"Tuneļa racēji jābrīdina, ka šaus!" Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus?

Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Publicējam viedokļus, kas izskanēja, lasītājiem šonedēļ zvanot uz redakciju.

● Jānis Valdemiers Zalves pagastā: "Agrāk biju mežzinis, tāpēc mežu zinu labi. Daudz leģendu dzirdams par lāčiem. Es uzskatu, ka tiem Latvijā ir jābūt. Šeit ir viņu dzimtene. Un nav jau ar lāčiem tik traki, uz mežu var doties. Lāči nav bīstami. Tiem patīk klusums. Paši cilvēkiem neskries virsū, tomēr īpaša uzmanība ir vajadzīga, kad satiek lāceni ar bērniem. Iesaku mežā līdzi ņemt svilpīti un gāzes baloniņu."

● Brigita Aldermane Jaunjelgavā: "Mediji ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija atkal vēloties mainīt skolu finansēšanas kārtību. Man kā bijušajai skolotājai ir pārliecība, ka izglītības nozarē nav pēctecības. Katrs nākamais ministrs vēlas mainīt agrāk apstiprināto kārtību. Kāpēc nevar kopā sanākt visi skolu direktori, arodbiedrība, eksperti un vienu reizi vienoties par vispareizāko modeli? Kā var darboties skolas direktors, ja katram nākamajam ministram ir savs atšķirīgs uzstādījums un nosacījumi mainās vienu reizi gadā? Turklāt ministrijā darbojas cilvēki, kas paši skolās nekad nav strādājuši. Viņi lemj par sabiedrībai svarīgām tēmām, balstoties uz savu agrāko skolēna pieredzi. Mums Latvijā ir pietiekami daudz zinošu skolu direktoru, kas var darboties nozares ministrijā.

Es uzskatu, ka, veidojot valdību, vajadzētu būt tā, ka visas koalīciju veidojošās partijas izvirza savu katras nozares ministra kandidātu (šajā gadījumā izglītības) un tad Ministru prezidents no šī piedāvājuma izvēlas viszinošāko ekspertu. Nevis cilvēku, kuru viņam piespēlē viena partija. Patlaban kļūšanai par ministru vajag labu partiju, nevis prasmes. Un kur mums radīsies, izaugs jauni zinoši ministri, ja nebūsim izveidojuši labu izglītības sistēmu?"

● Vitolds Kalvāns Liepājā: "Tuneļu racējiem zem valsts robežas vajadzētu nodot ziņu, ka uz viņiem šaus bez brīdinājuma. Šie robežas šķērsotāji ir apmānīti cilvēki, kuriem ir iestāstīts, ka viņi caur Latviju varēs tālāk doties uz Rietumeiropu."

Lietuvas robežsargu atklātais pazemes tunelis pie Baltkrievijas robežas.

Foto: Lietuvas Valsts robežsardzes dienests

● Krivāne Jelgavas novadā: "Laika prognožu ziņotāji Latvijā jau sen vairs neziņo par gaidāmajām magnētiskajām vētrām. Tiek pausts, ka ir internets, kur visu var uzzināt. Tomēr interneta pieslēguma nav visiem cilvēkiem! Saņemot brīdinājumu par magnētisko vētru, cilvēki to ietekmi uz sirds un asinsvadu slimībām novērš ar zāļu lietošanu."

Redakcijas piebilde. Zinātnieki nešaubās, ka ģeomagnētiskās vētras var ietekmēt tehnoloģijas – radīt traucējumus satelītu darbībā, pārrāvumus radio un telekomunikāciju signālos un pat svārstības elektrotīklos, taču par to, vai ietekmē cilvēku veselību, vienprātības nav – tam neesot tiešu pierādījumu. Piemēram, Mičiganas Universitātes Klimata un kosmosa zinātņu un inženierzinātņu katedras docents Dens Vellings savulaik intervijā aģentūrai AFP sacījis, ka pētījumi par ģeomagnētisko vētru ietekmi uz cilvēku veselību ir sliktas kvalitātes un ar nepamatotiem secinājumiem un neviens no šiem pētījumiem netiekot uztverts nopietni. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija NASA arī vēstījusi, ka radiācija cilvēkus tieši neapdraud, jo tās stari tiek absorbēti Zemes atmosfērā. Zinātnieku versijas ir arī tādas, ka iepriekšējs brīdinājums par magnētisko vētru jūtīgos cilvēkos var izraisīt stresu un paaugstinātu trauksmi, kas savukārt pasliktina pašsajūtu.

