Kāpēc Ogrē cērt, nesaudzējot putnus?

"Pilsētas iedzīvotāji aicina "Rīgas mežus" pārtraukt piepilsētas mežu izciršanu putnu ligzdošanas laikā," šādu "Ogres aktīvo iedzīvotāju" vārdā izsūtītu paziņojumu mediji saņēma neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām.

Lai arī vēstījums bija faktiski anonīms, jo tajā netika uzrādīts nevienas konkrētas personas vārds, atsevišķi ziņu portāli to publicēja, necenšoties skaidrot, kas aiz tā stāv, ne arī citu paziņojumā piesaukto pušu viedokli.

Medijiem izplatītajā trauksmes ziņojumā par Ogres piepilsētas mežu izciršanu kontaktinformācijai bija uzrādīta tikai viena vispārīga e-pasta adrese. Uz "Latvijas Avīzes" nosūtīto lūgumu atsaukties atbildēja Inese Logina. Viņa pastāstīja, ka ir bijusī rīdziniece, kas nu jau 15 gadus dzīvo Ogrē. Publiskais aicinājums "Rīgas mežiem" pārtraukt mežu izciršanu putnu ligzdošanas laikā esot tapis apmēram 30 ogrēniešu vārdā. Bet iedzīvotāju satraukums radies jau agrākos gados, kad Ogres pievārtē sākusies intensīvāka mežizstrāde, bet pēdējais piliens bijis šajā pavasarī putnu ligzdošanas laikā veiktie ciršanas darbi.

Logina teic, ka ogrēnieši nejūtas sadzirdēti, un kopš paziņojuma izplatīšanas nekas nav mainījies – mežizstrāde turpinās. Taču tas vēl vairāk motivējot turpināt cīņu. Aktīvisti arī iecerējuši organizēt parakstu vākšanu, lai panāktu lielāku iedzīvotāju iesaisti mežu apsaimniekošanas plānos, pieprasot buferzonas ap pilsētu. "Ilgtermiņā mērķis ir panākt šo mežu atdošanu vietējo pašvaldību pārziņā, jo tās būs atbildīgākas iedzīvotāju priekšā nekā Rīgas pašvaldība, kuras uzņēmumam pieder meži Ogrē un citās apdzīvotās vietās," spriež Inese.

Tikmēr gan mežizstrādes veicēji – SIA "Rīgas meži", gan citas atbildīgās iestādes "Latvijas Avīzei" skaidro, ka 

visi ciršanas darbi Ogres piepilsētas mežos notiek pēc iepriekš saskaņota plāna, turklāt pamatā ciršana ir saistīta ar centieniem ierobežot mizgraužu nikno invāziju.

Mizgrauža smagi skarta teritorija

"Rīgas meži" informē, ka mežizstrāde Ogres apkārtnē notiek, pamatojoties uz Meža apsaimniekošanas plānu (MAP), kas 2021. gada septembrī tika izskatīts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā. Plāns paredz mežu kopšanas un apsaimniekošanas darbus dažādu mežniecību iecirkņos, tostarp Juglas mežniecības Daugavas iecirknī, kur 2025. gadā bija plānota mežizstrāde 69,32 ha platībā. Tomēr, ņemot vērā egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos, šajā teritorijā plānotie darbi atcelti.

"Ogres piepilsētas meži izceļas ar īpaši plašām egļu audzēm, kurās diemžēl šobrīd izplatās egļu astoņzobu mizgrauzis. Šī kaitēkļa masveida savairošanās ir valsts mēroga problēma. Tāpēc Valsts meža dienests (VMD) 2025. gadā izdevis kārtējo rīkojumu, nosakot ārkārtas pasākumus mizgrauža ierobežošanai, kas valstī ir spēkā no 2023. gada 1. aprīļa," informē "Rīgas mežu" pārstāve Ieva Geistere. Juglas mežniecības Daugavas iecirknis esot viena no smagāk skartajām "Rīgas mežu" teritorijām.

Geistere: "Balstoties uz VMD, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un "Rīgas mežu" dabas un vides aizsardzības speciālista atzinumiem, 2025. gada 2. maijā Ogres piepilsētas teritorijā tika uzsāktas sanitārās cirtes. Atšķirībā no saimnieciskajām kailcirtēm un izlases cirsmām sanitārās cirtes nav pakļautas putnu ligzdošanas laika ierobežojumiem, jo tās jāveic nekavējoties, lai apturētu slimību un kaitēkļu izplatību, kā arī mazinātu riskus cilvēku drošībai."

Par sanitāro cirti Ogres apkārtnē, t. sk. Ogres Zilajos kalnos "Rīgas meži" aprīļa beigās informējuši arī sabiedrību: "Darbi 23 ha platībā tiek veikti, ņemot vērā meža veselības stāvokli, sabiedrības drošību un vides interešu līdzsvarošanu. 

Tiek plānots izveidot 15 dažāda izmēra kailcirtes (līdz 4,6 ha), pilnībā novācot egļu astoņzobu mizgrauža bojātās audzes. Šādi tiks novērsts potenciālais risks, ko var radīt krītoši koki, kā arī nodrošināta mežaudzes dabiska atjaunošanās."

"Rīgas meži" uzsver, ka pirms darbu uzsākšanas saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, tostarp VMD pataloga sanitārais atzinums, DAP atzinums par ciršanu dabas parkā "Ogres Zilie kalni", Latvijas Valsts ceļu atļauja par bīstamo koku nozāģēšanu pie valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre.

"Lielākā daļa plānotās mežizstrādes jau ir paveikta. Atlikušie darbi, kas aptver apmēram 5 ha, tiks veikti jūnijā, arī pie Ogres Meža tehnikuma, kas ir iecienīta sabiedrības atpūtas vieta. Tieši šī iemesla dēļ sanitārā cirte jāveic pēc iespējas ātrāk, lai mazinātu riskus un saglabātu teritorijas pieejamību," atzīmē Geistere.

Ņemot vērā, ka Ogres apkārtni raksturo plašas egļu mežaudzes, sanitārās cirtes šajā reģionā ir notikušas arī iepriekšējos gados. Piemēram, 2023. gadā tika veiktas sanitārās cirtes 8,45 ha platībā, tostarp arī cirte pie Egļu ielas. 2024. gadā Ogres apkārtnē (Upes apgaitā) tika veiktas astoņas sanitārās kailcirtes 5,43 ha kopplatībā, informē "Rīgas meži".

"Bez ietekmes uz notikumu gaitu"

Ogres novada pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošana ir deleģēta Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūrai, informē domes pārstāvis Patriks Grīva. Savukārt aģentūrā komentē: "Latvijas valstī meža izstrādes darbu pamatotību un kvalitāti objektīvi vērtē Valsts meža dienests. Tam pamatā ir Meža likums un dažādi MK noteikumi attiecībā uz meža nozari. Nav iemesla pieņemt, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas meži" tos neievēro."

Iestādē arī atzīst, ka Ogres novada pašvaldībai ir iespēja, "ņemot vērā iedzīvotāju subjektīvo viedokli", veikt pārrunas ar uzņēmumu, tomēr, visticamāk, tam nevarot būt "būtiskas ietekmes uz notikumu gaitu".

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente Ieva Zadeika uzsver, ka mežizstrādes ierobežojumi putnu ligzdošanas vai dzīvnieku vairošanās sezonas laikā ir noteikti tikai atsevišķos gadījumos. "Šādi ierobežojumi ir noteikti lielā daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, piemēram, putnu mikroliegumu buferzonās," viņa skaidro un mudina: 

"Ja ir aizdomas par nelikumīgu ciršanu teritorijās, uz kurām attiecas ierobežojumi, lūgums ziņot VMD, norādot konkrētu zemes vienību vai koordinātas. VMD pārbaudīs saņemto informāciju."

Par to, ka no 15. marta līdz 31. jūlijam īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT) visā Latvijā ir spēkā mežsaimnieciskās darbības liegums, atgādina arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP): "Šajā periodā atļauts veikt tikai meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, kā arī bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Lai nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu, DAP vides inspektori pastiprināti uzrauga meža darbus šajās teritorijās."

"Lieguma laiks atbilst mazuļu perēšanas un audzināšanas laikam dabā. Mežistrādes darbi šajā laikā var tieši iznīcināt ligzdas, perējumu, kā arī putnu mazuļus, kas vēl nav spējīgi aizbēgt briesmu gadījumā. Papildu tam mežizstrāde rada lielu troksni, kas biedē ligzdojošos putnus. Rezultātā tie atstāj ligzdas, izperētās olas atdziest un aiziet bojā," skaidro DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Runājot par trauksmi saistībā ar Ogres piepilsētas mežiem, DAP pārstāve Elīna Ezeriņa skaidro, ka pārvalde izskata iestādei adresētus iesniegumus, kuros norādīti konkrēti fakti, īpašumi, adreses. "Līdz šim šajā jautājumā nevienu iesniegumu saņēmuši neesam," viņa piebilst. "Ogres apkārtnē ir tādas ĪADT kā dabas parki "Ogres Zilie kalni" un "Ogres ieleja", kā arī dabas liegums "Lielie Kangari". Vienlaikus apkaimē ir pietiekami daudz mežaudžu, kas atrodas ārpus aizsargjoslām, ārpus pilsētu mežiem un ārpus mikroliegumiem un ĪADT, kurās normatīvie akti neierobežo mežizstrādes darbus putnu ligzdošanas laikā."

Meža izstrādes ierobežojumi dzīvnieku un putnu vairošanās sezonā

• No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam: visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kur skuju koku vidējais augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku vidējais augstums – vienu metru.
• No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam: ezeru salās, purvu salās, meža puduros, ūdensobjektu palienēs, aizsargjoslās ap purviem neveic koku ciršanu, augsnes sagatavošanu un meža atjaunošanu ar motorizētu tehniku.
• No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam: aizliegta galvenā cirte pilsētas mežos.
• No 1. aprīļa līdz 30. septembrim: aizliegta galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.
• No 15. marta līdz 31. jūlijam: mežsaimnieciskās darbības aizliegums īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās visā Latvijā. Dabas liegumos, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgus kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma.

Kam ziņot par pārkāpumiem?

Ja tiek pārkāpti noteiktie ierobežojumi, iedzīvotāji ir aicināti ziņot:

• VMD mežniecībām (kontaktinformācija rodama dienesta mājaslapā "vmd.gov.lv") vai rakstot uz e-pastu: "pasts@vmd.gov.lv".
• Dabas aizsardzības pārvaldei, tālr. 67509545, e-pasts: "pasts@daba.gov.lv".

Avoti: Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā; Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija