1933. gada 9. jūnijā. Pirms 90 gadiem Saeima pieņēma likumu par jaunas pilsētas – Jaunlatgales, tas ir, vēlākās Abrenes, tagadējās Krievijas Pitalovas – izveidošanu. Jautājumu cilāja arī agrāk, bet pilsētas tiesību piešķiršanu bremzēja strīdi, kam būt par Jaunlatgales apriņķa centru – Balviem, Viļakai vai Jaunlatgales miestam. Jaunlatgale/Abrene kļuva par 59. Latvijas pilsētu.

Reklāma

Saeimas pieņemtā un 15. jūnijā izsludinātā likuma pirmais pants noteica: "Jaunlatgales apriņķa biezi apdzīvotai vietai pie Jaunlatgales dzelzceļa piestātnes piešķirt pilsētas tiesības 2. pantā noteiktās robežās, attiecinot uz to pilsētu nolikumu un citus attiecīgus likumus un noteikumus un atdalot to no Jaunlatgales apriņķa pašvaldības vienības." Spēkā likums stājās 29. jūnijā, kad sanāca no apriņķa valdes nosauktajiem kandidātiem izveidotā pilsētas pagaidu valde un pie visiem jaunās pilsētas namiem kā svētkos plīvoja karogi. Pagaidu valdi iecēla Iekšlietu ministrija. Par pilsētas galvu kļuva agrākais apriņķa priekšnieks un vietējais namsaimnieks, pensionētais Iekšlietu ministrijas ierēdnis Frīdrihs Maršalka. Jaunlatgales apriņķis, kas Latvijas sastāvā nonāca Neatkarības kara gaitā, bija atzīts par "jaunatgūtu mūsu zemes sastāvdaļu". Par tā agrāko krievisko nosaukumu "Pitalova" "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" 1933. gadā rakstīja: "Pēdējais vārds cēlies Jāņa Briesmīgā laikā, kad tas ar saviem karapulkiem mācās virsū mūsu zemei, toreizējai Livonijas valstij. Tad arī pie Rītupes, t. i., pie tagadējās robežupes, kara gūstekņi briesmīgi spīdzināti, un no tam arī muižiņa un apkārtne dabūjusi krievisko nosaukumu." 

Pilsētas tiesību piešķiršanas brīdī Jaunlatgalē bija 1200 iedzīvotāju, un "atskaitot robežsargus, muitas un stacijas personālu, šis apgabals tipiski krievisks". 

Pamatskola latviešiem bija sava un krieviem sava, kamēr ģimnāzija – tikai krievu. Iedzīvotāju labklājība nebija visai augsta, bet "krievu zemnieks šaipus Rītupes tomēr ir paēdis un pats sava zemes stūrīša īpašnieks", kamēr otrpus robežai pletās 30 km plata neapdzīvota robežzona. Kā zināms, par Abreni jauno pilsētu sāka saukt 1938. gadā, bet 1944. gada rudenī Abrene un apriņķis tika atdalīti no okupētās Latvijas un pievienoti Krievijai.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 9. jūnijā

Dauguļi. Meža putināšana. Straupes iecirkņa mežniecība 1919. g. rudenī izcirta Dauguļu muižas mežā vairāk simtus ozolu baļķos – eksportam. Kokus sagatavoja Latgales kareivji. Tie 4 vai 5 reizes pāŗdoti, bet vēlāk visi uzpircēji atteicās. Baļķi vēl tagad atrodas vietējā pieveddzelzceļa piestātnē uz miklas zemes un daži esot pat vēl mežā. Gandrīz 4 gadus zem zilā debessjuma "tilojot", tie der vairs tikai malkā. Retos Latvijas novados ir ozolu gāršas. Ozoli pa lielākai daļai pārauguši, baļķu ļoti maz. Varbūt visvairāk ir Dauguļu un Augstrozes pagastos. Un tos pašus retos baļķus, mūsu dzimtenes dārgākos kokus – vēl izputina! Iedzīvotāji par to ļoti sašutuši.