Mediju sapieri. Mākslīgais intelekts pret mūziķiem — kurš kuru?

Mākslīgais intelekts (MI) tiek izmantots, ne tikai labojot gramatiku rakstu darbos vai ģenerējot mīlīgu kaķēnu bildes. Tas strauji ienāk arī mūzikas pasaulē, mainot gan radošo procesu, gan pašu industriju. Vai mūziķi nākotnē paliks bez darba?

Vēl pavisam nesen pieļāvums, ka Latvijas radiostacijās varētu skanēt mākslīgā intelekta (MI) radīta mūzika, izklausītos pēc sazvērestības teorijas, taču nu tā kļuvusi par skaudru realitāti, atbildīgajiem darbiniekiem vairāk vai mazāk veiksmīgi cenšoties identificēt MI, ko jaunās grupas uzdod par pašu ierakstītām dziesmām. Tieši tas pats notiek arī pasaulē, daudzviet pat aizliedzot mūziku, ko ģenerējis MI, tādēļ nupat Lielbritānijā notikušajā Braitonas mūzikas konferencē mākslīgā intelekta radītajām problēmām un izaicinājumiem bija veltīta atsevišķa diskusija, piedaloties gan kompāniju pārstāvjiem, kuri strādā ar MI mūzikā, gan pretējai nometnei – tiem, kuri MI ģenerētu mūziku atsakās izmantot, vismaz pagaidām.

Tiek izdalīti divi MI veidi: ģeneratīvais MI, kas spēj radīt pilnīgi jaunu mūziku no teksta vai skaņas, pat tikai no apraksta, un atbalstošais MI, kas atvieglo noteiktus darba posmus – piemēram, miksēšanu, skaņas apstrādi vai mūzikas meklēšanu. Par asistējošo MI īpašu iebilžu nav, jo tas lielākoties paātrina darba procesu un palīdz uzlabot kvalitāti, taču ģeneratīvais MI rada bažas daudziem mūziķiem, jo potenciāli var viņus aizvietot, turklāt robeža starp ģeneratīvo un atbalstošo MI ir visai izplūdusi.

Kam pieder MI radīta mūzika?

Situācija MI autortiesību jomā ir visai neskaidra. Eiropas Savienībā (ES) un daudzviet citur pasaulē darbi, kas radīti bez cilvēku līdzdalības, netiek uzskatīti par aizsargājamiem, jo trūkst obligāta nosacījuma – cilvēciskā faktora. 

Apvienotajā Karalistē (AK) likums nedaudz atšķiras, jo atļauj MI radītu darbu autorību piedēvēt tam, kurš veicis radošās izvēles, piemēram, attiecīgās programmas lietotājam. 

Tomēr AK īpaši sasāpējis jautājums ir MI modeļu apmācība, jo daudzi ģeneratīvie rīki tiek trenēti ar komerciālās mūzikas datiem, bieži bez autoru atļaujas, tādēļ britu radošo industriju pārstāvji ir pieprasījuši valdībai aizliegt darbus izmantot MI apmācībai. Savukārt ES Autortiesību direktīva paredz izņēmumus datu ieguvei, bet ļauj tiesību īpašniekiem iebilst. Tas nozīmē, ka daži MI rīki var darboties legāli, bet citi – ne visai. Šobrīd vairākās valstīs notiek tiesvedības, kas noteiks, cik tālu MI drīkst iet mākslas un intelektuālā īpašuma izmantošanā, tāpat daudzviet notiek darbs pie jauniem likumiem attiecībā uz AI.

Šā gada Braitonas mūzikas konferencē runa vairs nebija par to, vai MI izmainīs mūzikas industriju, bet par to, ka tas jau ir noticis, taču mēs to neesam pamanījuši.

Semija Dīna, pazīstama britu DJ un producente jau kopš 90. gadiem, uzskata, ka MI vieta mūzikā ir tikai kā palīglīdzeklim. "Es nekad neradītu veselu skaņdarbu ar MI palīdzību," apgalvo eksperte. "Ja tu esi radošs cilvēks, tu izbaudi pašu radīšanas procesu. MI atņem šo radošumu."

Pati Semija no tehnoloģijām nebaidās, viņa labprāt izmanto MI iespējas mūzikas radīšanā, lai pārveidotu savu balsi, ģenerētu vokālo partiju vai repu. Taču doma par gatavas mūzikas ģenerēšanu viņai nepatīk. "Manuprāt, MI nespēj radīt neko patiesi lielisku. Cilvēki to izmantos, lai ātri radītu mūziku, bet tā nav būtība. Mums ir jācīnās, vienkārši šādu mūziku neatskaņojot. Taču, ja tā kļūs pārāk laba, tad vairs nebūs iespējams atšķirt."

Lielākās AK neatkarīgās mūzikas kompānijas "Cavendish Music" pārstāvis Tazs Matars, kas ir ierakstu studijas vadītājs, pagaidām MI ietekmi nejūt. "Es nejūtos apdraudēts, īpaši tajā žanrā, kurā strādāju," viņš saka. "Bet skaņu apstrāde mūzikas kompānijām, mūzikas bibliotēkām – tur MI jau ienāk."

