Sola maksāt līdz nāves stundai. NVD gatavo jaunu apmaksas modeli paliatīvajai aprūpei dzīvesvietā

"No 1. jūlija valsts vairs neapmaksās mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu mājās tiem pacientiem, kuri nodzīvos ilgāk par 180 dienām, kas norādītas ārstu konsīlija lēmumā. Jaunā kārtība raisa milzu uztraukumu pacientos, arī onkoloģijas. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājam Mārtiņam Lauvam tā nozīmē to, ka jau pēc dažām nedēļām viņš vairs nesaņems paliatīvo aprūpi mājās, jo jau ir par ilgu nodzīvojis – ja dzīvildze ir seši mēneši, tad "man martā jau bija jāaiziet"." Tā 7. jūnijā vēstīja sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv", atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" ziņoto.

Mārtiņš Lauva, kurš saņem paliatīvo aprūpi mājās un cēla trauksmi par neskaidrībām ar finansējumu, vakar savā sociālo tīklu profilā atkārtoti publicējis ierakstu no Saeimas komisijas sēdes un raksta: "Šo atkārtošu katru dienu, līdz būs piedāvāti cienījami risinājumi turpmākai paliatīvās aprūpes finansēšanai. Kā es uzzināšu? Nezinu." Viņš dusmojas, ka Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija par to neinformējot pacientus.

Foto: No Facebook

Šī ziņa vēja ātrumā izplatījās medijos un sociālajos tīklos, un arī pacientu vidū. Ventspilnieks Mārtiņš Lauva, kuram diagnosticēta smaga saslimšana – amiotrofā laterālā skleroze – un kurš saņem paliatīvo aprūpi mājās, 17. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, piedaloties attālināti, pauda satraukumu, ka būšot pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš viņš ir nodrošināts ar hospisa aprūpi mājās, bet no jūlija par to būšot jāmaksā šā pakalpojuma sniedzējam. Viņa gadījumā tas ir SIA "Magnum Social & Medical Care" aprūpes centrs "Rūre". Kādēļ tas būtu jādara pakalpojuma sniedzējam, jo Mārtiņš viņiem neesot ne brālis, ne tēvs, nekas! "Rūre" taču varot atteikties no viņa ārstēšanas, ja valsts nogriež finansējumu. Viņaprāt, lēmuma pieņēmēji sevi ieliekot Dieva vietā.

Taču neilgi pirms Saeimas vasaras sesijas beigām nāca ziņas, ka "nebija domāts pārtraukt sniegt paliatīvo aprūpi" – to Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika. Viņa apgalvoja, ka satraukumam neesot pamata, jo smagi slimiem pacientiem ārstēšana mājās tikšot nodrošināta līdz pat viņu aiziešanai mūžībā. Komisijas sēdē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa atvainojās "par neziņu pakalpojuma sniedzējiem un pacientiem".

NVD direktors Āris Jansons "Latvijas Avīzei" skaidroja – Veselības ministrija gada sākumā uzdevusi NVD veikt pārbaudi par mobilās paliatīvas aprūpes pakalpojumu un vēlāk arī izstrādāt izmaiņas apmaksas modelī. Taču par konkrēto NVD lemto risinājumu ministrija neesot informēta. Dīvaini, ka tas tā noticis, jo ministrija taču ir veselības aprūpes politikas veidotāja un tai būtu jāsaskaņo šīs izmaiņas ar paliatīvās aprūpes jomas pārstāvjiem.

Kāds tad ir šis NVD lemtais risinājums, ar kuru "nebija domāts pārtraukt sniegt paliatīvo aprūpi"?

Piedāvā jaunu apmaksas modeli

Latvijā ir četri paliatīvās aprūpes sniedzēji pacienta dzīvesvietā (SIA "Med4U", SIA "Magnum Social & Medical Care", SIA "Cilvēks" un SIA "Hospiss Māja"), un visi nesen saņēmuši NVD vēstuli "Par izmaiņām manipulācijas apmaksas nosacījumos no 01.07.2025.". Šajā vēstulē, kuru parakstījusi NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore A. Reinika, visi tiek informēti, ka esot pārskatīts medicīnisko manipulāciju saraksts un tas ar NVD iekšēju rīkojumu stāšoties spēkā no 1. jūlija.

Faktiski NVD piedāvā jaunu apmaksas modeli. Izmaiņas esot veiktas tādēļ, lai precizētu manipulācijas, ko veic paliatīvās aprūpes mobilā komanda pacienta dzīvesvietā diennakts laikā un lai finansējums tiktu izlietots patiešām tiem pacientiem, kuriem ārstu konsīlijs ir noteicis paliatīvo aprūpi dzīvesvietā.

Ne vienmēr tas tā notiekot – šo cilvēku vidū nokļūstot arī tādi, kuriem neesot nepieciešama mediķu uzraudzība savās mājās. Arī ārstu un ārstu palīgu, kā arī medicīnas māsu vizīšu skaits ne vienmēr atbilstot tam, kas ir oficiāli noteikts. Ārstam pie pacienta būtu jāierodas vismaz vienu reizi mēnesī, bet citiem mediķiem – 14 reizes mēnesī. NVD, vērtējot pakalpojumu intensitāti, konstatējis, ka ārsti plānoto vizīšu skaitu izpildot par 50 procentiem, kamēr ārstu palīgi un medicīnas māsas – tikai par 26 procentiem. "Pakalpojumu intensitāte ir daudz zemāka, nekā bija plānots, kas norāda uz pakalpojumu kvalitātes nepietiekamību," uzskata NVD.

