Pirms 90 gadiem augustā savu olimpisko debiju oficiāli piedzīvoja groza bumba, sacensību izšķirošajai spēlei notiekot mūslaikos neiedomājamos apstākļos. Tā bija arī pirmā un diemžēl līdz šim vienīgā reize, kad olimpiskajā laukumā devās Latvijas vīru basketbola izlase.

Nacistiskās Vācijas uzplaukuma pilnbriedā, vien trīs gadus pirms Otrā pasaules kara sākuma, Berlīne ar savu fīreru Ādolfu Hitleru priekšgalā uzņēma XI vasaras olimpiskās spēles. Medaļas tika dalītas 19 sporta veidu 25 disciplīnās un pirmo reizi arī groza bumbā jeb basketbolā, kā vēsture tolaik bija vien 45 gadus sena. Tiesa, pirmo reizi zem olimpiskajiem apļiem basketbols tika spēlēts jau 1904. gadā Sentluisā, taču tolaik tas nebija oficiāls turnīrs, bet sava veida paraugdemonstrējumi bez olimpisko medaļu izcīnīšanas.

Zem klajas debess, bet ar ciltstēvu

Turnīram pieteicās 23 valstu izlases, bet beigās sanāca par divām mazāk. Spānijā nesen bija sācies pilsoņu karš un tādos apstākļos, kāda tur basketbola spēlēšana, savukārt Ungārija iedeva kurvīti pēdējā brīdī, jo spiedīgos finansiālos apstākļos viņu olimpiskā komiteja izdomāja vienkārši ieekonomēt. Līdz ar to olimpiskajā debijā piedalījās 21 komanda, kuru rindās bija 199 basketbolisti.