Ukraiņu ārste: Ar pacientiem runāju latviski

"Latvijas Avīzes" 10. oktobra numurā publikācijā "Ukraiņu dzīve jaunajā pasaulē" analizējām, kā Latvijā jūtas Ukrainas civiliedzīvotāji, kurus karš dzimtenē atvedis uz mūsu valsti, – kā viņi iesaistās dažādos sociālekonomiskajos procesos, kā sokas ar latviešu valodas apguvi. Šajā numurā tematu turpinām, stāstot arī par pieredzi Ludzas novadā.

Ludzas Medicīnas centrā "Latvijas Avīzei" bija iespēja aprunāties ar otolaringoloģi Innu Prohorenko, kuras ģimenei arī nav bijis mērķis palikt Latvijā, bet liktenis tā iegrozījies, ka Latvija, kura bija izraudzīta kā tranzītvalsts no Ukrainas ceļā uz Vāciju, nu jau trešo gadu ir dakteres ģimenes dzīvesvieta.

"Mūsu dzimtā pilsēta ir okupēta, mums tur ir palikuši radinieki, tāpēc es nesaukšu pilsētu vārdā. Abi bērni pa ceļam uz Vāciju saslima, viņiem bija augsta temperatūra, tāpēc apstājāmies Rēzeknē un kopā ar vīru, kurš arī ir ārsts, sākām interesēties, vai pilsētā vai tās apkārtnē ir darbs. Uzzinājām, ka es varētu sākt strādāt Ludzas Medicīnas centrā, bet vīrs – Rēzeknes slimnīcā. Atradām dzīvokli Rēzeknē, ko īrējam, un es ar autobusu no Rēzeknes braucu uz darbu Ludzā, turklāt bez maksas, jo ukraiņiem, kuriem ir pagaidu aizsardzības statuss, sabiedriskais transports ir par velti," stāsta Inna Prohorenko. Pirms darba gaitu sākšanas abi ar vīru pieteikušies latviešu valodas bezmaksas kursos. Rēzeknē esot izvēles iespējas, jo kursus ukraiņiem organizējot vairākas firmas.

"Sākumā Rēzeknē ieguvu minimālo latviešu valodas zināšanu līmeni, bet ar to nepietiek, lai strādātu medicīnā. Diemžēl nepietika cilvēku tādas jaunas mācību grupas izveidošanai, kurā varētu uzlabot valodas prasmi, tāpēc sāku meklēt valodas kursus citās pilsētās un izvēlējos Daugavpili, kur attālināti mācos latviešu valodu SIA "Dauseb" rīkotajās latviešu valodas stundās. 

Mans mērķis ir iegūt B1 līmeni. Ja ir vēlēšanās, valodu var iemācīties. Ar latviešu pacientiem runāju latviski, bet, ja kaut ko nespēju pateikt latviešu valodā, tad palīdz medicīnas māsa. Dokumentāciju gan aizpildu tikai latviski," 

stāsta daktere, kura trešo gadu dzīvo Latvijā, kā pati saka, pozitīvā gaismā, un piebilst, ka savas ģimenes nākotni gan nevēloties prognozēt, kamēr Ukrainā notiek karš.

Darba atļaujas izsniedz Ārstu biedrība

Darba pagaidu atļauja Ukrainas ārstiem Latvijā tika izsniegta uz vienu gadu, sākot no kara sākuma. Bet Saeima ar likuma grozījumiem šo termiņu pagarināja par pieciem gadiem, proti, līdz 2027. gadam. Atļauju izsniegšana ir uzticēta Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB), kas to dara bez maksas. LĀB prezidente Ilze Aizsilniece sacīja, ka pēc noteiktā termiņa beigām arī Ukrainas ārstiem būs jāievēro Eiropas Savienības prasības un jākārto sertifikācijas eksāmens, kā arī valsts valodas eksāmens.