● Imants Rīgā: "Esmu rīdzinieks un ne es vienīgais esmu ļoti neapmierināts ar notiekošo apkures granulu tirgū. Rīgā savulaik aizliedza kurināšanu ar oglēm. Bija runas, ka jāaizliedz arī malka. Bija ziņojums par atteikšanos no gāzes kurināmā līdz 2030. gadam. Cilvēkus noskaņoja izmantot kokskaidu granulas apkurē, viņi pirka granulu katlus. Arī es malkas apkuri nomainīju ar granulu apkuri. Bet tagad granulu nav! Es kokskaidu granulas maijā parasti pasūtīju uzņēmumam "Latgranula". Šajā gadā to izdarīt nevarēja. Zvanīju veselu stundu 1. jūnijā. Kad sazvanīju, pieteikumus vairs nepieņēma. Uzņēmums ziņoja, ka pasūtījumus sāks pieņemt 7. augustā. Patlaban automātiskais atbildētājs ziņo, ka "pasūtījumus nepieņem". Šādās situācijās būtu vajadzīga elektroniskā rinda, pasūtītājus var apkalpot rindas kārtībā. Granulas aizvien neesmu pasūtījis. Jā, pasūtījumu var pieteikt citiem ražotājiem, toskait Cēsīs. Tomēr tādā gadījumā ir jāmaksā vismaz vairāki simti eiro par piegādi."

● Mārtiņš Rīgā: "Varu sevi uzskatīt par pieredzējušu šoferi, esmu daudzās valstīs ar vilcēju nobraucis vairākus miljonus kilometru. Dusmas raisa tas, ka šoferi uz ceļa ar gaismām midžina, sūtot brīdinājumu par Ceļu policijas kontroli uz ceļa. Nevajagot midžināt ar šādu domu! Citās valstīs gan es, gan citi šoferi un policisti midžina, sūtot brīdinājumu par papildu bīstamību, par vajadzību pievērst uzmanību uz ceļa notiekošajam. Uz ceļa var būt, piemēram, beigts dzīvnieks, var būt notikusi avārija vai, piemēram, sabojājusies automašīna."

● Gunārs Godiņš Smiltenē: "Mēs ļoti daudz runājam par valsts aizsardzību kā par Latvijas prioritāti. Tomēr valsts aizsardzība nav tikai armija un žogs pie austrumu robežas. Tā ir arī līdz sabrukumam novestā demogrāfiskā situācija. Nestāstiet, ka dzīve ir dārga, ka māmiņu ikmēneša pabalstiem pieliek pat vairākus simtus eiro! Vislielākais atbalsts ir sapratne un valsts, sabiedrības paustā attieksme pret ģimenēm ar bērniem. Kāpēc jaunās ģimenes bez maksas nevarētu saņemt zemi? Pirmām kārtām daudzbērnu ģimenes. Ir jāievieš tādi instrumenti, kas ģimenēm rosinātu pārliecību par nākotni."

● Aivars Gedroics Daugavpilī: "Neiedomājami, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas atklāja robežas šķērsošanai izraktu tuneli, ko izmantoja nelegālie migranti. Kaut kas tāds padomju laikā nebija iedomājams uz PSRS un Polijas vai Austrumvācijas un Rietumvācijas robežas! Tolaik nebija radaru un sensoru. Patlaban Latvijas–Baltkrievijas robežai atkal pievērsta uzmanība, tomēr tā nedrīkst būt vienreizēja akcija!"

● Sandra Rīgā: "Edvards Ratnieks intervijā "Latvijas Avīzei" skaidroja, ko viņš domājis ar apzīmējumu "mērkaķi". Pilnīgi pareizi. Es bieži dzirdu, ka amerikāņu vecāki savus bērnus pusaudžus sauc par mērkaķiem, ja nemāk uzvesties. Un apzīmējums "mērkaķošanās" latviešu valodā nozīmē bezatbildīgu, muļķīgu rīcību. To taču arī sarunvalodā mēs bieži lietojam."

CIENĪJAMIE "LATVIJAS AVĪZES" LASĪTĀJI!

Trešdien, 19. augustā, no plkst. 10 līdz 13 pa tālruni 28694988 jūs uzklausīs žurnāliste Regīna Olševska.