25 °C
Šajā nedēļas nogalē gadadienu svinēs ne tikai mūsu galvaspilsēta, bet arī Ingus Ulmaņa, Otara Opermaņa un Silvijas Noras Kalniņš videi veltītā performance "Dabas koncertzāle". Unikālajam mākslas projektam atzīmējot jau divdesmito gadadienu, pēc piecu gadu pārtraukuma 15. augustā mākslu un zinātni apvienojošā izrāde atgriežas pie skatītājiem, aicinot doties dabā un iepazīt dažādus galvenos varoņus, mums apkārt esošās ekosistēmas dalībniekus. Centrālie tēli šī gada izrādē "Invasivus" Slokas papīrfabrikā būs dažādas invazīvās sugas.
Sarunā ar "Kultūrzīmēm" mūziķis Ingus Ulmanis stāsta par projekta izcelsmi, izrāžu varoņu izvēli un vārda "invazīvs" daudznozīmīgumu, uzsverot: "Skatoties uz vidi, cilvēka egoisma lielākā problēma ir vērtēt tikai no sava viedokļa un sava personīgā izdevīguma. Mēs cenšamies pateikt, ka tu, mīļais cilvēk, neesi šīs pasaules pats galvenais. Atceries, ka tu esi tikai viens no dabas apļa elementiem, nevis Dieva pozīcijā."
Šī ir Dabas koncertzāles divdesmitā gadadiena, pastāstiet par šī projekta sākumu un attīstību gadu gaitā!
Ingus Ulmanis: Sākumā Dabas koncertzāle nemaz nebija domāta kā biznesa projekts, tā bija vien vienkārša un jauka iepazīšanās ar vides zinātniekiem. Tolaik mana sieva strādāja Apvienoto Nāciju Organizācijā un vadīja daudzus ar vidi saistītus projektus. Tiekoties man pašam bija liels pārsteigums, cik emocionāli un mākslinieciski mēdz būt zinātnieki un cik dziļi viņi runā, un tā radās vēlme sākt kaut ko darīt kopā. Notika daudzas brīnumu pilnas sakritības, piemēram, ap to laiku Nacionālajā teātrī notika mūzikas grupas "Dead Can Dance" koncerts, kas mani aizrāva un pat drusciņ pacēla domu lidojumu. Koncertā viņi apspēlēja vienu kukaini un to bija nolikuši uz skatuves – tā tas kukainītis mira spožajās gaismās un necilvēcīgajos apstākļos. Pēc koncerta abi ar sievu runājām, ka vajadzētu būt otrādi, vajadzētu braukt pie varoņiem, ja grib stāstīt par vidi, nevis tos ievilkt cilvēku vidē. Tā soli pa solītim radās šī ideja, līdz tā nobrieda un kādā sarunā ornitologs Otars Opermanis vienkārši noteica: "Nu tad taisām dabas koncertzāli!"
Toreiz gan Latvijā būvēt koncertzāles gribēja vai ikviens, bet, manuprāt, koncertzāli, vietu, kur spēlēt mūziku un mākslu, var veidot jebkur un jebkādā veidā. Ja mēs iebraucam un atveram priekškaru, cilvēki uz to pašu vietu paraugās ar nedaudz citādām acīm. Pamazām klāt nāca arī zinātnieku veidotais saturs, turklāt tieši viņi deva ideju katru reizi runāt par kādu citu varoni, tā rodot pilnīgāku ainu par to, kas ir daba un kas ir vide.
Mums, māksliniekiem, bija uzdevums neatkāpties ne soli no precīzās informācijas, vien to cilvēciskot – tā, lai saprastu ikviens. Pamazām radās atziņa, ka vislabākais veids, lai viss paliktu skatītāju atmiņā, būs savienojot emocionālo ar pragmatisko pasauli. Tādējādi cilvēkam nav jāklausās zinātniska informācija vai tā jāizlasa grāmatā, bet, gūstot emocijas, caur sajūtām rodas vislabākās informatīvās un arī atmiņā paliekošās zināšanas. Lai gan mēs negājām uz ko lielu, tas izvērtās par ko vēl daudz lielāku.
Dabas koncertzāles varoņi mainās katru reizi, kā atrodat, ko akcentēt koncertos?
Par šo tēmu pārrunas ar zinātniekiem ir teju vai mūžīgas. Kā jau teicu, viņi ir interesanti cilvēki un, paejot koncertam, notiek "tusiņi", kur sanākam kopā, pļāpājam un spriežam par nākamo gadu. Nu jau arī mēs, mūziķi, esam dziļi iekšā dabas vides zināšanās, tādēļ arī mums ir ļoti daudz ideju, par ko varētu taisīt. Nerakstītā noruna teic, ka mēģinām atrast netradicionālus varoņus. Piemēram, par čuņčiņu (2007. gada varonis) atceros, kā ornitologs teica: "Visi pazīst daudzus putnus, bet čuņčiņu dzird, tikai viņu neredz." Mēs izvēlamies nedaudz nepamanītos varoņus.
Dažādās invazīvās sugas pirmo reizi parādījās 2021. gada koncertfilmā. Ko skatītāji var sagaidīt no šī gada versijas par līdzīgu tēmu?
Pēdējais koncerts kovida iespaidā izdevās pirms nu jau pieciem gadiem, tad vēl sekoja ļoti iespaidīgs koncerts Vācijā, kas diemžēl mums bija pēdējā dzīvā uzstāšanās. Pirms tam mūsu projektam gadiem ilgi bija valsts atbalsts, bet tad nāca kari un visas citas lietas, kas mainījušas vispārējo situāciju. Pēdējo gadu laikā gan esam veidojuši dažādas koncertfilmas un ierakstus, bet uzstāties tomēr nevarējām. Tiesa, jau pagājušajā gadā gribējām atgriezties, tomēr šī gada jubileja vērtās nozīmīga un simboliska, turklāt simboliska likās arī tēma.
