Putina pirmā vizīte Kuriļu salās "aizskar japāņu jūtas"

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien pirmo reizi apmeklēja Kuriļu salas, kuras pārvalda Maskava, bet par savām tās uzskata arī Japāna.

Krievijas vadonis vizītes gaitā Iturupas salā, kas Japānā zināma kā Etorofu, apmeklēja vietējo slimnīcu un skolu, kā arī zivju pārstrādes kombinātu, kur tika pacienāts ar kaviāru. Kremļa saimnieka viesošanos strīda teritorijā kritizējušas Japānas amatpersonas, tostarp premjerministre Sanaje Takaiči. Padomju armija Japānai piederošo Kuriļu arhipelāga dienvidu daļu okupēja 1945. gadā. Japāna līdz šai dienai nav atzinusi Krievijas tiesības uz tolaik Maskavas sagrābtajām četrām salām – Iturupu, Kunaširu, Šikotanu un Habomai. Tokija argumentē, ka tiesības uz tām Japānai sniedz Japānas un Krievijas 1855. gadā noslēgtais divpusējais līgums par tirdzniecību un robežām.

Lielā mērā tieši teritoriālo strīdu dēļ Tokija un Maskava pēc Otrā pasaules kara nenoslēdza oficiālu miera līgumu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma sarunas par Dienvidkuriļu salu – Japānā tās tiek dēvētas par Ziemeļu teritorijām – piederību nekādu rezultātu nav devušas. Pirms Iturupas apmeklējuma Putins viesojās Sahalīnā, kur noraudzījās Krievijas Klusā okeāna flotes mācībās. Tur Krievijas vadonis noraidīja iespējamas sarunas par Kuriļu salu atgriešanos Japānas pārvaldībā. Japānas premjere Takaiči platformā "X" paziņoja, ka kopš 2024. gada, kad Kremlis pavēstīja par Putina vēlmi salas apmeklēt, Tokija ir atkārtoti aicinājusi no šādas domas atteikties. Takaiči nosodīja Putina vizīti un uzsvēra, ka "Ziemeļu teritorijas ir Japānas teritorija gan vēsturiski, gan saskaņā ar starptautiskajām tiesībām". Turklāt šāds Krievijas līdera apmeklējums "aizskar japāņu jūtas un ir pilnīgi nepieņemams", atgādināja Takaiči. 

Šī vizīte arī vēl vairāk nostiprinājusi "pretkrievisko noskaņojumu" Japānas sabiedrībā un apgrūtinās iespējas nākotnē attiecības uzlabot, pauda premjere. "Es ceru, ka Krievijas puse šī jautājuma nozīmību uztvers ļoti nopietni," brīdināja Takaiči.

Putins, kurš prezidenta vai premjera amatā atradies 27 gadus, Kuriļu salas līdz šim nebija apmeklējis. Salās 2010. gadā viesojās Dmitrijs Medvedevs, kurš tolaik ieņēma prezidenta amatu. Viņš vairākkārt tur devies arī vēlāk premjerministra amatā. Kā valdības vadītājs Kuriļu salas apmeklējis Medvedeva pēctecis Mihails Mišustins. Jāpiebilst, ka Takaiči 30. jūlijā tikās ar japāņu skolēniem, kuru vecvecāki un vecvecvecāki bija dzīvojuši Kuriļu salās. Pēc Otrā pasaules kara beigām PSRS no šīm iekarotajām teritorijām deportēja aptuveni 17 000 vietējo iedzīvotāju. Pašlaik četrās salās kopā dzīvo aptuveni 20 000 Krievijas pilsoņu.

"Japānas–Krievijas attiecības pašlaik atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Tomēr Japāna nav mainījusi politiku, kas paredz atrisināt Ziemeļu teritoriju suverenitātes jautājumu un noslēgt miera līgumu," jūlija nogalē pavēstīja premjere. Viņa īpaši uzsvēra japāņu tiesības apmeklēt senču kapavietas Kuriļu salās. Šo iespēju Krievija pārtrauca 2020. gadā Covid-19 pandēmijas laikā, un kopš tā laika šādi apmeklējumi netiek atļauti, norāda laikraksts "The Japan Times". Jāpiebilst, ka Krievija pēdējos desmit gados ir pastiprinājusi militāro klātbūtni Kuriļu salās. Iturupā atrodas Krievijas galvenā gaisa spēku bāze reģionā, vēsta raidorganizācija BBC. Krievija salu apkaimē regulāri rīko militārās mācības, kuras arī nosodījusi Japāna. Kopumā abu valstu attiecībās vērojama distancēšanās pēc tam, kad Krievija 2022. gadā iebruka Ukrainā, bet Tokija par šo agresiju Maskavai piemēroja sankcijas.