"Katru gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā tiek ārstēts aptuveni 1500 pacientu, kas piedzīvojuši akūtu insultu, un diemžēl šī tendence ir augšupejoša. Būtiski ir atpazīt insultu, bet vēl būtiskāk – darīt visu iespējamo, lai novērstu veselības problēmas, kas nākotnē var novest pie insulta," uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis. Ne jau velti šī gada Insulta dienas tēma bija: "Esi varenāks par insultu", uzsverot dzīvesveida lomu slimības profilaksē.

Risks pieaug līdz ar vecumu

Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asins apgādes traucējumi, kas izraisa smadzeņu bojājumu. Saskaņā ar Pasaules Insulta organizācijas prognozēm katrs ceturtais pieaugušais pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas savā dzīves laikā, iespējams, piedzīvos insultu. Diemžēl riska grupā ietilpst ne tikai seniori, bet arī gados jauni un šķietami veseli cilvēki, kuri smēķē, neveselīgi ēd, maz kustas un uzkrājuši lieko svaru. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka biežākās sirds un asinsvadu slimības, no kurām mirst Latvijas iedzīvotāji, ir hroniska sirds išēmiskā slimība un cerebrovaskulārās jeb galvas smadzeņu asinsrites slimības. Insults ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis šajā grupā.

Visizplatītākais ir išēmiskais jeb cerebrāls infarkts – 80% gadījumu, kad kādai smadzeņu daļai pēkšņi samazinās asiņu piegāde pazeminātas asins plūsmas, trombozes vai embolijas dēļ, kuras iemesls ir kāda sirds un asinsvadu slimība, biežākās hipertensija un hroniska sirds išēmiskā slimība, mirdzaritmija, cukura diabēts.

Ārsti uzsver, ka insulta attīstības riska faktori ir novēršami un nenovēršami. Pie pēdējiem pieder cilvēka vecums, dzimums un iedzimtība. 

Neskatoties uz to, ka insults skar arī gados jaunus cilvēkus, risks pēc 55 gadu vecuma pēc katriem desmit gadiem dubultojas. Vīriešiem tas ir augstāks nekā sievietēm.