Māls, kaņepes un salmi: dabiskie būvmateriāli atgriežas Latvijas būvniecībā

Būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozarē, kas pašlaik rada vismaz trešo daļu no kopējā Eiropas Savienības atkritumu apjoma un ir atbildīga par 5–12% no kopējām valstu siltumnīcefekta gāzu emisijām, arvien aktuālāks kļūst jautājums par dabisko materiālu izmantošanu.

Lai arī atgriešanās pie sentēvu materiāliem un būvniecības metodēm mūsdienīgā veidolā Latvijā vēl nav pārāk plaša, rosība un attīstība šajā jomā ir pamanāma.

Ekobūvniekam Hardijam Tučam ("RB&B") pamatus interesei par ēku veidošanu no dabiskiem materiāliem lika tēvs: "Šis stāsts jāsāk ar manu tēvu – viņš šajā jomā darbojas jau aptuveni 25 gadus, esam īsts ģimenes uzņēmums. Lai arī es pats šajā vidē esmu kopš bērnības, praktisks darbs manā izpildījumā rit pēdējos astoņus gadus."

No paša ekomājas līdz biznesam

Viss sācies ar Hardija tēva eksperimentu, izmantojot ekoloģiskus materiālus savas privātmājas būvniecībā. "Viņš saprata, ka industrijas stāstītais ne vienmēr sakrīt ar realitāti – modernajiem materiāliem bieži vien ir tikai dažu gadu garantija, kamēr vēsturiskās mājas, kas būvētas no vietējiem resursiem, spēj nostāvēt 100 gadus ar minimāliem uzturēšanas līdzekļiem. Arī mūsu ģimenes māja, kas tika uzcelta pirms 25 gadiem, labi kalpo vēl šodien." Tas ir koka karkasa nams, kurā izmantotas kokšķiedras plāksnes, siltumizolācijai – celuloze jeb ekovate, bet iekšdarbiem – māls. Idejas smeltas no senām būvniecības grāmatām, kur savulaik detalizēti aprakstīta, piemēram, kūdras plākšņu izmantošana.

Tagad uzņēmums "RB&B" ik gadu uzceļ ap 30 ekoloģisku mājokļu. "Industriālā būvniecība šodien ir radījusi "inkubatoru mitekļus", kur gaiss ir attīrīts, bet cilvēka organisms tajās novājinās un kļūst uzņēmīgs pret slimībām. Mēs koncentrējamies uz veselīgu vidi. Mūsu klientu vidū ir ģimenes, kurās bērniem ir astma vai alerģijas, viņi redz tūlītēju uzlabojumu telpās ar dabisku apdari," stāsta Hardijs. Pieprasījums pēdējos gados aug, īpaši jaunās paaudzes vidū. "Vēl pirms pieciem gadiem cilvēkiem bija neizpratne par to, kā var nelikt plēves un izmantot "papīru" siltināšanai, bet tagad situācija jau ir cita. Īpaši ieinteresēta ir jaunā paaudze, kura domā līdzi, pēta sociālos medijus un arī izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai uzzinātu vairāk par dabiskajiem materiāliem un to izmantošanu. Ekobūvnieks uzsver, ka šie materiāli nodrošina arī vieglu ēkas uzturēšanu un pašu spēkiem paveicamus remontdarbus, ko cilvēki arvien vairāk novērtējot.

Atsevišķs stāsts ir par jaunbūvju īpašniekiem, kuri mēdz vērsties pie ekobūvniekiem. Tučs: "Tās ir jaunbūves, kurām nav pat piecu gadu, bet jau ir problēmas – tās mēs saucam par "sačakarētajām jaunbūvēm". 

Psiholoģiski tas ir ļoti smagi, jo cilvēks ir ieguldījis lielu naudu vai paņēmis kredītu, bet man jāsaka, ka kaut kas būs jārauj nost. Problēma ir tajā, ka šodienas būvniecība ir kļuvusi pārāk sarežģīta. 

Agrāk latvietis, pārlasot pāris grāmatu, māju varēja uzbūvēt pats, bet tagad par katru slāni jāstudē biezi sējumi. Turpretī mēs ejam uz procesu vienkāršošanu."

