13.8 °C
"Kurp mēs ejam kā Zviedrijas latviešu sabiedrība?" Tā Austra Krēsliņa jautāja gada sākumā pēc grāmatas "Latvieši Zviedrijā. Raksti, stāsti, atmiņas" atvēršanas.
Viņasprāt, ar trimdas laika svarīgo misiju – valodas un kultūras saglabāšanu – vien vairs nepietiek, jo situācija ir mainījusies – Latvija ir neatkarīga valsts un samērā viegli sasniedzama. Ko Zviedrijas latvieši ir pievienojuši kopējai latviešu kultūrtelpai?
No kultūras "geto" uz divpusēju sadarbību
Kā jau zināms, pēc Otrā pasaules kara Zviedrijā bēgļu gaitās nonāca daudzas ievērojamas Latvijas teātra, mūzikas, literatūras un mākslas personības. Līdz ar cilvēkiem pāri Baltijas jūrai tika atvesta arī Latvijas kultūras pieredze un tradīcijas. Trimdas laikā kultūras misija bija samērā skaidra: saglabāt latviešu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu un nacionālo identitāti. Tāpat kā citviet pasaulē, arī Zviedrijā latvieši dibināja skolas, korus, teātrus un citas organizācijas. Arhitekts Andrejs Legzdiņš, atceroties Aspudenas latviešu vidi (tur dzīvoja daudzi latviešu inteliģences pārstāvji), nosauca to par savdabīgu "kultūras geto".
Šī "geto" vide tomēr nebija noslēgta pati sevī – tieši otrādi, tā radīja pārdrošus jaunus mēģinājumus. Spilgts piemērs ir 1966. gadā Stokholmā dibinātā grupa "Saules brāļi" – tas bija pirmais latviešu rokansamblis ne tikai trimdā, bet latviešiem vispār.
Novatorisks bija arī Jura Rozīša teātra darbs. Pats būdams gan rakstnieks, gan režisors, viņš uzsvēra, ka tieši trimdas mazās un savstarpēji tuvās sabiedrības īpatnā situācija, kurā aktieri personiski pazīst savu publiku, varētu kļūt par pamatu spēcīgam, novatoriskam teātrim. Šo pieeju viņš īstenoja praksē – strādājot gan ar Austrālijas latviešu teātra kolektīviem, gan vēlāk Zviedrijā. Te kopā ar Stokholmas Latviešu teātri viņš iestudēja Aspazijas "Raudupieti" un ar paša veidoto "Mālu ansambli" ceļoja viesizrādēs uz latviešu jaunatnes kongresiem Austrālijā un Anglijā.
Daudzus gadu desmitus kultūras pasākumiem trimdā bija svarīga funkcija – sapulcināt latviešus.
Cilvēki nāca uz koncertu, teātri vai sarīkojumu ne tikai mākslas dēļ. Tā bija iespēja satikt citus latviešus, runāt latviski, uzturēt kontaktus un uz brīdi nokļūt latviskā vidē.
Šodien situācija ir mainījusies
Vienlaikus ar Stokholmas latviešu kori un tautas deju kopu veidojas arī jauni kolektīvi. Viena daļa no tiem veido jaunas kultūras formas, bet daudzi pieturas pie pārbaudītām vērtībām. Projektu veidā darbojas sieviešu koris "Stokholmietes", "Stokholmas spēlmaņi" spēlē tautas danču mūziku, Vintera zaļumballes gabalus un Zviedrijas latviešu 70. gadu rokmūzikas interpretācijas, grupa "Sunday artist" spēlē populāro latviešu estrādes mūziku, folkloras tradīcijas turpina grupa "Trīnes", Zviedrijas latviešu kultūras fonda "Skat" paspārnē iznāk sienas kalendārs, sagatavoti un publicēti stāsti par trimdas latviešu personībām.
2026. gadā atvēršanas svētkus svinēja grāmata "Latvieši Zviedrijā. Raksti. Stāsti. Atmiņas", bet gada beigās "Skat" svinēs audiogrāmatas atvēršanu. Jūnijā, pieminot padomju deportāciju 85. gadadienu, Stokholmas vecpilsētā latviešu koris kopā ar Latvijas Universitātes jaukto kori "De Coro" izpildīja Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg".