LĀB no kara aizbēgušajiem ārstiem kopš 2022. gada par brīvu māca latviešu valodu, izmantojot Sabiedrības integrācijas fonda naudu. Aizsilniece pastāstīja, ka Ārstu biedrība tomēr bijusi par īsāku darba pagaidu atļauju laiku, proti, trim gadiem, jo uzskata, ka tas esot pietiekami ilgs, lai apgūtu latviešu valodu pieņemamā līmenī.

Lai ārstiem izsniegtu pagaidu darba atļauju, LĀB ir jāpārliecinās, vai persona, kura to prasa, ir ārsts ar atbilstošu izglītību. Kā pastāstīja LĀB prezidente, 

esot bijuši arī negodīgi gadījumi, tāpēc LĀB ir vienojusies ar Ukrainas vēstniecību Latvijā un Veselības ministriju, ka biedrība pieņems tikai tos dokumentus, kurus ir apstiprinājusi Ukrainas Veselības ministrija. 

Ukrainā to, ka ārstam izdotie dokumenti ir patiesi, apstiprinot kāda privāta firma, kas par šo pakalpojumu prasot 600 eiro samaksu, un tai ne vienmēr varot uzticēties.

Pabalstu apjoms sarucis

Ukrainas civiliedzīvotāji novērtē viņiem sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumus, kas ir noteikti tādā pašā apjomā kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī sociālo atbalstu, kas mērķēts tieši Ukrainas civiliedzīvotājiem. Domnīcas "Sabiedriskās politikas centrs "Providus"" veiktajā pētījumā secināts, ka pieejamo sociālo pabalstu nelielais apjoms būtiski palielina atsevišķu Ukrainas civiliedzīvotāju grupu – vecu cilvēku, viena vecāka ģimenes, ģimenes, kurās ir vairāki aprūpējamie, cilvēku ar būtiskiem veselības traucējumiem u.c. – pakļaušanos nabadzības un sociālās izolācijas riskam, kā dēļ iekļaušanās citās jomās ir gandrīz neiespējama.

Ludzas novada Sociālā dienesta redzeslokā patlaban ir 27 ukraiņu ģimenes jeb 61 persona. Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova uzskata, ka tie noteikti neesot visi ukraiņi, kas dzīvo novadā un kuriem būtu nepieciešama sociālā palīdzība. Tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem, arī ukraiņiem pirms lēmuma pieņemšanas par pabalstu piešķiršanu tiekot izvērtēts viņu materiālais stāvoklis. Pašvaldība bez obligāti noteiktā garantētā minimālā ienākumu pabalsta (GMI) un mājokļa pabalsta ukraiņiem piešķirot arī pabalstu veselības aprūpei, kā arī bērnu izglītībai un audzināšanai un vienreizēju krīzes pabalstu, bet ar noteikumu, ja persona ir trūcīga vai maznodrošināta, vai invalīds.

Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova: "Pašvaldības Sociālā dienesta redzeslokā patlaban ir 27 ukraiņu ģimenes."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

L. Gorbunova-Kozlova stāsta, ka 2022. gadā Ukrainas civiliedzīvotājiem Ludzas novadā pabalstos esot izmaksāti 188 020 eiro. 2023. gadā pabalstu apjoms esot sarucis – visos pabalstos izmaksāti 82 877 eiro. Bet vēl mazāks izmaksāto pabalstu apmērs varētu būt šogad, jo līdz septembra beigām Ukrainas iedzīvotāji no Ludzas novada pašvaldības pabalstos kopumā ir saņēmuši 39 622 eiro.

Lai invalīdi varētu saņemt invaliditātes pabalstu Latvijā, viņiem ir jādodas uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, 

jo, kā sacīja Sociālā dienesta vadītāja, daudzi ukraiņi nevarot uzrādīt Ukrainā iegūtos dokumentus. Līdz ar to ir palielinājies invalīdu skaits Latvijā un izmaksāto pabalstu apmērs. Labklājības ministrija informē, ka kopš 2022. gada invaliditāte ir piešķirta 854 Ukrainas civiliedzīvotājiem, no kuriem 144 ir bērni.