Nākamais vilnis mūzikas vēsturē

Viena no diskusijas paneļa ekspertēm, Rebeka Brūka, mūzikas un tehnoloģiju konsultante, uzskata, ka stingri jānošķir atbalstošos MI rīkus un ģeneratīvos rīkus, kas paši rada saturu. "Atbalsta rīki ir lieliski – tie palīdz radīt kvalitatīvāku mūziku. Bet ģeneratīvie rīki? Tie apdraud cilvēka radošuma vērtību."

Viņu satrauc arī autortiesību reforma, īpaši priekšlikumi, kas ļautu MI apmācīt, izmantojot komerciāli pieejamus darbus bez autortiesību turētāju atļaujas. "Tas būtu graujoši. Tas apdraud māksliniekus un vispār – cilvēces radīto kultūru."

"Mūzika izdzīvos. Bet mūzikas bizness? Tas ir cits jautājums," 

ir pārliecināts Garets Dīkins, "Sonorus Global" līdzdibinātājs. Viņaprāt, MI ir tikai jaunākais vilnis mūzikas vēsturē. "Ar katru tehnoloģisko lēcienu mūzikas industrija mainās – radio, vinils, straumēšana. MI vienkārši ir nākamais solis."

Dīkins īpaši atzīmē, ka par mūziku uztraukties nevajag, taču jautājums ir par pašiem mūziķiem. "Mūziķi jau pirms MI nevarēja izdzīvot. Tagad MI tikai paātrina šo problēmu."

Viņš uzskata, ka industrija koncentrējas uz virspusējiem jautājumiem, kamēr pamatproblēmas – taisnīgums, pieejamība, kultūras vērtība – paliek ārpus diskusijām. "Ja mēs neizlabosim sistēmu, kas nespēja normāli funkcionēt pirms MI, mēs vienkārši radīsim jaunu versiju no tās pašas problēmas," Dīkins teica, ar to domājot visā pasaulē, arī Latvijā, izplatītu un ne visai taisnīgu sistēmu, kur daļa autoratlīdzības tiek sadalīta, vadoties pēc topiem, nevis reālās atskaņošanas, tādējādi topa augšgalā esošajiem māksliniekiem un lielajām kompānijām ļaujot saņemt lauvas tiesu.

Tomēr viņš ir piesardzīgi optimistisks: "Radošajiem cilvēkiem šis ir pats aizraujošākais laiks. Bet mums jāizveido sistēmas, kas ļauj viņiem no tā arī iegūt."

MI – risinājums mazbudžeta projektiem

Norvēģu komponiste Heda Roste, kura strādā ar filmu un televīzijas mūziku, atzīst, ka sākotnēji pret MI izturējusies ļoti piesardzīgi, baidoties, ka tās dēļ paliks bez darba, taču izskatās, ka tas nenotiks, vismaz ne tuvākajā laikā.

"Mūzikas uzraugi vienmēr pārbauda – vai mūziku radījis īsts cilvēks. Ja [TV] šovā skan MI mūzika, cilvēki to nosoda. Tas bojā reputāciju."

Viņasprāt, lielbudžeta projekti, tādi kā pazīstamu kompāniju reklāmas, TV seriāli, kino, aizvien vairāk pieprasa autentiskumu. "Par MI izmantošanu tevi var kancelēt (izplatīts termins pasaulē, kas nozīmē ignorēšanu, atlaišanu no darba utt. – Aut.). Lielākie uzņēmumi nevēlas šo risku."

Viņa atzīst, ka mazbudžeta tirgū MI var nostiprināties, taču kvalitatīvos projektos cilvēka radīts darbs joprojām būs vērtība. "Nē, es no MI nebaidos," rezumē komponiste.

Braitonas konferences diskusijā īpaši tika izcelta lielo tehnoloģiju kompāniju loma, tādu, kā "Meta" vai "Google", kas apmāca savus MI modeļus, iespējams, izmantojot ar autortiesībām aizsargātus darbus bez atļaujas. Dīkins savukārt brīdina, ka "tehnoloģiju kompānijas neuztraucas par darbu radītājiem. Viņiem rūp kontrole, sāncensība un peļņa. Mēs [mūzikas industrija] viņiem esam netiešie zaudējumi."

Uzziņa

Kāds mēdz būt mākslīgais intelekts

Piemēri ģeneratīvajam MI, satura radīšanai no nulles, kas ļauj ģenerēt pilnīgi jaunu mūziku ar vārdiem un melodiju, pat latviski. Maksas versijās rezultāts ir ļoti kvalitatīvs, turklāt nav nepieciešama muzikālā izglītība vai pieredze. Vietnēs: "suno.ai"; "www.udio.com"; "boomy.com; www.aiva.ai".

Piemēri atbalstošajam MI, kas palīdz uzlabot skaņu, apstrādāt. Vietnēs: "www.izotope.com"; "www.landr.com".

Platformas "www.audiostack.ai", kas uzlabo skaņu, ģenerē balsis un mūziku, kā arī "endlesss.fm", kas piedāvā muzikālas idejas, taču var ģenerēt arī saturu, tiek pieskaitītas pie atbalstošajām MI platformām, taču patiesībā ir hibrīda platformas.

