ne biežāk kā trīs reizes gadā un ne vairāk kā divas sacensību dienas un trīs treniņu dienas pirms sacensībām, nepārsniedzot kuģošanas līdzekļa ātrumu 50 km/h.

Ezera romantika nevienam Rāznas makšķerniekam nav sveša.

Foto: Latgales atklātā čempionāta spiningošanā organizatori

Ezers, kas nepiedod kļūdas

Rāzna ir neparedzama un mainīga, viļņi – asi un īsi. Mierīgais ezers pavisam īsā laikā spēj pārvērsties par agresīvu jūru. Rāzna nepiedod kļūdas. Dodoties ezerā ar laivu, nopietni jāizvērtē savas spējas un prasmes, lielu uzmanību pievēršot laika un vēja prognozēm.

Pērnajā rudenī ikgadējā Latgales atklātā čempionāta spiningošanā no laivām norises vieta tika pārcelta no Rušona ezera uz Rāznas ezeru. Šī bija pirmā reize, kad Rāznas ezerā norisinājās sacensības. Pieteicās rekordliels dalībnieku skaits – 52 laivu ekipāžas. Vairāk nekā 100 azartiski makšķernieki no visas Latvijas – Alūksnes, Usmas, Aizkraukles un citiem novadiem – bija mērojuši tālu ceļu, lai varētu kopumā piecas dienas pavadīt Rāznas ezera plašumos.

Un bija tā vērts. Treniņu dienās dažas laivu ekipāžas pamanījās noķert pat vairāk nekā 30 mēra līdakas. Abās sacensību dienās lomos bija gan skaistas līdakas, gan asari. Zandartu neizdevās noķert nevienam dalībniekam. Bet kopējais zivju skaits abās sacensību dienās bija iespaidīgs – pavisam tika noķertas un atlaistas 910 zivis!

Latgales atklātā čempionāta uzvarētāji puiši no Preiļiem Mārtiņš un Jānis Zarāni zelta medaļas kaldināja divu dienu garumā, ķerot tikai asarus, bez tā dēvēto "live" tehnoloģiju palīdzības. Savukārt otrās vietas ieguvēji Gatis Ernstsons un Toms Klabis, veiksmīgi lietojot "live" tehnoloģijas, saķēra gana lielu skaitu un laba izmēra līdaku. Godpilnā trešā vieta Latgales puišiem Dmitrijam Jurkevičam, Jurijam Baranovskim.

"Latgales atklātais čempionāts" tika organizēts ar mērķi popularizēt Latgali kā unikālu vietu, kur atpūsties un baudīt dabas klusumu un fantastiskas ainavas. Nenoliedzami, sezonas izskaņā organizējot šāda mēroga pasākumu, tas ir arī būtisks atbalsts novada uzņēmējiem – viesu nami, atpūtas bāzes tuvākajā ezera apkaimē bija piepildītas. Tāpat arī kafejnīcās un veikalos dalībnieki bija bieži ciemiņi.

Čempionāts būs arī šoruden

2025. gadā sacensības "Latgales atklātais čempionāts spiningošanā no laivām" norisināsies 13. un 14. septembrī, trenēties būs iespēja jau no 10. septembra. Šogad izmaiņas sacensību nolikumā nosaka, ka jebkādas "live" tehnoloģijas sacensību laikā būs aizliegtas, bet tas netraucēs treniņu dienās gūt emocijas lielo zivju medībās ar moderno tehnoloģiju palīdzību.

Uz sarunu aicināju Rāznas ezera inspektoru Daini Tuču, kurš jau kopš 2010. gada velta savu laiku, lai cīnītos ar maluzvejniekiem, zemūdens medniekiem, veic individuālo makšķerēšanas un zvejas noteikumu kontroli.

Kad 2010. gadā Dainis sāka pildīt inspektora pienākumus Rāznas ezerā, pirmajos gados tika izņemti vidēji 400 nelegālie murdi! Pēdējos piecos gados nelegālo murdu skaits svārstās vidēji ap 30 gadā. Arī šogad jau 15 murdi. Tomēr kopējā tendence ir tāda, ka ar katru gadu nelegālo murdu skaits samazinās.

Rāznā tiek veikta rūpnieciskā zveja. Jau pirms vairākiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde, pamatojoties uz pētījumiem, iniciēja ierobežot murdu un tīklu skaitu, bet BIOR tam nepiekrita, uzskatot, ka ezerā ir pietiekams zivju resurss.

Rāznas ezerā ar tīkliem nozvejas kvotas ir tikai līdakai un zandartam, bet netiekot sasniegti limiti. Makšķerniekiem ir limits asariem, ko drīkst paturēt lomā, savukārt ar tīkliem limita nav. Tas pats ir ar sīgām un repšiem, kas ir aizsargājamās lašveidīgo kārtas zivis – makšķernieki drīkst paturēt trīs sīgas, savukārt ar tīkliem – ķer, cik gribi! Repšu izmērs gan nodrošina to, ka tīklos tie paliek reti – iziet cauri tīkla acij. Vasaras sākumā tīklu ezerā ir ļoti maz, tos pārsvarā liek vēlu rudenī un ziemā. Tīklos ķer plaužus, brekšus, līdakas, sīgas, un – cik interesanti – šoziem tīklos esot bijis gana daudz zandartu, daži sugas īpatņi pat 5–7 kg svarā.

Zivju resursus regulāri atjauno

Par zivju pavairošanu Rāznā atbild pašvaldība. Oficiālajā mājaslapā "Rezeknesnovads.lv" ir pieejama informācija, cik un kādu sugu mazuļi pēdējos gados ir ielaisti ezerā. Piemēram, 2023. gada novembrī ezerā tika ielaisti 65 000 zandartu mazuļu. Šogad Rēzeknes novada pašvaldība plāno ielaist ezerā 80 000 zandartu mazuļu. Tāpat ir pieejama informācija, cik zušu mazuļu ir nonākuši Rāznā. Vienīgi zušu populācijas atjaunošana gulstas uz vietējo biedrību pleciem, jo valsts finansējums nav pieejams tām ūdenstilpēm, kas nesavienojas ar jūru. "Rāznas biedrība – cilvēkam un dabai" par saviem līdzekļiem papildina ezeru ar tūkstošiem zušu mazuļu.

Daiņa Tuča inspektora darbā ir bijis gana daudz smieklīgu stāstu par maluzvejniekiem un malumedniekiem. Izrādās, cilvēki ar muguras sāpēm un veselības problēmām naktīs dodas ezerā peldēt, ārsti iesakot to kā labu terapiju mugurai! Vienīgi, pirms Dainis piebrauc pie "slimniekiem", tie jau ir paspējuši nomest zemūdens medību ekipējumu un lomu...

Ezeram ir arī leģenda. Pēc nostāstiem, pirms daudziem gadsimtiem šo teritoriju esot šķērsojusi Ivana Bargā armija paša cara vadībā. Tā devusies uz Baltijas jūru. Gājuši ilgi un tad ieraudzījuši krastu, kas izskatījies pēc jūras krasta, un nopriecājušies. Viļņi triekušies pret malu, bet pretējais krasts nav bijis redzams. Jautājuši vietējam zemniekam, kas tā ir – jūra vai ezers – un kā to sauc. "To sauc dažādi, kāds par ezeru, kāds par jūru," atbildējis vietējais iedzīvotājs. Kopš tā laika ezeru tā arī sauc ("dažādi" krievu val. – "razno", "razna"). Un tik tiešām – ūdenstilpe attaisno Latgales jūras nosaukumu.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Foto: Lielais Loms