Kultūrzīmju izvēle: 26. nedēļa kultūrā — izstādes, koncerti, pasākumi, festivāli, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Piedzīvot gaismas atmiņu

Cēsu Vecajā alus brūzī līdz 6. jūlijam apskatāma multimediālā izstāde "Gaismas atmiņa". Gleznotājas Līvas Graudiņas un eksperimentālās filmas mākslinieces Katrīnas Martas Riņķes darbos atspoguļota izlaušanās no tumsas un sava iekšējā spēka atgūšana, atklājot gaistošo mirkli – trauslu, tomēr kustības un spēka piesātinātu. 

Līva Graudiņa ir viena no spilgtākajām latviešu laikmetīgās glezniecības pārstāvēm, kuras darbiem raksturīga Ziemeļeiropas dabas tonalitāte un gaismas sajūta. "Gleznās kā tehniski, tā saturiski risinu trauslā sastinguma un mūžīgās mainības mijiedarbību, kur mazākā kustība var izjaukt līdzsvaru, pat iznīcināt iepriekš radīto," stāsta māksliniece par pēdējos divos gados tapušo darbu sēriju, kurā dabas motīvi kalpo gan kā vizuālas, gan konceptuālas atsauces. Mijiedarbībā ar Katrīnas Martas Riņķes analogā kino darbiem izstāde veido taktilu deju starp glezniecības un kustīgā attēla medijiem. Izstādes telpisko partitūru veido jaunās scenogrāfes Anna Meldera un Paula Graudaka, akcentējot atmiņu gaistošo dabu, gaismas vibrācijas un dabas elementu klātbūtni. Tiek radīta mainīga vide, kurā veidojas daudzslāņains dialogs starp gleznām, kustīgo attēlu, skaņu un skatītāju.

Līva Graudiņa (1985) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī papildinājusi zināšanas "UCA Canterbury" (Apvienotā Karaliste) ERASMUS programmas ietvarā. Viņas radošā prakse sakņojas eļļas glezniecībā, pētot gaismas klātbūtni un telpiskās struktūras attēlojumu. Katrīna Marta Riņķe (1997) ir Latvijā dzimusi, Beļģijā rezidējoša vizuālā māksliniece, kura strādā ar analogo fotogrāfiju, eksperimentālo kino un veido telpiskus darbus. Izstādes mākslinieks: Kārlis Kanderovskis.

Āfrikas stāsti

Jānis Jākobsons. "Kolekcija". 1989–2024. Papīrs, akrils, tekstils, āda, metāla kniedes, PLA plastmasa, alumīnija folija. Darbs izstādē eksponēts, pateicoties māksliniekam.

Foto: Publicitātes

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē līdz 7. septembrim apskatāma izstāde "Tukku Magi: Ritms" – kopīgas cilvēku pieredzes svētki, kas izteikti universālajā mākslas valodā. Tā rāda, kā dažādi stili, ietekmes un kultūras perspektīvas var apvienoties, lai veidotu daudzpusīgu ainu, kas rezonē ar skatītājiem dziļā, emocionālā līmenī. Katrs izstādes mākslinieks piedāvā savu individuālo stāstu saiknē ar Āfriku, savu unikālo ritma koncepciju. Izstādē apskatāmi darbi no Tukku Magi Āfrikas tradicionālās mākslas kolekcijas, ar kuriem sarunu veido laikmetīgie mākslinieki Mufats Takadiva (Zimbabve), Dikenss Otjeno (Kenija), Jānis Jākobsons (ASV/Latvija), Zoja Frolova (ASV/Latvija), Niks Brants (Lielbritānija), Fernando Anuanga (Kenija) un mākslinieku grupa – Džeimss Muriuki (Kenija), Olga Kisseleva (Francija), Džeimss Mveu (Kenija), Margareta Ngigi (Kenija). Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Kristīne Milere, grafikas dizains – Anna Ceipe.