Gandarīti, ka nevienam nav parādā

Lai ukraiņi spētu iedzīvoties Latvijā, daudz kas ir atkarīgs no viņu uzņēmības, atzīst Dina Lele, Ludzas novada pašvaldības sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem.

"Man ir pazīstama kāda ģimene, kuru māja Ukrainā ir nopostīta un kura Latvijā ieradās ar diviem bērniem. Abiem vecākiem ir augstākā izglītība. Pēc pirmā pabalsta saņemšanas sieva aizgāja mācīties, kā aprūpēt cilvēkus mājās, kā arī apguva latviešu valodu A1 līmenī. Viņa stāstīja par grupas biedriem, ar kuriem kopā mācījās un kuri nebija ukraiņi, – viņi uzskatījuši, ka ukraiņiem visu dodot, bet viņu bērniem gan ne. Bet sieviete stāstīja – mēs neko neprasām, mēs noīrējām māju, pat neprasām īres pabalstu... 

Viņa ir iestājusies augstskolā Ukrainā, lai attālināti studētu medicīnu, un vienojusies, ka mācību praksi izies Latvijas slimnīcā. Meita un dēls mācās skolā Ludzā. Tie, kuri grib strādāt, atrod iespējas. 

Viņiem nav neviena pabalsta. Viņi ir gandarīti, ka nevienam nav parādā, jo paši par sevi spēj parūpēties," stāsta Dina Lele.

Daudz bezdarbnieku ar augstāko izglītību

No 2022. gada marta sākuma līdz 2024. gada septembra sākumam bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss piešķirts 9433 Ukrainas civiliedzīvotājiem. 2024. gada septembra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā bija 1369 Ukrainas civiliedzīvotāji, no tiem sievietes – 73,9%, vīrieši – 26,1%. No tiem augstākā izglītība bija 668, profesionālā izglītība – 311, vispārējā vidējā izglītība – 286, pamatizglītība – 43, zemāka par pamatizglītību – 11, pārējiem nav norādīta.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Saka paldies Latvijai par atbalstu

Pētījumā "Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme" domnīcas "Providus" pārstāvji analizē ukraiņu aptaujas datus. Aptaujā uzdoti daudzi jautājumi par dažādiem tematiem, tajā skaitā dota iespēja norādīt vislielāko problēmu, ar ko saskārušies Latvijā. Atbildēs minēts, piemēram, kvalifikācijai atbilstoša darba iespēju trūkums un grūtības apgūt latviešu valodu pilna laika strādājošiem un cilvēkiem, kas vieni aprūpē bērnus. Taču, neskatoties uz šīm grūtībām, viņi bija pateicīgi par sniegto patvērumu, palīdzību un kopumā pozitīvo pieredzi Latvijā.

Kāds respondents raksta: 

"Latvija ir pārsteidzoša, atbalsta mūs, cik vien iespējams, un tas mums ir ļoti svarīgi! Viss ir ātri, saprotami un cieņpilni. Man ir tikai pozitīva pieredze ar atbalsta organizācijām. Paldies!" 

Kāds respondents rakstījis: "Liela pateicība Latvijai par palīdzību! Bezmaksas transports, izglītības pakalpojumi, augsta līmeņa kultūras integrācija." Vēl viens respondents atzinis: "Mēs esam ļoti apmierināti un nekad neesam izjutuši negatīvu attieksmi ne no cilvēkiem, ne iestādēm. Tikai empātiju un atbalstu. Latvija ir brīnišķīga un jau ir kļuvusi par mūsu otro dzimteni, valsti, kurai vēlam mieru un labklājību! Paldies par visu! Lai dzīvo Latvija!"

MAF 2024

Foto: #sif_maf2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".