Būvnieks kliedē mītu, ka ekoloģiski materiāli būtu trīsreiz dārgāki: "Lielākā kļūda ir salīdzināt tikai pozīciju pret pozīciju, piemēram, vati pret ekovati. Mēs rēķinām pilnu ēkas "pīrāgu" un ekspluatāciju vismaz 50 gadu ciklā. Ja skatās kompleksi, mums bieži vien sanāk ekonomiski pamatotāks risinājums nekā klasiskā industriālā būvniecība." Pats Hardijs dzīvo aptuveni 60 kvadrātmetru plašā ekomājā. "Apkurei izmantoju malku, gadā tam tērēju nepilnus 80 eiro. Man nav kondicioniera, bet māla apdare un pareizs mājas novietojums pret debespusēm nodrošina, ka vasarā +30 grādos iekšā dažkārt gribas uzvilkt džemperi. Tā ir tā labsajūta, ko klients saprot tikai tad, kad pamēģina uz savas ādas." Arī speciālisti, kuri pieraduši pie kodīgiem industriāliem materiāliem, parasti esot sajūsmā pēc pirmā darba ar mālu, jo ar šo dabisko materiālu var strādāt kailām rokām, bez speciāla ekipējuma, neuztraucoties, ka mājās pārnesīsi kādu ķīmiju.

"Latvija ir ļoti bagāta ar mālu, jo mums ir mālaina zeme, un tā trūkums nedraud. Vēsturiski mums bijis daudz ķieģeļcepļu, kas tagad diemžēl ir novārtā," par vietējā izejmateriāla pieejamību spriež Hardijs. Ekobūves uzņēmums pamatā izmanto vietējā māla pulveri. Tiesa, Latvijas māls lielākoties piedāvā brūnos un sarkanīgos toņus, kas tiek izmantoti pamatslānim, kam tiek uzklāti gaišāki dekoratīvie toņi, kas ievesti, piemēram, no Vācijas.

Būvmateriālu bankas un bioāderes

Vidzemes Augstskolas (VA) Jaunās būvniecības skolas vadītāja Gunita Ķiesnere uzsver, ka no ilgtspējas viedokļa un ņemot vērā materiālu pieejamības problēmas būvniecībā, pirmkārt ir jāorientējas uz pārbūvi vai esošās apbūves izmantošanu. "Šajos apstākļos uz jau esošajām ēkām mums jāskatās kā uz materiālu bankām," viņa skaidro, uzsverot, ka ilgtspējīga būvniecība nav kāds viens risinājums, bet gan domāšanas un pieejas veids, kur mērķis ir pēc iespējas pagarināt jebkura materiāla un visas konstrukcijas dzīvildzi.

Vienlaikus viņa lielu potenciālu saskata arī Latvijā audzētiem būvmateriāliem jeb agrobūvniecībai, kas ir lauksaimniecības izcelsmes materiālos balstīta ilgtspējīgas būvniecības pieeja. "Jau šobrīd pasaulē esam top trīs eksportspējīgākie koka būvniecības jomā – apgādājam gan Ameriku, gan Skandināviju. Būtu iespējams šo klāstu arī papildināt ar audzējamiem jeb biobāzētajiem materiāliem. Mums ir iestaigāta taciņa ar koku, bet ja mēs vēl pievienotu šos pārējos materiālus, tas tiešām varētu būt ekonomiskās izaugsmes stāsts," atzīmē Ķiesnere.

Lai pētītu un stiprinātu lauksaimniecības izcelsmes būvmateriālu izmantošanas iespējas, to oglekļa piesaistes potenciālu un vietu Latvijas būvniecības politikā, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar VA Jauno būvniecības skolu (JBS) un partneriem Nīderlandē, Grieķijā un Francijā realizē projektu "Agro Building Carbon (ABC)". "Tas mums dod iespēju aktivizēt šo tematu, piedalīties lauksaimnieku forumos. Mūsu mērķis ir izveidot savienību, radīt pilotprojektu, kas spētu notestēt to ķēdi no lauka līdz ēkai," skaidro Ķiesnere.

Kaņepes, salmi un citas kultūras var sniegt būtisku pienesumu gan būvniecībā, gan lauksaimniecībā, vienlaikus palīdzot sasniegt oglekļa samazināšanas mērķus, – atzīst speciālisti. 

