22 °C
Kā apsaimniekot organiskās augsnes lauksaimniecībā izmantojamā zemē (LIZ), kas ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem?
Zināms, ka apmēram 25% no kopējām lauksaimniecības sektora emisijām rada tieši dislāpekļa oksīda izdalīšanās atmosfērā, sadaloties organiskajām vielām.
Zinātnieki skaidro, ka organiskās augsnes ir augsnes, kas bagātas ar organisko materiālu – augu un dzīvnieku atliekām dažādās sadalīšanās stadijās – augsnes ar organismu šūnām un audiem, kā arī augsnes ar organismu sintēzes vielām. Turklāt mineralizācijas jeb organiskā materiāla sadalīšanās process šajās augsnēs notiekot ļoti lēni. Tādējādi neatkarīgi no izmantotās ražošanas tehnoloģijas (piemēram, minerālmēslu izmantošanas intensitātes vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas) organisko augšņu apsaimniekošanā rodas aptuveni desmit reižu lielāks SEG emisiju apjoms nekā minerālaugsnēs.
Statistika definīcijās atšķiras
Dažādos informācijas avotos var atrast atšķirīgu organisko augšņu platību. Tas saistīts ar atšķirīgu definīciju izmantošanu dažādu uzskaites mērķu sasniegšanai. Un Latvijas augsnes klasifikācija atšķiras no starptautiski lietotās. SEG emisiju inventarizācijā izmanto modificētu Pasaules augsnes klasifikatora definīciju, vienlaikus pieļaujot valstu nacionālo definīciju izmantošanu, un lieto terminu "organiskā augsne", ko šobrīd izmanto arī klimata politikā.
Ieva Līcīte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" zinātniskā asistente, teic, ka
papildu grūtības rada tas, ka Latvijā nav pieejams aktuāls kartogrāfiskais materiāls par organiskās (hidromorfās un pushidromorfās) augsnes faktisko izplatību mūsdienās.
Pieejamās augsnes kartes ir veidotas pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, un pētījumi liecina, ka daļa no pushidromorfajām augsnēm ir mineralizējusies. Tomēr šajā gadījumā palīdzot nacionāli pētījumi, kas dod iespēju veikt situācijas modelēšanu un nepieciešamos datus iegūt.
SEG inventarizācijā organisko augšņu kategorijā iekļautas teritorijas, kurās turpinās iepriekš augsnē uzkrāto organisko vielu noārdīšanās. Latvijā pieņemts, ka organisko vielu daudzuma robežvērtība ir 20% (12% organiskā oglekļa) augsnes virskārtā (līdz 20 cm dziļumā). Citās valstīs izmanto citādas robežvērtības, piemēram, Dānijā par organiskām uzskata augsnes, kurās oglekļa daudzums augsnes virskārtā ir vismaz 6%, un jaunāku šajā valstī veiktu pētījumu rezultāti apliecina, ka organiskām augsnēm raksturīgie mineralizācijas procesi turpinās arī tad, ja oglekļa daudzums augsnē samazinās līdz 1–3%.
Savukārt mūsu kaimiņi lietuvieši par organiskām augsnēm uzskata tikai kūdras augsnes ar vismaz 40 cm biezu kūdras slāni, t. i., organiskā oglekļa daudzums augsnes virskārtā ir vismaz 40%.
Atšķirības organisko augšņu definīcijās norāda uz to, ka ir valstis, kas neuzskaita visas emisijas no organiskām augsnēm, un ir valstis, kas novērtē šīs emisijas objektīvāk, taču kopumā zināšanas par procesiem, kas nosaka SEG emisiju lielumu organiskajās augsnēs, kā arī par to, kā dažādas klimata pārmaiņu mazināšanas darbības ietekmē SEG emisijas, ir nepilnīgas, uzsver LVMI zinātnieki.
Pētījumos meklē risinājumus
Patlaban fināla taisnē ir LVMI "Silava" zinātnieku veiktais pētījums "Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas potenciālu ietekmējošo faktoru izpēte zālājos un aramzemēs ar organiskajām augsnēm". Pētījumā vērtēta aramzemju transformācija par zālājiem, apmežošana ar lapu un skuju kokiem, saglabājot meliorācijas sistēmas vai veidojot purvaiņiem raksturīgus augšanas apstākļus, kokaugu stādījumu ierīkošana, tostarp joslu stādījumu gar meliorācijas sistēmām, gruntsūdens līmeņa regulēšana slēgtās meliorācijas sistēmās un zālāju pārslapināšana, saglabājot zālājiem raksturīgo veģetāciju – lai pārslapinātā platība neapmežotos.
Sākotnējie rezultāti neko jaunu neesot parādījuši –
efektīvākais emisiju mazināšanas risinājums ir organisko augšņu apmežošana, turklāt vairākkārt lielāku efektu var panākt, saglabājot meliorācijas sistēmu.
Stādot egli meliorētā organiskā augsnē, 120 gadu laikā SEG emisiju samazinājums sasniedz 1600 tonnu CO2 ekv./ha salīdzinājumā ar zālāju, bet, ieaudzējot bērzu pārslapinātā platībā, SEG emisiju samazinājums ir 350 tonnu CO2 ekv./ha. Abos scenārijos gan būtisku ietekmi rada saimnieciskā darbība un vietējie apstākļi.
Pētījumā secināts, ka vēl lielāku CO2 piesaisti nekā stādītās egļu audzēs var panākt kokaugu stādījumos, tostarp aizsargjoslās, ja koksni izmanto koksnes produktu (finiera, zāģmateriālu u. c.) izgatavošanai. Arī aramzemju pārvēršana par zālājiem, īpaši, ja ir iespēja regulēt gruntsūdens līmeni, ļauj samazināt SEG emisijas, lai arī efekts ir daudzkārt mazāks nekā apmežošanas gadījumā.
Baltijas projekts – "LIFE OrgBalt"
Lauksaimniecības augsne Baltijas reģionā ir bagāta ar organisko vielu, un ir vērojama organiskās vielas rezerve. Uzdevums ir saglabāt esošo oglekļa uzkrājumu un noteikt platības, kur konstatēts papildu oglekļa piesaistes potenciāls augsnē. Tas ir būtiski ne tikai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmi, bet arī un galvenokārt – augsnes veselības un lauksaimniecības kultūraugu produktivitātes saglabāšanai.
