"No 1. jūlija valsts vairs neapmaksās mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu mājās tiem pacientiem, kuri nodzīvos ilgāk par 180 dienām, kas norādītas ārstu konsīlija lēmumā. Jaunā kārtība raisa milzu uztraukumu pacientos, arī onkoloģijas. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājam Mārtiņam Lauvam tā nozīmē to, ka jau pēc dažām nedēļām viņš vairs nesaņems paliatīvo aprūpi mājās, jo jau ir par ilgu nodzīvojis – ja dzīvildze ir seši mēneši, tad "man martā jau bija jāaiziet"." Tā 7. jūnijā vēstīja sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv", atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" ziņoto.
Šī ziņa vēja ātrumā izplatījās medijos un sociālajos tīklos, un arī pacientu vidū. Ventspilnieks Mārtiņš Lauva, kuram diagnosticēta smaga saslimšana – amiotrofā laterālā skleroze – un kurš saņem paliatīvo aprūpi mājās, 17. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, piedaloties attālināti, pauda satraukumu, ka būšot pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš viņš ir nodrošināts ar hospisa aprūpi mājās, bet no jūlija par to būšot jāmaksā šā pakalpojuma sniedzējam. Viņa gadījumā tas ir SIA "Magnum Social & Medical Care" aprūpes centrs "Rūre". Kādēļ tas būtu jādara pakalpojuma sniedzējam, jo Mārtiņš viņiem neesot ne brālis, ne tēvs, nekas! "Rūre" taču varot atteikties no viņa ārstēšanas, ja valsts nogriež finansējumu. Viņaprāt, lēmuma pieņēmēji sevi ieliekot Dieva vietā.
Taču neilgi pirms Saeimas vasaras sesijas beigām nāca ziņas, ka "nebija domāts pārtraukt sniegt paliatīvo aprūpi" – to Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika. Viņa apgalvoja, ka satraukumam neesot pamata, jo smagi slimiem pacientiem ārstēšana mājās tikšot nodrošināta līdz pat viņu aiziešanai mūžībā. Komisijas sēdē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa atvainojās "par neziņu pakalpojuma sniedzējiem un pacientiem".
NVD direktors Āris Jansons "Latvijas Avīzei" skaidroja – Veselības ministrija gada sākumā uzdevusi NVD veikt pārbaudi par mobilās paliatīvas aprūpes pakalpojumu un vēlāk arī izstrādāt izmaiņas apmaksas modelī. Taču par konkrēto NVD lemto risinājumu ministrija neesot informēta. Dīvaini, ka tas tā noticis, jo ministrija taču ir veselības aprūpes politikas veidotāja un tai būtu jāsaskaņo šīs izmaiņas ar paliatīvās aprūpes jomas pārstāvjiem.
Kāds tad ir šis NVD lemtais risinājums, ar kuru "nebija domāts pārtraukt sniegt paliatīvo aprūpi"?
Piedāvā jaunu apmaksas modeli
Latvijā ir četri paliatīvās aprūpes sniedzēji pacienta dzīvesvietā (SIA "Med4U", SIA "Magnum Social & Medical Care", SIA "Cilvēks" un SIA "Hospiss Māja"), un visi nesen saņēmuši NVD vēstuli "Par izmaiņām manipulācijas apmaksas nosacījumos no 01.07.2025.". Šajā vēstulē, kuru parakstījusi NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore A. Reinika, visi tiek informēti, ka esot pārskatīts medicīnisko manipulāciju saraksts un tas ar NVD iekšēju rīkojumu stāšoties spēkā no 1. jūlija.
Faktiski NVD piedāvā jaunu apmaksas modeli. Izmaiņas esot veiktas tādēļ, lai precizētu manipulācijas, ko veic paliatīvās aprūpes mobilā komanda pacienta dzīvesvietā diennakts laikā un lai finansējums tiktu izlietots patiešām tiem pacientiem, kuriem ārstu konsīlijs ir noteicis paliatīvo aprūpi dzīvesvietā.
Ne vienmēr tas tā notiekot – šo cilvēku vidū nokļūstot arī tādi, kuriem neesot nepieciešama mediķu uzraudzība savās mājās. Arī ārstu un ārstu palīgu, kā arī medicīnas māsu vizīšu skaits ne vienmēr atbilstot tam, kas ir oficiāli noteikts. Ārstam pie pacienta būtu jāierodas vismaz vienu reizi mēnesī, bet citiem mediķiem – 14 reizes mēnesī. NVD, vērtējot pakalpojumu intensitāti, konstatējis, ka ārsti plānoto vizīšu skaitu izpildot par 50 procentiem, kamēr ārstu palīgi un medicīnas māsas – tikai par 26 procentiem. "Pakalpojumu intensitāte ir daudz zemāka, nekā bija plānots, kas norāda uz pakalpojumu kvalitātes nepietiekamību," uzskata NVD.
NVD maksā pakalpojuma sniedzējam par katru dienu. Mēnesī uz katru paliatīvās aprūpes pacientu, kurš saņem pakalpojumu mājās, tiekot tērēti 1344 eiro jeb 44 eiro dienā. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka pastāstīja, ka mediķi pie pacienta varot doties pat trīs reizes diennaktī, varot atrasties līdz vairākām stundām, un vēl visu diennakti dežurējot koordinatori, kas pieņem izsaukumus gan no pacientiem, gan slimnīcām, un arī šīs ārstniecības personas zināmā mērā esot gatavības režīmā, ka pie pacienta būs jāizbrauc jebkuru katru brīdi. Tāpēc pieņemts lēmums par dienas maksu. Taču NVD ir konstatējis, ka "fiksētais dienas maksājums strādā neefektīvi pieejamā finansējuma izlietošanā", un tas bijis iemesls apmaksas modeļa maiņai.