Mākslīgais intelekts pret radošumu

Pēdējā laikā arvien biežāk saskaramies ar mākslīgā intelekta veikumu dažādās jomās. Vai no tā ir jābaidās vai tieši otrādi – jācenšas izmantot savā labā, to jautāju komponistiem Jānim Lūsēnam un Artūram Maskatam. 

Jānis Lūsens, komponists: "Nevar noliegt, ka mākslīgais intelekts ir ienācis mūsu dzīvē uz palikšanu. Savā ziņā tā ir ļoti laba lieta, kas jāizmanto. Diemžēl tas izslēgs jaunradi, kas vienmēr balstās uz nejaušībām, nepareizībām, cilvēku personības īpatnībām, kuras kopējam mākslas ceļam pieliek savu īpašo pievienoto vērtību. Manuprāt, mākslīgais intelekts nevar izskaitļot, kāda būs nākotnes akadēmiskā mūzika un popmūzika. Protams, praktiski pielietojamās mūzikas sfērā, kur vajag ātri iegūstamu rezultātu, radot kaut ko samērā lētu un viegli nopērkamu, mākslīgais intelekts izkonkurēs lielu daļu no tiem, kas pašlaik šajā jomā darbojas. Arī aranžējot dažādus skaņdarbus, tas būs labs palīgs mūziķiem, jo cilvēkiem šāds darbs aizņem daudz laika, bet mākslīgais intelekts to paveiks krietni īsākā laikā. Mākslīgā intelekta ienākšana mūsu dzīvē vairāk skars reklāmās izmantojamo mūziku. Iespējams, arī popmūzikā kāds pa kluso špikos, paņemot kaut ko no ģeneretā piedāvājuma vai kādu ideju, ko attīstīt tālāk. Tad jau redzēsim. Bet man kā komponistam mākslīgais intelekts nav konkurents, un es no tā nebaidos. Vairāk būtu jāuztraucas mūzikas producentiem, kā tikt galā ar situācijām, ja mākslīgais intelekts sadomās atdarināt, piemēram, Renāra Kaupera vai Intara Busuļa balsi."

Artūrs Maskats, komponists: "Jā, mēs varētu kļūt bažīgi, kā nākotnē atšķirt mākslīgā intelekta radīto no autoru oriģināldarbiem, bet tas vairāk attiecas uz populāro mūziku, kur šis rīks var arī palīdzēt aranžētājiem paveikt lielāko daļu melnā darba. Klasiskā mūzika patiesībā pastāv uz citiem principiem. Es neuzskatu, ka komponisti, kuri šobrīd raksta akadēmisko mūziku, būtu saucami par klasiķiem, jo par klasisko mūziku tā kļūs ar gadiem. Teiksim, popmūzikā „Bītli” un Fredijs Merkūrijs noteikti saucami par klasiķiem, turpretī par visiem akadēmiskās mūzikas darbiem, kas dzimst šodien, nevar teikt, ka tie kādreiz kļūs par klasiku. Atlases procents ir diezgan neliels, jo laiks ir nežēlīgs. Var gadīties, ka tas, kas pirmajā mirklī šķita nevērtīgs, ir dzīvotspējīgs simtiem gadu. Ar to es gribu teikt, ka ir viena būtiska robeža ne tikai mūzikā, bet arī citās mākslas jomās, proti, mākslīgajam intelektam noteikti nepiemīt empātijas spēja. Lai ko arī mākslīgais neveidotu, tas neko nevar radīt dvēseles kategorijās, jo ar aprēķiniem, milzīgām zināšanām un pat tehniskiem sasniegumiem ir par maz. Ja mēs palūkojamies uz Leonardo da Vinči gleznoto “Monu Lizu”, Mikelandželo darbiem vai Ludviga van Bēthovena mūziku, tad ir kaut kas neizskaidrojams, kas uzrunā cilvēkus gadsimtiem ilgi. Manuprāt, mākslas iedarbības spēku lielā mērā nosaka tieši šī empātijas spēja. Spēja uzrunāt cilvēkā iekšēji kaut ko tādu, kas ir stiprāks par laiku. Kā komponists no mākslīgā intelekta es pilnīgi noteikti nebaidos, bet kā cilvēks... Tas ir savādāk, jo es baidos, ka atsevišķās jomās, piemēram, kodolzinātnē varam nonākt līdz brīdim, kad mākslīgais intelekts kļūs par mums stiprāks un izies no mūsu kontroles. Domāju, ka pasaule bojā neaizies, ja mākslīgais intelekts uzrakstīs simfoniju ārpus kontroles, bet, ja tas radīs bumbu, tad tas būs ļoti bīstami. Taču mākslīgais intelekts var arī daudz palīdzēt medicīnā, izglītībā un zinātnē, kur jaunos izgudrojumos cilvēkiem jāiegulda milzīgs smadzeņu darbs. Tomēr vadības groži mums jāpatur savās rokās, un tas ir ārkārtīgi svarīgi cilvēces izdzīvošanai."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes