Sava enerģija. Energoefektivitāte — sinonīms taupībai un komfortam

Aizvien vairāk uzņēmumu novērtē energoefektivitātes nozīmi. Ieguvēji – arī darbinieki. Dažkārt darbinieki pat nenojauš, ka uzņēmums, kurā viņi strādā, ir parūpējies par dažādu energoefektivitātes pasākumu ieviešanu: tas var izpausties kā lielāks komforts darba telpās, ko taču pieņemts uzskatīt par pašsaprotamu.

Tomēr, iespējams, darbiniekam ziemā nesalst un vasarā nav neizturami karsti tikai tādēļ, ka darba devējs ir parūpējies par biroja ēkas siltināšanu. Iespējams, strādājot nogurums nepiemeklē nesaprotami ātri, jo nepieciešamo skābekļa koncentrāciju gaisā nodrošina prasmīgi izbūvēta rekuperācijas ventilācija…

Darba devējam energoefektivitāte saistās ne tikai ar iespēju nodrošināt paaugstinātu komfortu, bet arī ar mūsdienīgu uzņēmējdarbības filozofiju un nereti – iespēju ietaupīt ikdienas izdevumus.

Lai noskaidrotu, kā energoefektivitātes pasākumi ir mainījuši uzņēmuma un darbinieku ikdienu, "Latvijas Avīze" uzrunāja divus uzņēmumus, kas energoefektivitātes nozīmīgumu sapratuši jau ilgu laiku, pirms to par vēlamu un nepieciešamu sāka sludināt Eiropas gaiteņos vai prasīt vietējos normatīvos.

Pagātnes lēmumi atalgoti šodien

Kā atceras ceptuves "Lāči" saimnieks Normunds Skauģis, pie energoefektivitātes viņi aktīvi strādājuši jau tālajā 2005. gadā, kad uzņēmums sācis projektēt un būvēt jauno ražošanas un biroja ēku. "Tad mēs ļoti daudz domājām par dažādiem energoefektivitātes jautājumiem, piemēram, izvēlējāmies ēkai biezāku jumtu un sienas. Lai sanāktu lētāk, var būvēt plānākas sienas un jumtu, un mums to arī piedāvāja. Tomēr tādas konstrukcijas vasarā uzkarst, bet ziemā salst cauri. Tāpat arī, jau ēku būvējot, tika uzstādītas gaisa apmaiņas iekārtas – rekuperācijas ventilācija. Līdz ar to mēs jau tobrīd izmantojām izejošo siltumu un ar tā palīdzību sildījām gaisu, kas ienāk telpās no āra." Vēlāk šie lēmumi izrādījušies pareizi arī kādā tobrīd neparedzētā kontekstā. "Eiropas Savienība tagad pieprasa tādiem uzņēmumiem kā mūsu "Lāči" veikt regulārus energoauditus. Mēs nemaz nedrīkstētu startēt ES finansējuma projektos, ja šādi auditi netiktu regulāri veikti vai tie būtu ar negatīvu vērtējumu. Varam lepoties, ka uzņēmuma nu jau atkārtoti veiktā energoaudita rezultāts ir ļoti labs," saka Normunds Skauģis.

Ceptuves "Lāči" saimnieks Normunds Skauģis: "Maizes cepšana un konditorejas ražošana – tas viss prasa siltumu. Energoefektivitātes ziņā daudz ir atkarīgs jau no tā, kā tiek veidots projekts, kā plānots izvietot iekārtas, kā iekārtas tiek kombinētas. Pie energoefektivitātes uzlabošanas strādājam nepārtraukti. Tikko esam saņēmuši ziņu par ALTUM atbalstu mūsu uzņēmuma iecerei ierīkot saules enerģijas parku, ko izmantosim ražošanas vajadzībām."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kādas obligātās energoefektivitātes pārbaudes uzņēmējiem tiek prasītas, skaidro Klimata un enerģētikas ministrijā: "Pienākumi lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš divus gadus pēc kārtas ir 500 MWh, noteikti Energoefektivitātes likumā. Tie ir – ieviest un uzturēt energopārvaldības sistēmu atbilstoši energopārvaldības standartam; ieviest un uzturēt vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu par enerģiju atbilstoši vides pārvaldības standartam; veikt uzņēmumu energoauditu." Ministrijā precizē, ka lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs īsteno visus vai vismaz trīs pasākumus, kas identificēti kādā no minētajiem energodokumentiem, un par to paziņo Energoresursu informācijas sistēmā.

Tērē mazāk lielākās telpās

SIA "Rimi Latvia" uz nesen uzbūvēta noliktavu un biroja kompleksa jumta pērn uzstādījusi vienu no Baltijā lielākajiem saules paneļu parkiem, kādi darbojas uz ēkas jumta. Šī gada pirmajos piecos mēnešos saules enerģijas parks ir saražojis teju 2% no līdzšinējā kopējā gada patēriņa.

Foto: Publicitātes

"Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite stāsta, ka "Rimi Latvia", būdams uz ilgtspēju orientēts uzņēmums, par energoefektivitāti aktīvāk sācis domāt 2008. gadā. "Vienas no pirmajām aktivitātēm, ko īstenojām, bija lieko gaismekļu apzināšana, durvju uzstādīšana vertikālajām aukstuma vitrīnām, kā arī vāku uzlikšana horizontālajām saldētavām," atceras Inga Bite. 

"Tāpat šajā laikā sākām strukturētu elektroenerģijas patēriņa datu vākšanu un analīzi. Nedaudz vēlāk sākām apgaismojuma maiņu uz LED gaismekļiem, kā arī aukstumsistēmu nomaiņu visos "Rimi" veikalos Latvijā pret CO2 vai glikola sistēmām." Īstenotie pasākumi uzņēmumam snieguši arī reālu ietaupījumu. "Aplūkojot 2008. un 2024. gada datus, redzam, ka energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātes ir nesušas vērā ņemamus rezultātus – šo gadu laikā "Rimi Latvia" elektrības patēriņa samazinājums, vērtējot kWh/m², sasniedzis teju 41%. Turklāt pēdējos 16 gados "Rimi Latvia" tīkla kopējā telpu platība ir palielinājusies par 40% un ir pieaudzis automatizācijas līmenis. Tomēr kopējais elektrības patēriņš pašlaik ir mazākais kopš 2008. gada, tas pat ir samazinājies par 2,2%."

Rudzu maizes cepšanas izaicinājums

Ceptuvē "Lāči" stāsta, ka jau gadiem tiek domāts, kā varētu "notvert" un izmantot siltumu, kas cepšanas procesā izkūp skurstenī. Lai arī iekārtas, kas šādas tehnoloģijas nodrošina, tirgū eksistē, "Lāču" gadījumā tas tomēr izrādījies īsts izaicinājums. N. Skauģis: "Tā ir nestandarta situācija, jo tik augstas temperatūras citiem nav. Mēs cepam rudzu maizi – tai vajag augstāku temperatūru nekā kviešu maizei. Līdz ar to šādas standartiekārtas neviens Eiropā vai pasaulē neražo; vismaz mums nav izdevies tādu atrast." Viņu papildina Anita Štelfa, SIA "Lāči" saimniecības daļas vadītāja, skaidrojot, ka atšķirība tiešām ir ievērojama: "Maizes sākuma cepšanā dūmgāzes, kas nonāk skurstenī, var sasniegt 700 °C temperatūru. Savukārt ražotāji piedāvā iekārtas, kas sniedz iespēju izmantot atpakaļpiesaistes siltumu līdz 300 °C temperatūrai."

"Lai saprastu, tieši kāda iekārta uzņēmumam būtu nepieciešama, esam veikuši energoauditu, visus nepieciešamos mērījumus, lai izstrādātu specifikācijas," tā Normunds Skauģis. Viņš atklāj, ka ticis organizēts arī konkurss, kurā pieteicies un uzvarējis uzņēmums, kurš apņēmies nodrošināt "Lāčus" ar vajadzīgo tehnoloģiju, tomēr vēlāk firma šo apņemšanos atsaukusi, līdz ar to šis projekts ir nolikts uz pauzes. "Joprojām meklējam sadarbības partneri, kurš varētu izstrādāt un piegādāt atpakaļpiesaistes siltuma izmantošanas tehnoloģiju īpaši augstai temperatūrai," saka Normunds Skauģis.

Būs pašiem sava saules enerģija

Tikmēr aktivitātes energoefektivitātes uzlabojumu ziņā "Lāči" turpina citos virzienos. Tikko kā finanšu institūcijā ALTUM atbalstīts "Lāču" projekts saules paneļu uzstādīšanai komplektā ar uzkrājošā akumulatora iegādi. "Iecerēts, ka pēc tam, kad mūsu uzņēmuma saules parks sāks darbu, "Lāčiem" būs iespēja nodrošināt savu ražošanu ar nepieciešamo elektroenerģiju 30–40% apmērā," stāsta Anita Štelfa. "Akumulators savukārt sniegs iespēju enerģiju uzkrāt un lietot, elastīgi reaģējot uz cenām. Esam plānojuši izmantot pašu saražoto enerģiju tajās diennakts stundās, kad to būtu dārgāk iepirkt."

Saules paneļus plānots izvietot pļavā uzņēmuma teritorijā. To skaitu un kopējo jaudu "Lāči" pagaidām neatklāj, norāda vienīgi, ka paneļu būšot "pietiekami daudz". "Tie būs tā dēvētie divpusējie paneļi, kas, izvietojot plaknes ieslīpi noteiktā leņķī, sniedz iespēju saules enerģiju uztvert pilnīgāk," piebilst Anita Štelfa.

Līdz ar iespēju tikt pie pašražotas elektroenerģijas "Lāči" cer risināt arī pašlaik uzņēmumam traucējošo problēmu ar sprieguma svārstībām, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsdienīgāko ražošanas iekārtu smalko elektroniku. "Pēdējos gados esam iepirkuši vairākas jaunas, burtiski nesen izgudrotas Vācijā ražotas tā dēvētās rotācijas krāsnis, kur siltums, kas cepšanas procesā izkūp skurstenī, ir ievērojami samazināts – par aptuveni 10%," stāsta Normunds Skauģis, piebilzdams, ka, lai arī tas izklausās jauki, "visam ir arī savas ēnas puses". "Šajās iekārtās ir ļoti daudz elektronikas. Savukārt "Lāču" ceptuve atrodas vietā, kur elektrības piegādātājs ne vienmēr spēj nodrošināt konstantu strāvas spriegumu," turpina "Lāču" saimnieks. "Esam secinājuši, ka jauno iekārtu jutīgā elektronika ilgstoši šādā traumatiskā režīmā strādāt nespēj. To gan ir sarežģīti pierādīt. Ja pagājis pusgads vai gads un pēkšņi rodas vaina, kas varētu būt saistīta ar šo nepatstāvīgo strāvas spriegumu, tas tomēr ir tikai minējums. Ja no ierindas iziet šādas mūsdienīgas, inovatīvas krāsns mātesplate, kas ir pamatā visai krāsns vadības datorsistēmai, tad jārēķinās, ka tādu jaunu var iegādāties tikai pie konkrētā ražotāja. Tas, protams, prasa laiku un ievērojamus izdevumus." Nākotnes cerība līdzsvarot sprieguma svārstības tiek likta uz topošā saules parka ražoto elektroenerģiju.

Milzu saules parks uz jumta

Saules enerģiju savā saimniecībā jau pašlaik izmanto arī "Rimi Latvia". "Pērn "Rimi Latvia" loģistikas centrā Rīgā, Deglava ielā, darbu sāka viens no Baltijas lielākajiem saules paneļu parkiem uz vienas ēkas jumta," stāsta Inga Bite, piebilstot, ka tādējādi uzņēmumā turpināti pirms četriem gadiem sāktie vairāku miljonu investīciju un modernizācijas projekti. "Īstenojot videi draudzīgus, ilgtspējīgus un efektīvus risinājumus, šo četru gadu laikā ir izveidota arī "Rimi" centralizētā virtuve, automatizētā preču komplektēšanas sistēma un "Rimi" komandai ir pievienojušies automatizēti vadīti transportlīdzekļi – roboti Toms un Džerijs."

Saules paneļu projekta īstenošanā "Rimi" investējis teju 1,6 miljonus eiro. Tā atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda ir divi megavati. "Ņemot vērā apjomus, kas nepieciešami ne tikai loģistikas centram un tam blakus esošajam birojam, bet arī vairāk nekā 140 veikaliem visā Latvijā, uz "Rimi" loģistikas centra un piecu veikalu jumtiem izvietotie saules enerģijas parki, piemēram, šī gada maijā saražoja 4,45% no visas "Rimi Latvia" tīklā patērētās elektroenerģijas. Šī gada pirmajos piecos mēnešos saules enerģijas parks ir saražojis teju 2% no kopējā gada patēriņa līdz šim," precizē Inga Bite.

Jautāta par "Rimi" pēdējo gadu lielākajām investīcijām energoefektivitātes uzlabošanā, Inga Bite nosauc arī citus ieguldījumu virzienus. "Vienas no lielākajām investīcijām energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmumā ir veiktā apgaismojuma nomaiņa uz LED. Pašlaik 99% "Rimi" objektu (vairāk nekā 140 veikali, birojs, centralizētā virtuve un loģistikas centrs) ir pilnībā aprīkoti ar LED gaismekļiem. Tāpat nozīmīgu investīciju daļu aizņem aukstumiekārtu nomaiņa pret CO2 vai glikola sistēmām – pašlaik 87% no visām sistēmām ir energoefektīvas un dabai draudzīgas."

Labo piemēru netrūkst

Finanšu institūcijā ALTUM, kas apkalpo dažādas finanšu atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp energoefektivitātes uzlabošanai, zina stāstīt, ka uzņēmumi izrāda aizvien lielāku interesi par finansējuma piesaisti energoefektivitātes uzlabošanai. "Aktivitāte ir stabila, ar augošu tendenci, ņemot vērā, ka pieaug izpratne par energoefektivitātes nozīmi, ietekmi uz uzņēmuma darbību," stāsta Arnis Dzalbs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes eksperts. Viņš piebilst, ka pieteikumi tiek saņemti no visdažādāko nozaru uzņēmumiem – "sākot ar lauksaimniekiem līdz metalurgiem un pakalpojumu sniedzējiem". Uzņēmumi aktīvi piesakās programmām, kurās ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu pasākumiem, kā arī iekārtu un ēku modernizācijai.

Jautāts par jaunākajām atbalsta saņemšanas iespējām, ALTUM pārstāvis skaidro, ka šā gada sākumā ir noslēgusies pieteikumu pieņemšana ES atveseļošanas fonda programmai ar kapitāla atlaidi, kura norisinājusies kopumā desmit kārtās. Šī programma bijusi pieejama aptuveni divus gadus, un tās apjoms bijis 80,5 miljoni eiro.

Savukārt šī gada otrā pusē paredzēta jauna atbalsta programma uzņēmējiem, ko regulēs MK noteikumi Nr. 155 (apstiprināti 2025. gada 11. martā). "Programmas budžets vēl tiek precizēts, bet orientējoši tas būs ap 49 miljoniem eiro, un atbalsts izpaudīsies kā finanšu instruments – aizdevuma pamatsummas samazināšana (kapitāla atlaide) līdz 30% no aizdevuma, bet ne vairāk kā trīs miljoni eiro vienai uzņēmumu grupai," skaidro Arnis Dzalbs.

Šobrīd uzņēmējiem ALTUM ir pieejama aizdevumu programma bez kapitāla atlaides.

Jau pašlaik ar ALTUM iesaisti ar uzņēmumiem noslēgti 408 atbalsta līgumi par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu. Kopējā šo līgumu summa ir aptuveni 44 miljoni eiro. Savukārt līguma slēgšanas procesā ir vēl aptuveni 150 projekti par kopējo summu 27 miljoni eiro.

Arnis Dzalbs min vairākus pozitīvus piemērus energoefektivitātes pasākumu ieviešanai ar ALTUM finanšu atbalstu. To vidū ir Liepājas speciālās ekonomikas zonas "Vecās Ostmalas biznesa parks", metālapstrādes rūpnīca Daugavpilī "Zieglera mašīnbūve" un uzņēmums "Troja", kuri veic veco ražošanas korpusu siltināšanu, panākot ievērojamu siltuma ekonomiju un līdz ar to arī – izdevumu samazinājumu. Savukārt "Latvijas Televīzija" Zaķusalas ēkā ar ALTUM atbalstu renovē ventilācijas, dzesēšanas un apkures sistēmas. Metālapstrādes uzņēmums "Preco" Lielvārdē modernizējis ražošanas iekārtas, panākot pat 90% enerģijas ietaupījumu uz saražotās produkcijas vienību. Bet saules elektrostacijas uzņēmumā ar ALTUM finansējuma piesaisti izbūvējis Rēzeknes SEZ uzņēmums SIA "VEREMS", darbi notiek arī Liepājas SEZ uzņēmumā SIA "Northside Business Park" un SIA "Rumbulas sporta centrs" apsaimniekotajā ledus hallē "KURBADS" Rīgā.

INFORMĀCIJA

Kādiem energoefektivitātes pasākumiem var saņemt ALTUM atbalstu

1. Nedzīvojamu ēku (kompleksu) energoefektivitāti paaugstinošu darbu veikšanai.
2. Energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās iekārtās.
3. Energoefektīvāku iekārtu vai tehnikas iegādei, kas aizstāj esošās iekārtas vai tehniku.
4. Komercteritorijas inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, ja tas veicina energoefektivitāti vai atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
5. Atjaunīgo enerģijas avotu un enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu ieviešanai.
6. Jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei un ieviešanai, lai nodrošinātu videi nekaitīgus ražošanas procesus vai resursu efektivitāti.
7. Jaunas energopārvaldības sistēmas ieviešanai, ja tā tiek veikta kopā ar citām šajā punktā minētajām darbībām.

Avots: ALTUM, MK noteikumi Nr. 155.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".