17. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Valsts prezidents iekārtojas Rīgas pilī

1995. gada 17. jūnijā. Pirms 30 gadiem ASV iznākošais latviešu laikraksts "Laiks" vēstīja, ka atjaunotajā Latvijas Valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī uzstādīta Baltijas valstīs modernākā elektroniskā drošības sistēma – metāla detektori.

To iegādei nepieciešamos 4000 dolāru saziedoja Latvijas goda konsulāts Klīvlendā un vesela rinda vietējo latviešu organizāciju, kredītiestāžu, privātpersonu, kā arī Latviešu apvienotā luterāņu draudze. Uzstādīšanu maijā bez atlīdzības bija veicis jomā zinošais atvaļinātais ASV armijas pulkvedis Vilmārs Kukainis. Atjaunotās Latvijas pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa kanceleja pateicās ar "vakariņām viesnīcā". ASV tautieši tāpat saziedoja naudu sešiem dūmu detektoriem prezidenta rezidences vajadzībām.

Valsts prezidenta administrācijas oficiālā atgriešanās Rīgas pilī notika dažas dienas pirms šīs ziņas izplatīšanas – 1995. gada 12. jūnijā, kad pulksten 9.45 Rīgas pils Sv. Gara tornī līdzās Latvijas karogam pacēla Valsts prezidenta standartu un 15 minūtes vēlāk restauratoru un celtnieku pārstāvji prezidentam pasniedza simbolisku pils atslēgu. Īstenībā pirmās prezidenta līmeņa pieņemšanas pilī bija rīkotas jau pavasarī. 23. maijā Guntis Ulmanis tur sagaidīja Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu (attēlā).

Par pašu prezidenta institūcijas atjaunošanu pirmajā sēdē 1993. gada 6. jūlijā lēma atjaunotā Saeima, bet lēmums par valsts vadītāja atgriešanos vēsturiskajā mītnē nāca no Ministru padomes. 1994. gadā padomju okupācijas laikā tur iekārtoto Pionieru pili, tobrīd jau Skolēnu pili, pārcēla uz telpām K. Barona ielā. Padomju gados nolaistās vēsturiskās ēkas Valsts prezidenta spārna rekonstrukciju, pamatu nostiprināšanu un interjeru atjaunošanu, par pamatu ņemot saglabātos 19. gadsimta un 20. gadsimta 30. gadu elementus, atbilstoši trūcīgajai rocībai veica lielā steigā, bet īsā laikā. Vispirms izremontēja un, cik vien iespējams, iekārtoja Valsts prezidenta, viņa padomnieku un adjutanta kabinetus, kā arī preses centru. Kamēr ritēja darbi, par G. Ulmaņa pagaidu rezidenci izmantoja Maikapara namu Aristīda Briāna ielā 3, kur šobrīd atrodas Japānas vēstnieka apartamenti. 

Laikmetam raksturīgi, ka namā jau saimniekoja bēdīgi slavenais baņķieris Aleksandrs Lavents un valsts diezgan apkaunojošā kārtā bija spiesta to nomāt. 

Līdz pārvākšanās brīdim Laventa kabatā no valsts budžeta paspēja ieripot 5000 dolāru, kas pēc tā laika mērogiem bija liela summa. Turklāt Lavents Maikapara namu paspēja vēl arī ieķīlāt Zemes bankā.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 17. jūnijā

Liepājai savs aerodroms. Lazareva ielā iepretī Ģimenes dārzam jau dažus gadus stāvēja pusgatavs 800 metru garš un 400 metru plats zemes gabals, kurš bija nonomāts aerodroma izbūvei. Līdzekļu trūkuma dēļ laukuma izbūvi nevarēja uzsākt. Pēdējā laikā valdība bija atvēlējuse zināmu summu bezdarbniekiem un pēdējos skaitā ap 60 nodarbināja pie aerodroma izbūves. Tagad aerodroma izbūve tuvojas beigām, šonedēļu izbūvi nobeigs un aerodromu nodos lietošanai. No Rīgas sagaida inženieri, kurš noņems un apskatīs izbūvi. Liepājas aerodromu lidotāji nodomājuši izlietot tikai sevišķos gadījumos, kad būs pasažieri priekš Liepājas.