Vasaras mūzika

Šodien, 25. jūnijā, Rīgas Domā skanēs koncerts "Jubilate Deo" – par godu dziedošo dvīņumāsu Ivetas Apines un Ineses Romancānes 50 gadu jubilejai. Viņu spožie soprāni jau daudzus gadus mirdzējuši Latvijas profesionālos koros, solo projektos un koncertuzvedumos. Kopā ar tenoru Jāni Kurševu un ērģelnieci Līgu Ivāni viņas atskaņos Baha, Mocarta, Vītola, Ešenvalda un citu komponistu mūziku. Programmā – arī Ingmara Zemzara jaundarba pirmatskaņojums. 

Piektdien, 27. jūnijā, Rīgas Domā uzstāsies ērģelnieks Aivars Kalējs, kā arī vijolnieces Ilze Kirsanova un Sofija Kirsanova (Latvija/Austrālija), atskaņojot Baha, Plakida un Kalēja skaņdarbus gan solo vijolei, gan divām vijolēm un ērģelēm. 

Svētdienas, 29. jūnija, koncerts "Pateicība. Aigars Reinis 50" , kurā skanēs Jura Karlsona un Annas Veismanes jaundarbi, būs veltīts Rīgas Doma mūzikas direktoram un ērģelniekam Aigaram Reinim.

Foto: Publicitātes

Bet svētdienas, 29. jūnija, koncerts "Pateicība. Aigars Reinis 50" kļūs par spilgtu noslēgumu jūnija koncertu ciklam. Tajā skanēs Jura Karlsona un Annas Veismanes jaundarbi, kas veltīti tieši šim notikumam un Rīgas Doma mūzikas direktoram un ērģelniekam Aigaram Reinim. Jubilejas koncertā viņš muzicēs ar saviem ilggadējiem domubiedriem mūzikā – saksofonistu Aigaru Raumani un apvienību ''Džezbaroks'' – vijolnieci Lāsmu Melderi-Šestakovu, kontrabasistu Jāni Rubiku un dziedātāju Jāni Strazdiņu. Šis ir radošs un neparasts Latvijas mūziķu ansamblis, kura darbībā saplūst baroka laikmeta mūzikas estētika ar džeza improvizāciju.

Atkal – "Gājieni uz Bolderāju"

"Gājieni uz Bolderāju".

Foto: Publicitātes

Sestdien, 5. jūlijā, Rīgā norisināsies īpaša laikmetīgās mākslas akcija "Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens" – atmosfērisks turpinājums leģendārās avangarda apvienības NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) dalībnieku Jura Boiko, Hardija Lediņa un Imanta Žodžika 80. gados aizsāktajam performatīvo pastaigu ciklam "Gājieni uz Bolderāju". Notikums norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra 25 gadu jubilejas programmas ietvarā. Aptuveni 15 kilometru garā maršruta deviņus ceļa posmus iezīmēs mākslinieki, literāti un mūziķi no Latvijas, kā arī ziemeļvalstīm. Gājiena kuratores – Gundega Evelone un Māra Žeikare.

Būs otrais "Rakstivāls"

Pēc mēneša, 10. augustā, Līgatnē radošajā kvartālā ZEIT notiks jau otrais rakstīšanas festivāls "Rakstivāls". Šogad tas kļuvis starptautisks, aicinot ikvienu, kam patīk rakstīt, lasīt, domāt vai vienkārši meklē iedvesmu. "Rakstivālā" rakstīšana tiks aplūkota no četriem dažādiem skatpunktiem: rakstītā valoda kā valodas ilgtspējas priekšnoteikums, nacionālās kultūras un identitātes pamats; rakstīšana kā ikdienas sastāvdaļa publiskajā telpā un instruments dažādās profesijās; rakstīšanas nozīme bērnu un jauniešu attīstībā un rakstīšanas iemaņu veicināšana; latviešu un ārvalstu autori dalīsies savā pieredzē un vadīs darbnīcas par rakstniecību kā māksliniecisku izpausmi un tās iemaņu attīstīšanu.