Juriste, pasniedzēja, autore Hēge Būmane Grundešēna ir, iespējams, aktīvākā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas popularizētāja savā zemē – jau kopš 20. gadsimta 80. gadu nogales, kad Baltija vēl nebija atguvusi neatkarību.
Viņa neatceras, ko tieši darīja pirms 35 gadiem – 1989. gada 23. augustā, kad mēs Latvijā, Igaunijā un Lietuvā pulcējāmies vēsturiskajā akcijā "Baltijas ceļš", bet prātā palicis sarūgtinājums par to pavadošo klusumu norvēģu plašsaziņas līdzekļos.
Īsajā Baltijas valstu neatkarības laikā starp diviem pasaules kariem Baltijas valstīm un Norvēģijai neizveidojās īpaši ciešas politiskās un ekonomiskās saites, tādēļ nav pārsteidzoši, ka pēc Otrā pasaules kara norvēģi – kuri tobrīd vēl nebija atraduši naftu un bija krietni trūcīgāki par apkārtējiem Skandināvijas kaimiņiem, turklāt karā bija ievērojami cietuši no nacistu okupācijas – par latviešiem, lietuviešiem un igauņiem aizmirsa pavisam, vieglu roku mūs pieskaitot Padomju Savienībai. Hēge Būmane Grundešēna par Baltiju ieinteresējās 20. gadsimta 70. gadu nogalē, kad kā balvu konkursā vidusskolēniem saņēma ceļojumu uz Maskavu un Ļeņingradu. Pēc tam viņa iesaistījās "Amnesty International", biedrībās, kas rūpējās par kultūras sakariem starp Norvēģiju un Poliju, Igauniju un Latviju, piedalījās protestos pie padomju vēstniecības, vēlāk, jau atgūtās neatkarības laikā kopā ar vīru Arvīdu Grundešēnu, kurš 1992. gadā kļuva par Latvijas goda ģenerālkonsulu Norvēģijā pastāvīgi būvējuši tiltus starp trim Baltijas valstīm un savējo, tostarp palīdzot daudziem postpadomju jauniešiem – arī šo rindu autorei – iegūt pirmo brīvās pasaules pieredzi, mācoties Norvēģijas Tautas augstskolās.
Savas grāmatas "Norvēģija un Baltija kultūras un vēstures dialogā" (norvēģu valodā iznākusi 2019. gadā, šovasar to latviski izdevusi izdevniecība "Latvijas Mediji") ievadā Hēge atceras, kā, pirmoreiz lidojot uz Rīgu, gadījusies vienā lidmašīnā ar trim gados vecākiem pasažieriem: "Nokāpjot uz skrejceļa, viņi nometās ceļos un noskūpstīja Latvijas zemi. Tas bija viņu pirmais dzimtenes apciemojums kopš lielās bēgšanas Otrā pasaules kara laikā. Es biju aizkustināta."
Kā pati rakstāt, kontakti starp Baltiju un Norvēģiju ilgi bijuši reti un neregulāri. Vai jūtat, ka šobrīd norvēģu interese par latviešiem, igauņiem un lietuviešiem ir pieaugusi?
Hēge Būmane Grundešēna: Pilnīgi noteikti. Visvairāk pēdējā laikā, protams, tā saistīta ar politisko situāciju, kuru izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā un Trampa paziņojums, ka ASV atsauks savus spēkus no NATO. Norvēģu NATO karavīri ir izvietoti Lietuvā, bijuši izvietoti arī Igaunijā, kas vēl vairāk veicinājis interesi par Baltiju. Caur Eiropas ekonomiskās zonas programmu Norvēģija piešķīrusi lielas naudas summas kultūras, veselības, ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai un citām jomām Baltijā.
No ekonomiskās puses raugoties, Norvēģijas uzņēmumi bija vieni no agrīnākajiem un relatīvi lielajiem investoriem Baltijas valstīs, un vēl joprojām ir interese par biznesa attiecību veidošanu.
Kultūras jomā aug kontakti starp profesionāliem māksliniekiem, taču kopš festivāla "Baltica" 1988. gadā Baltijas valstis apmeklējis arī liels Norvēģijas amatierkoru un tautas deju kolektīvu skaits. Daži pat piedalījušies jūsu slavenajos Dziesmu un deju svētkos. Tāpat Norvēģija uzņēmusi dziedātājus, dejotājus, gleznotājus un citu mākslas jomu pārstāvjus no Baltijas.
9 °C
