"Ja kur lidojam, braucam uz kādu izklaidi vai iepirkties, tad šīm vajadzībām tuvāk ir Viļņa, kur ar savu mašīnu jābrauc apmēram divas stundas. Savukārt ceļā uz Rīgu paiet vismaz trīs stundas, pamatā tur braucam pie radiem vai draugiem, arī pie ārstiem," runājot par ikdienas sadzīvi un praktiskām izvēlēm, ja radusies doma apmeklēt kādu lielāku pilsētu par Daugavpili, saka Jūlija Nikolajeva.

Viņa Latvijas otrajā lielākajā pilsētā ir dzimusi, augusi un visu mūžu arī dzīvojusi. Jau vairāk nekā desmit gadus strādā Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļā. Labi zina daugavpiliešu laulāšanās, šķiršanās, dzimšanas un miršanas statistikas līknes. Ko tās rāda? Saruna ne tikai par šīm, bet arī citām tagadējās dzīves tendencēm daudznacionālajā Daugavpilī, Latgalē un Latvijā kopumā.

Jūlija, par ko mūsdienās pārdzīvo īstena daugavpiliete?

J. Nikolajeva: Vispirms un galvenokārt, protams, par saviem bērniem. Dēls man jau pieaudzis, dzīvo un strādā tepat Daugavpilī, meita mācās vidusskolā. Tāpat par ģimeni un tuviniekiem kopumā, arī par to, kas notiek pilsētā. Pati un arī vīrs strādājam ar pašvaldību saistītās iestādēs. Agrāk biju audzinātāja, strādāju bērnudārzā. Tagad redzu, ka arī dārziņus ver ciet, jo nav bērnu.

Arī Daugavpilī nav bērnu?

Pagājušajā gadā 430 piedzima – vai tad tas ir daudz? Gadā Daugavpilī nomira 816 cilvēki, un tie ir dati tikai par pilsētu. (Latvijā kopā 2025. gadā dzimis 11 931 bērns, miruši 26 109 cilvēki. – Red.). Augšdaugavas novadā situācija ir vēl bēdīgāka – pērn piedzimuši tikai 75, bet nomiruši 984. Darbā esam apkopojuši šo statistiku no 1987. līdz 2025. gadam, un pozitīvu dzimšanas/miršanas bilanci tā uzrāda tikai līdz 1992. gadam, kad Daugavpilī piedzimuši 1480 un nomiruši 1250 cilvēki. Bet tālāk līdz pat mūsdienām dzimšanas līkne praktiski visu laiku bijusi negatīva.

Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļā es sāku strādāt 2013. gadā, un interesanti, ka 2014. gadā šīs līknes viena otrai bija vistuvāk: piedzima 807 un nomira 1052. Pārējā laikā miršanas rādītāji bijuši ar daudz ievērojamāku atrāvienu, kas dažā gadā mērāmi pat reizēs, visvairāk bija kovida laikā, 2021. gadā. Taču, piemēram, jau minētajā 1987. gadā šī situācija praktiski bija otrāda: piedzima 2050 un nomira 1179.

Kā to skaidrojat?