Devītajā maijā Putinam Maskavā kompāniju sastādīja ne tikai Krievijas kontrolētās teritorijas ar nosaukumu "Baltkrievija" vietvaldis, bet arī it kā neatkarīgo Kazahstānas, Uzbekistānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Armēnijas vadītāji. Manā skatījumā konkrētie personāži šādi ir nepārprotami demonstrējuši savu atbalstu Putina režīmam, un rezultātā vajadzētu sekot atbilstošai Rietumu, tostarp Latvijas, reakcijai.
Kāpēc tik kategorisks izteikums? Cik noprotams, 9. maijs patiešām joprojām ir svētki Centrālāzijā. Latvijas sabiedrības vairākumam tas var radīt neizpratni vai nepatiku, bet tāda ir Otrā pasaules kara interpretācija šajā reģionā. Tomēr tieši tādēļ šķistu tikai loģiski, ka uz Maskavu aizskrējušie personāži būtu atzīmējuši 9. maiju, paliekot savā valstī kopā ar savu sabiedrību. Citiem vārdiem sakot, būtu naivi iedomāties, ka Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ Centrālāzijā pērn vai šogad nepieminētu 9. maiju, tomēr svinēšana pašu mājās un demonstratīva čupošanās ar Putinu ir divas dažādas lietas. Paturot prātā vēl to, ka tieši naktī no 8. uz 9. maiju Krievija, izšaujot 25 t. s. spārnotās raķetes, centās nogalināt vēl vairāk civiliedzīvotāju Ukrainā.
Tādēļ, atkārtošos, biedri savu izvēli ir izdarījuši. Šīs valstis ir Krievijas sabiedrotie.
Sākšu ar novēlējumu, lai Eiropas Savienības topošā (vienpadsmitā) sankciju pakete, kurā jau sākotnēji bija plānots pievērst lielāku uzmanību tiem, kuri palīdz Krievijai izvairīties no sankcijām, 9. maija kontekstā tiktu pastiprināta vēl vairāk. Nav noslēpums, ka tieši Centrālāzija un Armēnija palīdz Kremlim turpināt slepkavot un postīt, eksportējot uz Krieviju, piemēram, sankcijām pakļauto elektroniku.
Tomēr paskatīsimies arī, kā saka, paši uz savu saimniecību. Kādēļ Latvijas Saeimā ir deputātu grupas sadarbībai ar Kazahstānas un Uzbekistānas "parlamentiem"? Tāpat jau daļa no "parlamentiem", ar kuriem mūsu deputāti vēlas pastiprināti sadarboties, nav parlamenti, jo tādu vienkārši nemēdz būt autoritārās valstīs. Tomēr abu minēto teritoriālo veidojumu gadījumā mūsu politiķi, kuri tik kvēli un bieži nosoda Krieviju un atbalsta Ukrainu, izskatās vēl piedauzīgāk. Turklāt pavisam dīvaini ir tas, ka šādās grupās sevi pieteikuši ne tikai pašmāju tēli, kuru partijas tradicionāli mēģina ģeopolitiski izsēdēt vismaz uz diviem krēsliem, bet arī nacionāļu un "Jaunās Vienotības" ("JV") frakciju deputāti. "JV" pārstāvji (Mārtiņš Daģis un Inese Kalniņa) pat pamanījušies kļūt par abu grupu vadītāju vietniekiem. Un, protams, vārda tiešā nozīmē perversi izskatās mūsu dižo cīnītāju par cilvēktiesībām, "progresīvo", klātbūtne grupās, kas grib sadarboties ar varu valstīs, kuras regulāri starptautiskos pārskatos tiek minētas kā vienas no līderēm cilvēktiesību pārkāpšanā. Man nav pamata apšaubīt Saeimas spīkera simpātiju patiesumu pret Ukrainu, bet tās izskatās nedaudz sērīgi, ja Smiltēna politiskais kolēģis "Apvienotajā sarakstā" Andris Kulbergs izrāvies par līderi sadarbībā ar Uzbekistānas "parlamentu". Interesanti, ka jau pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, Uzbekistānas eksports uz Krieviju pēkšņi pieauga par 47%, un Uzbekistāna negaidīti kļuva par sadzīves elektronikas eksporta lielvalsti.
Ar Kazahstānas "parlamentu", tātad ar režīmu, kuras boss 9. maijā Maskavā ar nopietnu seju klausījās Putina kārtējos murgus un draudus, vispār grib sadarboties vairāk nekā trešā daļa (35 deputāti) no Latvijas Saeimas, Ārlietu komisijas vadītāju, nacionāli Rihardu Kolu ieskaitot.
Ja atceramies, kā Rihards šogad tik braši publiski sūtīja "na…uj" Krievijas delegāciju EDSO Parlamentārajā asamblejā, varbūt vismaz kaut ko maigāku varam sagaidīt no viņa Krievijas sabiedroto virzienā?
Iepazinos ar sadaļu "Atbalstītie projekti" saturiskajā blokā "Attīstības sadarbība" Latvijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē. Mēs turpināsim tērēt naudu Kremļa sabiedrotajiem? Piemēram, Kazahstānā, kur pusvadītāju eksports uz Krieviju gada laikā palielinājies no 12 000 līdz 3,7 miljoniem dolāru, savukārt viedtālruņu eksports – 88 reizes, datoru monitoru – vairāk nekā 300 reizes. Kāpēc mums finansiāli jāpalīdz Armēnijai, ja tā kļuvusi tik turīga, ka 2022. gadā (salīdzinot ar 2021. gadu) tās imports no ES palielinājies divas reizes, un dīvainas sakritības dēļ eksports uz Krieviju palielinājies trīs reizes?
Spriežot pēc Centrālāzijas reģionā strādājošo neatkarīgo mediju vēstītā, Ukrainai simpatizē un palīdz cilvēki arī Kazahstānā un Kirgizstānā. Tātad runa ir par nepieciešamību beigt muļķoties attiecībās ar konkrētu valstu elitēm un nevajadzētu ķerties pie vispārinājumiem, domājot par šajās valstīs dzīvojošajiem. Tāpat es varu racionāli saprast mūsu politiķu nevēlēšanos, kā saka, lekties ar tādiem Krievijas sabiedrotajiem kā Ķīna. Centrālāzijas un Armēnijas gadījumā – mēs esam kaut kā ļoti ekonomiski atkarīgi no šīm valstīm, mums no tām bail?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.