Un, lai arī Latvijai ir sena pieredze šo kultūru audzēšanā, nozarei trūkst pārstrādes jaudu, kā arī skaidru normatīvu. Nacionālajos politikas dokumentos ilgtspējīga būvniecība tiek pieminēta arvien biežāk, tomēr līdz šim uzsvars pārsvarā likts uz koksnes izmantošanu kā galveno dabiskas izcelsmes materiālu. Tiesa, Būvniecības nozares attīstības stratēģija 2025.–2030. gadam paredz, ka publiskās ēkas būtu jāceļ no koka vai citas cietas biomasas. Savukārt atjaunotā ES Bioekonomikas stratēģija jau tieši aicina veidot jaunus CO₂ uzkrājošus materiālus arī no lauksaimniecības atlikumiem.

Ķiesnere vērtē, ka sabiedrībā vēl ir daudz aizspriedumu par to, kas ir stabila vai droša ēka: "Cilvēki prioritāti dod drošumam un stabilumam, nevis veselīgajam vai apritīgajam aspektam. Piemēram, Latvijā no salmu paneļiem tiek uzbūvētas varbūt kādas trīs četras ēkas gadā. Vienlaikus banku dati par 2024. gadu rāda, ka vairāk nekā puse hipotēku ir izsniegta tieši rūpnieciski ražotām koka ēkām, lai gan ne vienmēr koka ēka ir ilgtspējīga būve – tur mēdz būt zaļmaldināšanas elementi, piemēram, izmantota minerālvate un tamlīdzīgi." Eksperte uzskata, ka svarīgi, lai publiskais pasūtītājs dod priekšroku ilgtspējīgai pieejai un veido vidi, kurā rada šos piemērus, kurus pētīt un analizēt. "Publiskais pasūtījums būtu vitāli svarīgs, lai pierādītu tirgum, ka tas darbojas. Mums ir jārada savs precedents un ekosistēma ap produktu attīstību. Ja ir vietējais pieprasījums un talanti, var ienākt finansējums, tad produktu var piegādāt ārpus Latvijas, atvedot naudu atpakaļ."

Augošs biomateriālu tirgus

Pagaidām dabiskie materiāli plašāk ienākuši privātmāju segmentā. "Šis sektors ir tam vispiemērotākais, jo tajā var runāt tieši ar potenciālo ēkas īpašnieku. Ja izdodas iegūt viņa pārliecību un ticību jauniem materiāliem, tad šī iecere arī realizējas," skaidro Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs. Vienlaikus, runājot par dabiskajiem materiāliem, viņš akcentē arī izturības aspektu: "Bažas rada, piemēram, karstums un postošie mežu ugunsgrēki Eiropā un citviet pasaulē, kā arī citas dabas kataklizmas. Biomateriāliem jābūt izturīgiem šādos apstākļos, tiem jāspēj konkurēt pretestībā pret karstumu vai mitrumu." 

ASV tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas "Grand View Research" pārskatā par bioloģiskās izcelsmes būvmateriālu tirgu (2025–2033) tā kopējā vērtība 2024. gadā aplēsta 36 miljonu ASV dolāru apjomā, šā gada prognoze ir 42,4 miljoni dolāru, līdz 2033. gadam sasniedzot 75,6 miljonus dolāru. Tas ir pieaugums par nepilniem deviņiem procentiem ik gadu. Tirgū dominēja Āzijas un Klusā okeāna reģions. Nozari virza pieaugošais uzsvars uz ilgtspējību būvniecības nozarē. Daudzas valdības visā pasaulē ir ieviesušas stingrus noteikumus un stimulus, lai veicinātu ilgtspējīgas būvniecības prakses ieviešanu, kas savukārt palielina pieprasījumu pēc bioloģiskiem materiāliem, piemēram, kokmateriāliem, kaņepju betona un bambusa.

"Tehnoloģiskajiem sasniegumiem materiālzinātnē un ražošanas metodēs ir arī izšķiroša nozīme bioloģisko būvmateriālu tirgus paplašināšanā. 

Tādas inovācijas kā bioloģisko sveķu ražošana, inženiertehniskie koksnes izstrādājumi un micēlija kompozītmateriāli ir uzlabojuši materiālu veiktspēju, izturību un izmaksu efektivitāti. 

Turklāt jaunās ražošanas tehnoloģijas, piemēram, putu veidošanaun energoefektīva apstrāde, veicina šo materiālu komerciālo mērogojamību, padarot tos konkurētspējīgākus salīdzinājumā ar tradicionālajām iespējām. Šie tehnoloģiskie uzlabojumi palielina bioloģisko risinājumu iespējamību dažādos būvniecības pielietojumos, paātrinot to ieviešanu visā pasaulē," secināts ziņojumā.

