Mūsdienās aizvien lielāka loma ir akumulatoriem jeb baterijām: tās uztur "dzīvību" ne tikai mūsu viedtālruņos, personālajos datoros un citviet, bet dzen uz priekšu arī elektromobiļus. Pat vilcieni neelektrificētajos posmos drīz braukšot, izmantojot baterijas vai akumulatorus. Taču šīs iekārtas arī piesārņo vidi, tāpēc viens no svarīgiem pētniecības virzieniem Eiropā šobrīd ir radīt jaunas videi nekaitīgākas, ilgtspējīgākas, kā arī lietošanā noderīgākas baterijas.

Viens no visvairāk atzītajiem pētījumiem šajā jomā pēdējo gadu laikā tapis Vācijas zinātnieku vadībā vienā no Vācijas vadošajām pētniecības organizācijām – Fraunhoferas silikātu izpētes institūtā, sadarbojoties ar zinātniekiem no Somijas Ālto Universitātes un Francijas Bordo Universitātes. Pētnieki apvienojušies komandā, ko nosaukuši par "HiQ-Carb".

Februāra beigās Briselē notikušajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju samitā tieši šis pētījums ieguva sabiedrības balvu par sasniegumiem akumulatoru ražošanā. Tas nozīmē, ka tieši par šo pētījumu kā sabiedrībai noderīgāko bija balsojuši ļaudis, kas seko inovāciju attīstībai Eiropā. Kopumā šai balvai tika nominētas divdesmit izcilas inovācijas no 15 Eiropas valstīm, diemžēl starp balvas nominantiem nebija Latvijas pētnieku vai uzņēmēju, kas ražo inovatīvus produktus.

Radīt akumulatorus – sarežģīti un laikietilpīgi

Kā "Mājas Viesim" stāsta projekta vadītājs Andreass Bitners, "HiQ-Carb" komanda sākusi sadarboties pirms vairāk nekā trim gadiem. Apvienošanās mērķis bija meklēt veidus, kā radīt efektīvākus, ilgtspējīgākus un videi draudzīgākus litija jonu akumulatorus.

Šobrīd pasaulē tie kļūst aizvien populārāki, tie tiek uzskatīti par būtiskāko elektromobilitātes sastāvdaļu.