Kā liecina Eiropas Komisijas dati, Eiropas Savienībā (ES) šobrīd ir zem 55 GW enerģijas uzkrāšanas jaudas, lai gan izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam būs nepieciešami aptuveni 750 GW.
Vienlaikus arī esošie elektrotīkli, no kuriem lielākā daļa ir vecāki par četrdesmit gadiem, nav pielāgoti liela apjoma atjaunīgās enerģijas integrācijai.
Šī situācija rada tiešas sekas arī Latvijā – lai gan saules un vēja enerģijas ražošana dienas laikā nereti pārsniedz pieprasījumu, nepietiekamo uzkrāšanas jaudu dēļ vakaros nākas paļauties uz dabasgāzes spēkstacijām. Tā rodas būtisks enerģijas sadārdzinājums, cenu svārstības un saglabājas atkarība no ārvalstu energoresursiem.
"Latvijas Avīzes" aptaujātie enerģijas nozares dalībnieki un eksperti vienbalsīgi atzīst, ka vienīgais ceļš uz energosistēmu darbības un līdz ar to arī cenu stabilizāciju ir uzkrāšanas jaudu, tas ir, elektrības bateriju jeb akumulatoru, apjomīgā un straujā palielināšanā – jebkura papildu uzglabāšanas vienība varot palīdzēt mazināt elektrības cenu svārstības. Turklāt ar zinātni un pētniecību saistītie cilvēki uzskata, ka Latvijai esot visas iespējas kļūt par Eiropas demonstrācijas platformu integrētām zaļās enerģijas sistēmām, noturīgai infrastruktūrai un enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām.
Mūsu priekšrocības šajā jomā esot jau tagadējā pieredze atjaunīgās enerģijas integrācijā, fotonikā, daudzvalodu mākslīgā intelekta tehnoloģiju izveidē un lietošanā, kā arī laba līmeņa inženierzinātņu izglītība un starptautiskās partnerības. Galvenais izaicinājums – savlaicīga saorganizēšanās, lai piedalītos ES finansējuma iniciatīvās pēc 2027. gada.
Kad saule noriet… Situācija Eiropā un pasaulē
"Saule un vējš saražo daudz enerģijas, taču ne vienmēr īstajā laikā. Vairāk akumulatoru uzglabāšanas jaudu varētu palīdzēt Eiropai stabilizēt cenas un aizstāt piesārņojošu fosilā kurināmā enerģiju, taču šķēršļi joprojām pastāv. Dienas laikā, kad pūš vējš un spīd saule, Vācijā un dažās citās Eiropas valstīs pieejamās elektroenerģijas daudzums bieži vien ir lielāks, nekā nepieciešams. Taču nepietiekama akumulatoru uzglabāšana padara neiespējamu šīs enerģijas uzkrāšanu vēlākai izmantošanai. Kad saule noriet, bieži vien dabasgāzes elektrostacijām jāsedz pārpalikums," savā apskatā par atjaunīgo energoresursu izmantošanas problēmām secinājis Vācijas mediju koncerna "Deutsche Welle" klimata reportieris Tims Šauenbergs.
Tā esot lieta, kas strauji jāmaina. ES valstīs kopumā jau tagad varot saražot apmēram pusi no nepieciešamās atjaunīgās enerģijas, kas nepieciešama 2050. gada klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, tomēr nepietiekamo uzkrāšanas jaudu dēļ vēlamais rezultāts esot nopietni apdraudēts. Uzstādīti tikai zem 55 GW enerģijas uzkrāšanas sistēmu, taču, lai sasniegtu ES klimata mērķus, šim skaitlim būtu jāpieaug vēl vismaz 14 reizes, sasniedzot aptuveni 750 GW. Tas joprojām esot ļoti tālu no mērķa.
Zināmi uzlabojumi ES bloka valstīs šajā jomā tomēr notiekot un tieši pēdējos gados bateriju uzstādīšanas apjomi ievērojami paātrinājušies. Plānošanas vai būvniecības fāzē šobrīd esot 84 GW liela mēroga uzglabāšanas jaudas, kas būtu divkāršs pieaugums. Paredzams, ka šīs enerģijas uzkrāšanas sistēmas ekspluatācijā nodos dažu nākamo gadu laikā.
22.1 °C










































































































































































































































































