Gada pirmajā nedēļā, kad bargais sals Skandināvijā un arī Latvijā daudziem liek atvērt plašāk maciņus, jo elektrības cenas biržā dabas kaprīžu dēļ uzlēkušas krietni augstu, citu zaļo norišu vidū – starts bioloģisko atkritumu šķirošanai nu jau obligātā kārtā, jauni videi draudzīgi būvmateriāli RTU laboratorijās un gada norišu rezumējums no vides organizāciju skatupunkta

Startē bioloģisko atkritumu šķirošana

Kopš gada sākuma – tātad no pagājušās pirmdienas – visā Eiropas Savienībā ir obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi dalībvalstis, tostarp Latvija, 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem. Jau tagad pirmos rezultātus iedzīvotāju izglītošanai un iedrošināšanai bioloģisko atkritumu šķirošanai apkopo kustība “Bio cikls”, kurā pērn novembrī vienojās Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī uzņēmumi “Liepājas RAS”, “ZAAO”, “CleanLiving”, “CleanR”, kā arī vairākas pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji. 

Viņi secina, ka sašķirotie bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas savākti pilotprojekta “Bio cikls” ietvaros, bijuši līdz pat desmit reižu kvalitatīvāki, nekā ierasts, jo iedzīvotāji atkritumus šķirojuši kompostējamos maisiņos. 

To apliecinājušas trīs dažādos atkritumu apsaimniekošanas poligonos veiktās morfoloģijas analīzes, kas uzrādījušas vidēji 99,9% tīrību bioatkritumos, kas šķiroti kompostējamos maisiņos, kamēr plastmasas maisiņos iepakotajos bioatkritumos bija līdz pat 29% dažādu piejaukumu.

Celtniecības atkritumiem dos otro dzīvi

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izmanto celtniecības atkritumus jaunu siltumizolācijas materiālu radīšanai. Dodot otru dzīvi ģipsi un polimērus saturošiem būvniecības atkritumiem, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes (BMF) Būvmateriālu un būvizstrādājumu laboratorijas pētnieki izstrādā jauna veida materiālu siltumizolācijas un skaņu absorbējošu paneļu izgatavošanai. "Būvniecības nozare un īpaši izejvielu ieguve un būvmateriālu ražošana ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisijas avots. 

Lai sekmētu Eiropas zaļo transformāciju un samazinātu nozares negatīvo ietekmi uz vidi, tiek rosināts izmantot ilgtspējīgus būvmateriālus un attīstīt aprites ekonomiku, pārstrādājot atkritumus jaunos produktos. 

Mūsu pētījums apliecina, ka var iegūt pilnībā reciklētu materiālu, aizstājot komerciālu saistvielu,” saka BMF asociētais profesors Ģirts Būmanis.

Vides organizācijas rezumē gada norises

Apkopojot aizvadītā gada nozīmīgākos notikumus vides, dabas un klimata politikas jomā, Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, kuras apvienojušās iniciatīvā “Zaļais barometrs”, izceļ desmit norises, sarindojot tās pēc nozīmīguma. Pirmajā vietā tiek likta polemika par Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regulas likumprojektu, par kuru galīgais balsojums Eiroparlamentā gaidāms šajā pavasarī. Otrajā – jaunā valdība, kur dabas organizācijas kā neizprotamu pārsteigumu izceļ Klimata un enerģētikas ministrijas nonākšanu ZZS vadībā, par ministru izvirzot Kasparu Melni. Tikmēr negaidīti pozitīvs pavērsiens vides organizāciju ieskatā bijis vērojams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. 

Jaunā ministre Inga Bērziņa “Zaļā barometra” vērtējumā ievērojami atšķiras no iepriekšējiem ministriem gan ar vides un dabas jautājumu izpratni, gan arī politisko gribu virzīt šos jautājumus. 

Savukārt trešais nozīmīgākais bijis fakts, ka pēc divu gadu vilcināšanās beidzot iekustējies Dabas skaitīšanas ziņojums, kas paredz detalizētu Latvijas dabas vērtību apzināšanu. “Zaļais barometrs” sagaida šī informatīvā ziņojuma publiskošanu tuvākajā laikā.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".