Nodarbināto skaita palielināšanai vajadzīga rīcības politika, nevis nauda

Nodarbināto skaita palielināšanai valstī nav tik daudz nepieciešama nauda, bet gan skaidra rīcības politika, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pagājušajā nedēļā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrija ir noteikusi, ka Latvijā nedrīkst būt mazāk par 900 000 nodarbināto, jo citādi ekonomika neattīstās. Tomēr šobrīd nodarbināto skaits ir vairākus desmitus tūkstošus zem šā sliekšņa un tikai turpina samazināties. "Par spīti tam, ka mēs gāžam naudu iekšā un stāstām, ka kaut kas notiek, nekas nenotiek. Situācija tikai pasliktinās," teica Bite. Viņš gan atzina, ka situācijas pamatā ir demogrāfiskais jautājums un attīstība valstī, tomēr darba devēji jau vairākus gadus esot uzsvēruši, ka situācijas uzlabošanai nevajag naudu, bet gan rīcības politiku.

Pirmkārt, ir jādomā, kā darba tirgū iesaistīt tās iedzīvotāju grupas, kuras šobrīd nav ekonomiski aktīvas, norādīja Bite. Starp tām viņš minēja jauniešus, kuri nestrādā un arī nekur nemācās. Tāpat tie ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki un īslaicīgie bezdarbnieki, kuri jāmotivē atgriezties darba tirgū agrāk. "Katrai no šīm grupām ir iespējams izveidot motivējošu sistēmu," uzsvēra Bite. Piemēram, viņš minēja, ka strādājošiem pensionāriem varētu ļaut nemaksāt sociālo nodokli, jo "viņi tāpat jau to ir nopelnījuši". Bite gan izcēla, ka valsts ir paveikusi arī pozitīvas lietas šajā jautājumā. Piemēram, šogad noteikts, ka vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlas nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpina strādāt, saņem šo pabalstu 75%, nevis 50% apmērā kā iepriekš. Bite uzskata, ka šādu iespēju noteikti nepieciešams saglabāt.

Vēl viens iespējamais risinājums darbaspēka piesaistei, viņaprāt, ir viesstrādnieki. Bite uzsvēra, ka darba devēji neprasa visus potenciālos darbiniekus no trešās pasaules valstīm ielaist Latvijā, viņus nekādi neizvērtējot. Tieši otrādi – darba devēji uzskata, ka būtu jāvienojas par drošākiem un caurspīdīgākiem nosacījumiem, kādu politiku darbaspēka piesaistei no šādām valstīm Latvija izmanto. Tam būtu jāaptver tādi jautājumi, kā reģioni, no kuriem šie cilvēki ierodas, cik daudz viņu būtu, kāda ir viņu izglītība, kādu kultūru viņi pārstāv un uz cik ilgu laiku ierodas. "Mūsuprāt, šādai politikai būtu jābūt, lai nepieļautu tādu situāciju, kāda izveidojusies Zviedrijā," teica Bite.