Septembrī Stokholmā vērienīgi tika atzīmēta Baltijas valstu diena ar dejām, dziesmām, rokdarbiem un ēdieniem, bet Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris oktobrī svinēs piecu gadu jubileju ar Parūku balli.
Jaunas formas latviešu amatierteātrī
2021. gadā izveidotais Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris vairākos iestudējumos strādājis kopā ar profesionāļiem no Latvijas. Pēdējais darbs – divi mazāk zināmi Augusta Strindberga viencēlieni, kas līdz šim nebija tulkoti latviski, iestudēti sadarbībā ar zviedru režisoru Pēteri Barku. Teātra dalībniece Sintija Kolbjere atzīst, kas tas bijis izaicinājums: "Strindbergs bija nedaudz pārdroša izvēle. Esam dzirdējuši, ka pat ne visi profesionāļi to uzņemas iestudēt."
Tikpat novatorisks solis bija paša teātra kolektīvi radītais darbs "Selavi!" – izrāde, kas 2024. gadā diasporas teātru saietā "PLATS solis" Stokholmā ieguva gan "Grand Prix", gan "Labākās izrādes" un "Labākā aktiera" balvas, un žūrija to raksturoja kā piemēru "atvērtībai dažādiem teatrāliem meklējumiem". Izrādi, kuras pamatā ir paša kolektīva sarakstīts materiāls, veidoja režisors Rolands Atkočūns.
Radošas kopas bez zīmoga un finansējuma
Līdzās vēsturiskajiem kultūras pīlāriem veidojas arī jaunas radošas grupas – muzicēšana pasākumos un draugu lokā – bez projektu pieteikumu rakstīšanas un papildu finansējuma piesaistīšanas no Latvijas.
Gēteborgas apkārtnē darbojas neliels ģimeņu un draugu pulciņš, kas sevi pašironiski dēvē par "Akal tie tur?!". Līga Taube skaidro: "Mēs vakarējam – tiekamies pie kāda mājās kopā ar ģimenēm, draugiem un radiem. Bez jebkāda grafika. Paēdam, uzspēlējam un uzdziedam no latviešu ziņģēm un šlāgerīšiem līdz estrādes dziesmām un tautas dziesmām." Ārējs finansējums, viņasprāt, tikai uzliek zīmogu un pienākumus tam, kas viņiem ir dzīvesveids.
Līdzīgi bez papildu finansējuma piesaistīšanas darbojas arī "Kristera ansamblis", ko vada zviedru mūziķis un komponists Kristers Vikmarks. Vokālais ansamblis uzstājas galvenokārt dievkalpojumos, pasākumos un dažreiz rīko koncertus. Ansamblī tapušā jaunrade ir Zviedrijas latviešu iedvesmota – Vikmarks komponē mūziku ar Zviedrijas latviešu dzejnieku vārdiem, piemēram, Jura Kronberga, Veronikas Strēlertes, Andreja Eglīša un Pāvila Johansona dzejoļiem. Tādējādi tiek ne tikai saglabāta mantotā kultūra, bet radīti pavisam jauni latviešu kultūras darbi.
Kultūra pastāvēs, mainīsies tās saturs
Vēsturniece Maija Runcis intervijā uzsver: latviešu kultūra Zviedrijā vienmēr pastāvēs, tikai mainīsies tās saturs. Vēsturiskais koris, kas veido koncertus kopā ar Latvijas koriem. Teātris, kurā latviešu aktieri sadarbojas ar zviedru režisoru vai paši rada oriģināldarbus. Draugu grupa, kas sanāk kopā muzicēt. Zviedrijas latviešu personību stāsti "RaDi Latvieši" filmās. Kalendārs, zinātnieku rakstu un cilvēku atmiņu un interviju grāmata. Gribētos apgalvot, ka astoņdesmit gados šeit izveidojusies Zviedrijas latviešiem raksturīga kultūrtelpa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
"Kurp mēs ejam kā Zviedrijas latviešu sabiedrība?" Tā Austra Krēsliņa jautāja gada sākumā pēc grāmatas "Latvieši Zviedrijā. Raksti, stāsti, atmiņas" atvēršanas.
Viņasprāt, ar trimdas laika svarīgo misiju – valodas un kultūras saglabāšanu – vien vairs nepietiek, jo situācija ir mainījusies – Latvija ir neatkarīga valsts un samērā viegli sasniedzama. Ko Zviedrijas latvieši ir pievienojuši kopējai latviešu kultūrtelpai?
No kultūras "geto" uz divpusēju sadarbību
Kā jau zināms, pēc Otrā pasaules kara Zviedrijā bēgļu gaitās nonāca daudzas ievērojamas Latvijas teātra, mūzikas, literatūras un mākslas personības. Līdz ar cilvēkiem pāri Baltijas jūrai tika atvesta arī Latvijas kultūras pieredze un tradīcijas. Trimdas laikā kultūras misija bija samērā skaidra: saglabāt latviešu valodu, kultūru, vēsturisko atmiņu un nacionālo identitāti. Tāpat kā citviet pasaulē, arī Zviedrijā latvieši dibināja skolas, korus, teātrus un citas organizācijas. Arhitekts Andrejs Legzdiņš, atceroties Aspudenas latviešu vidi (tur dzīvoja daudzi latviešu inteliģences pārstāvji), nosauca to par savdabīgu "kultūras geto".
Šī "geto" vide tomēr nebija noslēgta pati sevī – tieši otrādi, tā radīja pārdrošus jaunus mēģinājumus. Spilgts piemērs ir 1966. gadā Stokholmā dibinātā grupa "Saules brāļi" – tas bija pirmais latviešu rokansamblis ne tikai trimdā, bet latviešiem vispār.
Novatorisks bija arī Jura Rozīša teātra darbs. Pats būdams gan rakstnieks, gan režisors, viņš uzsvēra, ka tieši trimdas mazās un savstarpēji tuvās sabiedrības īpatnā situācija, kurā aktieri personiski pazīst savu publiku, varētu kļūt par pamatu spēcīgam, novatoriskam teātrim. Šo pieeju viņš īstenoja praksē – strādājot gan ar Austrālijas latviešu teātra kolektīviem, gan vēlāk Zviedrijā. Te kopā ar Stokholmas Latviešu teātri viņš iestudēja Aspazijas "Raudupieti" un ar paša veidoto "Mālu ansambli" ceļoja viesizrādēs uz latviešu jaunatnes kongresiem Austrālijā un Anglijā.
Daudzus gadu desmitus kultūras pasākumiem trimdā bija svarīga funkcija – sapulcināt latviešus.
Cilvēki nāca uz koncertu, teātri vai sarīkojumu ne tikai mākslas dēļ. Tā bija iespēja satikt citus latviešus, runāt latviski, uzturēt kontaktus un uz brīdi nokļūt latviskā vidē.
Šodien situācija ir mainījusies
Vienlaikus ar Stokholmas latviešu kori un tautas deju kopu veidojas arī jauni kolektīvi. Viena daļa no tiem veido jaunas kultūras formas, bet daudzi pieturas pie pārbaudītām vērtībām. Projektu veidā darbojas sieviešu koris "Stokholmietes", "Stokholmas spēlmaņi" spēlē tautas danču mūziku, Vintera zaļumballes gabalus un Zviedrijas latviešu 70. gadu rokmūzikas interpretācijas, grupa "Sunday artist" spēlē populāro latviešu estrādes mūziku, folkloras tradīcijas turpina grupa "Trīnes", Zviedrijas latviešu kultūras fonda "Skat" paspārnē iznāk sienas kalendārs, sagatavoti un publicēti stāsti par trimdas latviešu personībām.
2026. gadā atvēršanas svētkus svinēja grāmata "Latvieši Zviedrijā. Raksti. Stāsti. Atmiņas", bet gada beigās "Skat" svinēs audiogrāmatas atvēršanu. Jūnijā, pieminot padomju deportāciju 85. gadadienu, Stokholmas vecpilsētā latviešu koris kopā ar Latvijas Universitātes jaukto kori "De Coro" izpildīja Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg".