Portugāļu pētnieks Fernando Pačeko Torgals ziņojumā par biobāzētiem būvmateriāliem ES norāda, ka galvenie šķēršļi to plašai ieviešanai ES ir institucionāli un ekonomiski, nevis tehniski. Tā kā bioloģiskie materiāli izturības ziņā ir ļoti dažādi, to ieviešana nevar notikt pēc kādas vienotas sistēmas. "Ģeopolitiskie piegādes satricinājumi, piemēram, šā gada Hormuza koridora traucējumi, bioloģiskās izcelsmes materiālus padara arī par rūpniecības noturības, nevis tikai vides politikas jautājumu," atzīmē Torgals.

Eksperts arī uzsver, ka ievērojama daļa bioloģiskās izcelsmes materiālu ir jau komerciāli nobrieduši, izmaksu ziņā konkurētspējīgi, ar labi attīstītām piegādes ķēdēm vismaz Rietumeiropas tirgos. To vidū ir koksne un inženiertehniskie koksnes izstrādājumi, dabiskie izolācijas materiāli (kaņepju, linu, aitas vilnas, koksnes šķiedru, celulozes, korķa un salmu izolācijas produkti), māla apmetums, augu eļļas un dabiskie sveķi, kā arī bioplastmasa. "Ir būtiski neradīt maldinošu iespaidu, ka bioloģiskās izcelsmes būvmateriāli vienmēr ir agrīnā attīstības stadijā,"piebilst Torgals.

"Protams, dabiskie materiāli kļūst populārāki un pieejamāki. Tie attīstās ar katru projektu, un mūsdienu būvnormatīvi tos sāk iekļaut standartizācijas formātā. Un standarts ir svarīgs, lai arī publiskais iepircējs varētu tos izmantot. Nākotnē liela loma būs pasūtītāja izvēlei, kuru ietekmē ne tikai emocijas, bet arī banku, investoru un apdrošinātāju attieksme. Svarīgs ir arī izglītības jautājums – būvinženieriem ir jāpārzina gan mūsdienu tehnoloģijas, gan šie jauniemateriāli," rezumē LBA vadītājsKupčs.

Eksperta komentārs

"Ja draugs uzbūvēs, arī es sākšu par to domāt"

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts (LA).

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts (LA): "Ja mēs aizstājam importēto tēraudu ar pašu ražotu koku vai citiem vietējiem materiāliem, tas tiešā veidā stiprina mūsu stratēģisko autonomiju. Politiski būtiska būtu arī būvniecības normatīvu harmonizācija starp Eiropas valstīm. Šobrīd šīs lietas bieži ir nacionāli aizsargātas, bet Eiropa jau sāk noteikt arī kopīgus standartus.

Jebkurā gadījumā ar zemām CO2 emisijām saražoti būvmateriāli Eiropā kļūs par neapstrīdamu konkurences priekšrocību. Nākamajiem septiņiem gadiem ir pat speciāla pētījumu programma tieši bioekonomikas jomā. Runājot par biobāzētiem materiāliem, piemēram, salmu blokiem, nenoliedzami būtisks ir arī jautājums par sociālo akceptēšanu. Bet kopumā attiecībā uz šādiem un līdzīgiem materiāliem es izceltu trīs pamatfaktorus. Pirmais ir ekonomiskais – ja tie būs lētāki, cilvēki tos pirks. Otrais ir "zaļi apzinīgā" publika jeb pirmie agrie pieņēmēji, kuriem vides stāsts ir prioritāte. Un trešais – ļoti nozīmīgais faktors – ir līdzcilvēku spiediens, proti, ja mans draugs uzbūvēs šādu māju un būs apmierināts, arī es sākšu par to domāt, līdzīgi kā tas notika, piemēram, ar siltumsūkņiem.

Eiropas kopējā pieeja balstās uz tā saukto aizstāšanas efektu – tur, kur mēs varam izmantot koksni, mēs vairs neizmantojam betonu un tēraudu. Tas ir tieši saistīts ar CO2 izmešiem, jo gan betonam, gan tēraudam šī pēda ir daudz nozīmīgāka nekā koksnei. Latvijai ir būtiski apzināties, ka mežs nav tikai dabiska vide vai biotops, bet tā ir arī nozīmīga ekonomikas daļa – mēs speciāli audzējam kokus, lai tos cirstu un laistu tirgū."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Foto: Publicitātes

"Zaļā Latvija".

Foto: Publicitātes