NVD maksā pakalpojuma sniedzējam par katru dienu. Mēnesī uz katru paliatīvās aprūpes pacientu, kurš saņem pakalpojumu mājās, tiekot tērēti 1344 eiro jeb 44 eiro dienā. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka pastāstīja, ka mediķi pie pacienta varot doties pat trīs reizes diennaktī, varot atrasties līdz vairākām stundām, un vēl visu diennakti dežurējot koordinatori, kas pieņem izsaukumus gan no pacientiem, gan slimnīcām, un arī šīs ārstniecības personas zināmā mērā esot gatavības režīmā, ka pie pacienta būs jāizbrauc jebkuru katru brīdi. Tāpēc pieņemts lēmums par dienas maksu. Taču NVD ir konstatējis, ka "fiksētais dienas maksājums strādā neefektīvi pieejamā finansējuma izlietošanā", un tas bijis iemesls apmaksas modeļa maiņai.

Kā tulkot birokrātu valodu?

Taču tas, kā šis jaunais modelis darbosies, vēstulē nav izklāstīts skaidri un saprotami, bet pasniegts piņķerīgā tekstā. NVD vēstulē norāda, ka no 1. jūlija medicīniskās manipulācijas apmaksāšot no brīža, kad mediķi uzsāk pacienta aprūpi mājās līdz viņa nāves brīdim, bet ne vairāk kā 180 manipulācijas vienam pacientam. Bet tajā pašā laikā NVD vērš uzmanību, ka "pakalpojums ir jāturpina līdz pārtraukšanai vai pacienta nāvei, pat ja pakalpojuma sniegšana pārsniedz 180 dienas, ņemot vērā to, ka, norādot 180 manipulācijas par vienu pacientu, pakalpojuma sniedzējs saņem gadījuma samaksu par pacientam pilnībā nodrošinātu pakalpojumu". NVD skaidro, ka faktiski tas esot jātulko kā viens aprūpes gadījums 180 dienu periodā.

Taču netiek uzrakstīts, kas par hospisa aprūpi mājās maksās pēc tam, kad būs apritējušas pieminētās 180 dienas. Pakalpojuma sniedzēji ir uztvēruši, ka tas būs jādara viņiem.

Dzīvo ilgāk un vairāk izmaksā

Trauksmi pirmais par to cēla "Rūres" vadītājs Kristiāns Dāvis. "Šā brīža redakcijā un situācijā mēs redzam, ka ar 1. jūliju mājas mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzējiem pārstās NVD maksāt jeb finansēt pakalpojumu par cilvēkiem, kuri nodzīvo ilgāk par 180 dienām," viņš iepriekš sacīja LTV. Tagad sarunā ar "Latvijas Avīzi" K. Dāvis joprojām pauž uzskatu, ka pēc 180 dienām par pacientu ārstēšanu NVD spieda maksāt pakalpojuma sniedzēju, bet "šo lēmumu atcēla un mēs patlaban esam pārrunu procesā". "To, kā būs no 1. oktobra, mēs redzēsim tuvāko mēnešu laikā," spriež Dāvis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs ir viens no tiem speciālistiem, kurš piedalās Veselības ministrijas un NVD rīkotajās diskusijās par dzīvesvietā veiktās paliatīvās aprūpes apmaksu. Viņš pastāstīja, ka diskusijas bijušas garas un plašas un ka bijušas dažādas idejas, tostarp arī par valsts finansējuma pārtraukšanu pēc 180 dienām.

Bet kā radušās šīs 180 dzīvildzes dienas? V. Sosārs skaidroja, ka apmēram pirms gada pēc ilgākām diskusijām speciālisti, ņemot vērā reālo situāciju, noteikuši, ka cilvēkiem, kuri saņem paliatīvo aprūpu, vidējais dzīves ilgums sasniedzot pusgadu. Taču, nodrošinot viņiem kvalitatīvu aprūpi, dzīvildze pagarinās, un, ņemot vērā šā gada pirmā ceturkšņa NVD datus, 13,5% jeb 337 pacienti paliatīvo aprūpi savā dzīvesvietā saņemot ilgāk par pusgadu, bet 29 pacienti – ilgāk par gadu.

Latvijas paliatīvās aprūpes alianses pārstāve Jūlija Cīrule-Galuza secinājusi, ka tas esot kvalitatīva pakalpojuma sniegšanas rezultāts. Līdz ar to arī izmaksas par šo pacientu ārstēšanu kļūst lielākas, nekā bija plānots. Šā gada pirmajos trīs mēnešos esot pārstrāde par 160 procentiem, un deficīts sasniedzis vairāk nekā četrus miljonus eiro. NVD gan nav skaidrs, kāpēc trijiem uzņēmumiem, kas nodrošina paliatīvo aprūpi mājās, izmaksas par vienu pacientu mēnesī ir 2483–2856 eiro, bet vienam šā paša pakalpojuma sniedzējam tās sasniegušas 4133 eiro.

"To vajadzētu rūpīgi auditēt, ejot cauri visiem izdevumiem, rūpīgi izvērtēt, vai visi ieguldījumi ir pamatoti un vajadzīgi. Tur, kur ir šādas programmas, auditēšana ir ļoti svarīga. Visticamāk, ka tur parādīsies lielas administratīvās izmaksas," uzskata Vilnis Sosārs.

Lai izslēgtu negodīgus gadījumus, Veselības ministrija kopā ar NVD patlaban strādā pie iespējama apmaksas modeļa maiņas paliatīvajai aprūpei dzīvesvietā, bet tāda, kas būtu labvēlīgs pacientiem, proti, neierobežota pakalpojumu saņemšanas ilguma, solīja Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka. Tikmēr pacienti gaida...

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes