13.3 °C
Par to, ka Ukrainai jāpalīdz, šodien Latvijā neviens vairs īpaši nestrīdas. Ziedojumi, droni, ģeneratori, politisks atbalsts – tas viss notiek automātiski.
Taču ir kāda tēma, par ko runājam mazāk, bet kas būtu pelnījusi daudz lielāku uzmanību: ciešāka sadarbība ar Ukrainu var būt izdevīga arī mums pašiem. Un ne tikai simboliski vai morāli, bet tieši, praktiski mūsu pašu aizsardzības spējām.
Informatīvajā telpā dominē ziņas par to, kā Rietumi piegādā Ukrainai ieročus vai kavējas to darīt. Daudz retāk tiek pieminēts, ko Ukraina pati spēj radīt. Un spēj patiešām daudz. Kara apstākļos Ukrainas aizsardzības industrija nevis stagnē, bet uzņem apgriezienus.
2024. gadā Ukrainas uzņēmumi saražoja militāro produkciju 10 miljardu ASV dolāru vērtībā – trīsreiz vairāk nekā 2023. gadā un desmitreiz vairāk nekā 2022. gadā ("The Economist", 12.04.2025.). Šogad šis apjoms var sasniegt jau 15 miljardus, bet kopējais kapacitātes potenciāls tiek lēsts 35 miljardu apmērā. Tas ir liels skaitlis pat Eiropas mērogā.
Šobrīd Ukraina spēj nodrošināt 30–50% savu militāro vajadzību pašu spēkiem. Aptuveni 800 uzņēmumu ar 300 000 darbinieku strādā militārajā rūpniecībā, kas skaidri iezīmē industriālās ekosistēmas nostabilizēšanos Ukrainai kā būtiskam spēlētājam Eiropā.
Eiropas Savienības kopējās drošības un aizsardzības politika (CSDP) arvien vairāk koncentrējas uz praktiskām, reālu apdraudējumu vadītām sadarbības formām. Šādā kontekstā ciešāka sinerģija ar Ukrainu nav tikai Latvijas vai Austrumeiropas interesēs – tā stiprina arī visu Eiropu kā drošības telpu. Eiropas stratēģiskās autonomijas mērķi nav iedomājami bez pieredzes un tehnoloģijām, kas pārbaudītas reālos kaujas apstākļos, un Ukraina šobrīd ir Eiropas priekštecis šajā ziņā.
Iespaidīgajam mērogam ir savs objektīvs izskaidrojums. Apmēram 30% no PSRS militārās rūpniecības atradās Ukrainā. Pēc neatkarības iegūšanas Ukrainā militārajā jomā strādāja 750 uzņēmumu un 140 institūtu, kuri nodarbojās ar militārajai jomai nepieciešamo izpēti un izgudrojumiem. Kara dēļ šī bāze, protams, tiek pilnveidota un attīstīta. Arī virzienos, kuri nozīmīgi Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Piemēram, šogad Ukraina plāno saražot piecus miljonus t. s. FPV ("first-person-view") kaujas dronu.
Ir eksperti, kuri uzskata, ka Ukrainā ražotās raķešu palaišanas sistēmas "Vilkha-M" nav sliktākas vai ir pat labākas par amerikāņu "haimarsiem".
Līdzīgi ar pašgājēju haubicēm "Bohdana" (salīdzinot ar franču "Caesar"). Jāuzsver, ka Ukrainā ražotais ir ne tikai kvalitatīvs, bet arī samērā lēts. Jau minētā "Bohdana" maksā apmēram pusi no "Caesar". Ukraiņu prettanku raķešu sistēmas "Stugna-P" eksporta cena pērn svārstījās starp 20 un 50 tūkstošiem dolāru, kamēr amerikāņu "Javelin" – starp 175 un 177 tūkstošiem. Ukraina strauji pilnveido savas elektroniskās karadarbības sfēru – viens no pēdējiem starptautiski atzītiem produktiem ir traucētājierīce "Lima", kas mazina t. s. slīdošo bumbu ("glide bombs") efektivitāti. ASV, Lielbritānijas un Francijas uzņēmumi, kas strādā ar nākamās paaudzes iznīcinātāju projektiem, neslēpj, ka daudz ko var mācīties no Ukrainas pretgaisa sistēmu pieredzes reālas karadarbības apstākļos ("The Economist", 17.05.2025.).
Pārdomājot Latvijas–Ukrainas sadarbību militārās rūpniecības aspektā, vērts paturēt prātā to, ka pastāv iespēja ne tikai pirkt, bet arī kopīgi ražot. Tam jau ir precedenti. Piemēram, ukraiņi ražo artilērijas un mīnmetēju šāviņus, sadarbojoties ar Norvēģijas "Nammo" un Francijas–Vācijas "KNDS". Vācijas koncerns "Rheinmetall" plāno divas (viena jau izveidota) ražotnes Ukrainas teritorijā ar mērķi ražot kājnieku kaujas transportlīdzekļus "Lynx".
Šādi piemēri nav tālu – tie ir tepat. Un mums ir jāpieņem lēmums: tikai palīdzēt vai arī iesaistīties. Sadarbība ar Ukrainu aizsardzības jomā nozīmē daudz vairāk nekā solidaritāti. Tā nozīmē drošību. Ilgtermiņa partnerību. Pieeju tehnoloģijām un risinājumiem, kas reāli darbojas karā, ne tikai uz papīra.
Mēs neesam pasīvi novērotāji. Mums ir iespēja veidot šo nākotni aktīvi. Palīdzēt Ukrainai un vienlaikus stiprināt Latviju. Tās nav pretrunīgas, bet gan savstarpēji papildinošas darbības. Jo mācīties no tā, kurš karo un izdzīvo, ir daudz gudrāk nekā gaidīt, līdz pienāk mūsu kārta.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