Septembrī Stokholmā vērienīgi tika atzīmēta Baltijas valstu diena ar dejām, dziesmām, rokdarbiem un ēdieniem, bet Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris oktobrī svinēs piecu gadu jubileju ar Parūku balli.
Jaunas formas latviešu amatierteātrī
2021. gadā izveidotais Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris vairākos iestudējumos strādājis kopā ar profesionāļiem no Latvijas. Pēdējais darbs – divi mazāk zināmi Augusta Strindberga viencēlieni, kas līdz šim nebija tulkoti latviski, iestudēti sadarbībā ar zviedru režisoru Pēteri Barku. Teātra dalībniece Sintija Kolbjere atzīst, kas tas bijis izaicinājums: "Strindbergs bija nedaudz pārdroša izvēle. Esam dzirdējuši, ka pat ne visi profesionāļi to uzņemas iestudēt."
Tikpat novatorisks solis bija paša teātra kolektīvi radītais darbs "Selavi!" – izrāde, kas 2024. gadā diasporas teātru saietā "PLATS solis" Stokholmā ieguva gan "Grand Prix", gan "Labākās izrādes" un "Labākā aktiera" balvas, un žūrija to raksturoja kā piemēru "atvērtībai dažādiem teatrāliem meklējumiem". Izrādi, kuras pamatā ir paša kolektīva sarakstīts materiāls, veidoja režisors Rolands Atkočūns.
Radošas kopas bez zīmoga un finansējuma
Līdzās vēsturiskajiem kultūras pīlāriem veidojas arī jaunas radošas grupas – muzicēšana pasākumos un draugu lokā – bez projektu pieteikumu rakstīšanas un papildu finansējuma piesaistīšanas no Latvijas.
Gēteborgas apkārtnē darbojas neliels ģimeņu un draugu pulciņš, kas sevi pašironiski dēvē par "Akal tie tur?!". Līga Taube skaidro: "Mēs vakarējam – tiekamies pie kāda mājās kopā ar ģimenēm, draugiem un radiem. Bez jebkāda grafika. Paēdam, uzspēlējam un uzdziedam no latviešu ziņģēm un šlāgerīšiem līdz estrādes dziesmām un tautas dziesmām." Ārējs finansējums, viņasprāt, tikai uzliek zīmogu un pienākumus tam, kas viņiem ir dzīvesveids.
Līdzīgi bez papildu finansējuma piesaistīšanas darbojas arī "Kristera ansamblis", ko vada zviedru mūziķis un komponists Kristers Vikmarks. Vokālais ansamblis uzstājas galvenokārt dievkalpojumos, pasākumos un dažreiz rīko koncertus. Ansamblī tapušā jaunrade ir Zviedrijas latviešu iedvesmota – Vikmarks komponē mūziku ar Zviedrijas latviešu dzejnieku vārdiem, piemēram, Jura Kronberga, Veronikas Strēlertes, Andreja Eglīša un Pāvila Johansona dzejoļiem. Tādējādi tiek ne tikai saglabāta mantotā kultūra, bet radīti pavisam jauni latviešu kultūras darbi.
Kultūra pastāvēs, mainīsies tās saturs
Vēsturniece Maija Runcis intervijā uzsver: latviešu kultūra Zviedrijā vienmēr pastāvēs, tikai mainīsies tās saturs. Vēsturiskais koris, kas veido koncertus kopā ar Latvijas koriem. Teātris, kurā latviešu aktieri sadarbojas ar zviedru režisoru vai paši rada oriģināldarbus. Draugu grupa, kas sanāk kopā muzicēt. Zviedrijas latviešu personību stāsti "RaDi Latvieši" filmās. Kalendārs, zinātnieku rakstu un cilvēku atmiņu un interviju grāmata. Gribētos apgalvot, ka astoņdesmit gados šeit izveidojusies Zviedrijas latviešiem raksturīga kultūrtelpa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
