26. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. "Gredzenosim putnus!"

1925. gada 26. jūnijā. Pirms 100 gadiem laikraksts "Balss" vēstīja: "Patlaban Latvijā zem mūsu Universitātes Zooloģijas institūta asistenta Dr. phil. Tranzē vadības notiek putnu gredzenošana. Gredzenošana tiek izveikta ar to nolūku, lai pētītu putnu pārlidošanas ceļus un lai izzinātu viņu uzturēšanās vietu pa ziemu.

Caur šādu gredzenošanu ir jau izzināts, ka mūsu stārķi pārziemo Dienvidāfrikā, slokas uz Vidusjūras salām un tā tālāk. Ja Tranzē kunga uzaicinājumam par putnu gredzenošanu būs panākumi, droši vien šoruden būs manāmi vairāki gredzenoti putni, bet no viņu šaušanas šoruden ieteicams atturēties. Gredzenošanu var izdarīt katrs. Gredzenus var dabūt katrs interesents pie LU Sistemātiskās zooloģijas institūta asistenta Dr. Tranzē Rīgā, Antonijas ielā 7."

1925. gada parauga Latvijas putnu gredzens.

Foto: Publicitātes

Viens no ornitoloģijas pamatlicējiem Latvijā, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes mācībspēks Nikolajs Heinrihs fon Tranzē (1886–1969) 1925. gadā pie LU Sistemātiskās zooloģijas institūta izveidoja Latvijas Ornitoloģijas centrāli, kas cita starpā minētajā gadā pirmo reizi Latvijā organizēja regulāru putnu gredzenošanu. Ornitologus galvenokārt interesēja gājputni – dzērves, strazdi, stārķi, bezdelīgas, bet gredzenojami, protams, bija arī pārējie, pat vārnas. Gredzenus izgatavoja no vieglā alumīnija dažādos izmēros dažādu sugu putniem. Uz gredzena atzīmēja numuru un iestādi, kas to izsniegusi. Atrašanas gadījumā gredzenu, pievienojot atbilstošu aprakstu, šai iestādei pienācās arī nosūtīt. "Lai gan vislielākā daļa no apgredzenotiem putniem nenāk vairs otrreiz atpakaļ cilvēka rokās, bet atrod savu galu laupītāja nagos, noslīkst, ceļojot pāri jūrai, jeb nobeidzas meža biezumos, tomēr pēc līdzšinējiem rezultātiem ir saņemti atpakaļ 2–3% no apliktiem gredzeniem – samēra mazs skaits, bet ļoti vērtīgs pēc ziņām, kuras ar to dabūjam. (..) Sevišķi jānožēlo tādi gadījumi, kad gredzeni, lai gan tiek atrasti, tomēr neizpilda savu "uzdevumu". Kā kuriozu var atzīmēt, ka kāds Āfrikas ceļotājs atrada apgredzenotu stārķi, kurš no vietējiem nēģeriem tika turēts gūstā atsevišķā būdā un pielūgts par svētu," žurnāla "Mednieks un Makšķernieks" 1925. gada maija numurā skaidroja ornitologs Tranzē.

"Balss", 1925. gada 26. jūnijā

Jāņi Jūrmalā šogad pagāja ļoti klusi. Pirmkārt jau nemīlīgā, aukstā un lietainā laika dēļ. Tas nebija atturējis tikai pašus uzņēmīgākos sagaidīt Jāņus kāpās. Otrkārt, neskatoties uz slapjumu no ārienes, šie bija pirmie sausie Jāņi. Tas arī bija ņēmis prieku vienam otram spītēt laikam un būt jautram. Vienā otrā vasarnīcā tikai līksmojās. Piedzērušos, kuru citos gados še pa Jāņiem arvienu bijis Dieva svētība, šogad nekur nemanīja. Palika pasargātas kāpas un mežs arī no parastām izbraucēju piemiņas zīmēm – papīru vīstokļiem, sadauzītām butelēm, iztukšotām konservu bundžām un tamlīdzīga. Jūrmala Jāņu vakarā – pustukša, dienā vēl vairāk un vakarā kā izslaucīta. Vāji apmeklēti arī koncerti Edinburgas kūrmājā, bet brīvkoncerts nebija pievilcis daudzus. Toties kā piebāzts visas dienas "Lotto" klubs Bulduros. Še dūmu mākoņos svīst ir personāls, ir spēlētāji, tikai ar to starpību, kamēr pirmie priecājas par kuplo apmeklējumu, tikmēr pēdējie par paspēlētiem latiem. Un tas viss uz Jāņu rēķina!