CSP: Latvijā nodarbināti 65,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885 500 jeb 65,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā nedaudz palielinājies. Datos redzams pieaugums arī jauniešu un senioru nodarbinātības līmenim, būtiski palielinājies arī blakusdarbā nodarbināto skaits. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī bija 7%.

Gada laikā kopējais nodarbinātības līmenis 15-74 gadu vecuma grupā palielinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājās par 3800. Savukārt 20-64 gadu vecuma grupā 2026. gada otrajā ceturksnī nodarbināti bija 815 800 jeb 78,6% un nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar 2025. gada otro ceturksni, samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits — par 12 900.

Šā gada otro ceturksni salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā palielinājās par 1,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits — par 14 300. Savukārt 20-64 gadu vecuma grupā nodarbinātības līmenis attiecīgi palielinājās par 1,3 procentpunktiem un 9400.

Otrajā ceturksnī palielinājās arī senioru nodarbinātības līmenis (par 2,6 procentpunktiem gada laikā), sasniedzot 27,6%.

Otrajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis (66,1%) bija par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (64,2%). 20-64 gadu vecuma grupā vīriešu nodarbinātības līmenis (78,3%) bija par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā sieviešu (78,8%).

Otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 33,2%, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Nodarbināti bija 62 700 jauniešu, kamēr 2025. gada otrajā ceturksnī tādu bija 59 500.

Otrajā ceturksnī 67 700 jeb 7,7% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā — bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 19 500 jeb 40,3% vairāk nekā pirms gada un par 10 700 jeb 18,9% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 20-64 gadu vecuma grupā blakusdarbā strādāja 62 700 jeb 7,7% — par 17 500 jeb 38,6% vairāk nekā pirms gada un par 9300 jeb 17,4% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Sievietes (39 300) biežāk nekā vīrieši (28 500) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja vienu līdz 10 stundas (39,8%), bet 20,4% nostrādāja 11-20 stundas.

Otrajā ceturksnī 16,8% jeb 127 200 darba ņēmēju regulāri strādāja attālināti. Tas ir par 26 200 jeb 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (101 000 jeb 13,4%) un par 11 700 jeb 1,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti regulāri strādāja 115 500 jeb 15,4%.

Attālināti strādājošo vidū izplatītākais ir hibrīddarbs — 42,1% darbu attālināti veic vienu vai divas dienas nedēļā. Savukārt darbu pilnībā attālināti veic 16,1%.

Starp nozarēm vislielākais attālināti strādājošo īpatsvars — 70% no nozares darbinieku kopskaita — bija izdevējdarbības, mediju un IKT pakalpojumu jomā, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (69,7%). Gandrīz katrs trešais jeb 31,8% strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu jomās. Valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī obligātās sociālās apdrošināšanas jomā attālināti strādāja ceturtdaļa (24,5%) darbinieku.

Otrajā ceturksnī gandrīz trešdaļa — 30% jeb 408 300 — iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Gada laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8900 jeb 2,1%, bet ceturkšņa laikā — samazinājies par 19 100 jeb 4,5%.

CSP informē, ka 20-64 gadu vecuma grupā ekonomiski neaktīvi otrajā ceturksnī bija 161 600 jeb 15,6% iedzīvotāju. Gada laikā šo iedzīvotāju skaits samazinājies par 2300 jeb 1,4%, bet ceturkšņa laikā — par 12 000 jeb 6,9%.

Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7%. Gada laikā bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā — samazinājies par 0,1 procentpunktu.

CSP informē, ka otrajā ceturksnī bija 66 200 bezdarbnieku 15-74 gadu vecumā. Gada laikā bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2500 jeb 4%, bet ceturkšņa laikā — samazinājies par 200 jeb 0,3%.

Otrajā ceturksnī vīriešu bezdarba līmenis (8,1%) bija par 2,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (5,9%).

Otrajā ceturksnī 33 100 bezdarbnieku 15-74 gadu vecumā bija bez darba līdz pieciem mēnešiem. Tas ir par 4700 vairāk nekā pirms gada un par 1000 vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Savukārt 11 400 iedzīvotāju bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus. Šo personu skaits gada laikā ir samazinājies par 2500, bet ceturkšņa laikā — palielinājies par 3000.

Tāpat otrajā ceturksnī bija 21 600 ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) — par 400 vairāk nekā pirms gada un par 4200 mazāk nekā pirmajā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,7% — par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 6,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Otrajā ceturksnī 11 100 jeb 16,7% no visiem bezdarbniekiem bija jaunieši (15-24 gadi). Jauniešu īpatsvars bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 3,6 procentpunktiem, bet ceturkšņa laikā — palielinājies par 7,4 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 15%, kas ir par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā pirmajā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1800, bet ceturkšņa laikā — palielinājies par 4900.

Otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4200 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem — 3700 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6000 iedzīvotāju.