"Mājas Viesa" redaktores sleja: Eiropa, mosties!

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija uzbruka Ukrainai un sāka noziedzīgu, asiņainu karu, 
pāris nedēļas pēc tam Rīgā saklausīju ukraiņu valodu – pa ielu ejot, dzīvi sarunājās trīs sievietes.

Karš mani kā jebkuru normālu cilvēku bija
šokējis līdz sirds dziļumiem, un vēlme darīt visu
iespējamo ukraiņu labā pārmāca jebkuras citas
domas un emocijas. Es uzrunāju sievietes un, mēģinot neizplūst asarās, vaicāju – kā es varu jums palīdzēt? Vispirms apskāvāmies, tad sievas teica – ticiet, mēs tiksim galā! Tikai parādiet, kā nokļūt uz bēgļu centru.


Pēc trim drausmīgiem kara gadiem ukraiņi nav salauzti un joprojām saka – mēs tiksim galā. 
Ar visu nepietiekamo sabiedroto atbalstu. 

Bet viņi mums, katram eiropietim, ar ikvienu savas 
cīņas dienu arī atgādina – jums beidzot jātiek 
galā ar sevi! 


To Minhenes drošības konferencē skaidri formulēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Konferencē, kura nepārprotami parādīja (ja tas jau agrāk nebija saprotams), ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas prioritāte nav un nebūs Eiropa un kara izbeigšanu Ukrainā Tramps risina un risinās ar Eiropu šokējošām un nepieņemamām metodēm. 

Ko darīt? Griezt zobus un šņukstēt stūrītī par briesmīgo Trampu? Zelenskis iezīmēja vienīgo reālo ceļu – beidzot ķerties pie Eiropas bruņoto spēku izveides, apzināties, ka Eiropas militārajiem spēkiem jākļūst par pēckara Ukrainas drošības garantu. Un nekādu sarunu par Ukrainu bez Ukrainas un Eiropas. Lai kur un starp ko tās notiktu, šādas vienošanās nebūs Ukrainai saistošas.


Pēc trīs gadu muļļāšanās, pusatbalsta, puspalīdzības Ukrainai un pussankcijām pret Krieviju Eiropai beidzot ir jāpamostas un jāsaprot, ka 
sevi un Ukrainu vajadzēs aizstāvēt, pirmkārt, 
pašai. 

Cerams, ka arī Minhenes aukstā duša palīdzēs atjēgties.

Abonē žurnālu šeit.