Pasaules okeānu virsmas temperatūra jūlijā pārspējusi iepriekšējo rekordu

Pasaules okeānu virsmas vidējā temperatūra šī gada jūlijā sasniegusi augstāko līmeni, kāds jebkad reģistrēts šajā mēnesī, liecina Eiropas Savienības klimata monitoringa dienesta "Copernicus" dati.

Vidējā okeānu virsmas temperatūra ārpus polārajiem reģioniem jūlijā sasniedza 20,96 grādus pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo jūlija rekordu — 20,89 grādus, kas tika reģistrēts 2023. gadā. Īpaši augsta jūras temperatūra bija Atlantijas okeāna piekrastē un Vidusjūras rietumu daļā, kur izveidojās plaši un spēcīgi karstuma viļņi.

Okeānu sasilšanu veicina gan cilvēka izraisītā globālā sasilšana, gan El Ninjo attīstība Klusajā okeānā. Zinātnieki prognozē, ka El Ninjo ietekmē globālā temperatūra tuvākajos mēnešos varētu vēl palielināties.

Vienlaikus Rietumeiropā jūnijs un jūlijs kopā bija karstākais šāds divu mēnešu periods novērojumu vēsturē.

Vidējā temperatūra reģionā šajā laikā bija 21,62 grādi, kas ir 2,79 grādus virs normas.

Ilgstošais karstums Rietumeiropā pastiprināja arī sausumu. Francijā, Spānijā, daļā Vācijas un Lielbritānijā bija īpaši maz nokrišņu un zems augsnes mitruma līmenis. Daudzviet pazeminājās arī ūdens līmenis upēs, radot papildu spiedienu uz ūdensapgādi, lauksaimniecību, enerģētiku un ūdens ekosistēmām.

Karstie un sausie laikapstākļi veicinājuši plašus meža ugunsgrēkus Eiropā. Kopš gada sākuma Eiropas Savienībā izdeguši aptuveni 500 000 hektāru, liecina Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas dati.

Klimata eksperti norāda, ka klimata pārmaiņas arvien biežāk rada apstākļus, kas veicina ilgstošus karstuma un sausuma periodus. "Tas ir skaidrs piemērs tam, kā klimata pārmaiņas pastiprina karstuma pīķus, karstumam un sausumam arvien vairāk pastiprinoties," sacīja klimata eksperte Samanta Bērdžesa.

Siltāki okeāni veicina arī jūras līmeņa celšanos, jo, ūdenim sasilstot, tas izplešas. Turklāt ilgstoši jūras karstuma viļņi var izraisīt koraļļu rifu masveida izbalēšanu, kaitēt jūras ekosistēmām un zvejniecībai, kā arī palielināt mitruma daudzumu atmosfērā, tādējādi pastiprinot tropiskās vētras un nokrišņus.