Lielāko risku biedrības pastāvēšanai viņa saskata cilvēkresursos: "Ja nav cilvēku, kas kaut ko dara, jautājums ir par biedrības pastāvēšanu, jo lielā mērā viss diasporas darbs balstās dažu entuziastu gribā turpināt brīvprātīgo darbu."
Kultūras ministrija iekonservē esošo pieeju
Arī diasporas latviešu valodas skolas reģistrētas kā biedrības. Izglītības un zinātnes ministrija caur savām pakļautības iestādēm, Latviešu valodas aģentūru (LVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūru finansē nozīmīgu daļu diasporas latviešu valodas saglabāšanas pasākumu. Šis atbalsts no iepriekš aprakstītā atšķiras ar paredzamību. Piemēram, Stokholmas Latviešu skola trīs gadus pēc kārtas saņēmusi līdzīgu pamatsummu (ap 12 000 eiro), kas liecina par institucionāla, nevis vienreizēja projekta modeli. Tomēr arī šis atbalsts galvenokārt piesaistīts konkrētai iestādei un aktivitātei (skolas darbībai, grāmatas izdošanai), nevis brīvi izmantojamam organizācijas budžetam.
Uz jautājumu par NVO administratīvās kapacitātes – koordinācijas, grāmatvedības – atbalstīšanu nākotnē Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta darbinieki atbild: "Ņemot vērā pašreizējo fiskālo situāciju, ministrijas prioritāte ir saglabāt esošo atbalsta apjomu, un jautājums par tā paplašināšanu skatāms tikai kopējās diasporas politikas kontekstā." Ministrijas rīcībā arī nav pilnīgu datu par to, cik diasporas organizāciju pēdējos gados pārtraukušas darbību – biedrībām nav pienākuma par to ziņot.
Kultūras ministrija ik gadu visā pasaulē atbalsta ap simtu mazu projektu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas pārstāvju aptuveni 30 valstīs. Zviedrijas latviešu daļa (4–7 projekti gadā) ir neliela daļiņa no šīs globālās, bet sadrumstalotās sistēmas.
Ārlietu ministrijas Diasporas grupa "Latvijas Avīzei" atzīst, ka finansējums netiek piešķirts ilgtermiņa telpu īrei (regulāriem mēģinājumiem u. tml.), bet īstermiņa telpu īres gan tiekot atbalstītas.
Zviedrijas NVO 2026. gada pirmajā kārtā visiem trim atbalstītajiem projektiem ir segtas izmaksas īstermiņa telpu nomai. Taisnības labad jāatzīst, ka Sabiedrības integrācijas fonds pērn ar 1024 eiro atbalstījis Zviedrijas latviešu kultūrfonda "Skat" administratīvās izmaksas.
Tikai LVA līdzfinansējums skolām paredz telpu īres izdevumu segšanu – 2025. gadā skolu telpu īrei tika iztērēti 69% no visa Eiropas diasporas skolām pieejamā finansējuma. Savukārt Stokholmas Latviešu skolas gadījumā 2025. gadā tas 100% tika iztērēts telpu īres segšanai.
Izdzīvo, pateicoties brīvprātīgajam darbam
Četru sarunu kopsaucējs: neviena no biedrībām nav atkarīga no valsts atbalsta izdzīvošanai – SLK, JSLA, "Zibenītis" un Viduszviedrijas latviešu biedrība visas pastāv, pateicoties brīvprātīgajam darbam, lai gan vienīgais pastāvīgais ienākums ir biedru naudas un ziedojumi. Nevalstiskās organizācijas pastāv, nevis pateicoties atbalstam, bet neatkarīgi no tā. Biedrībām piešķirtais finansējums no Latvijas dod lielāku rocību – sarīkot jubileju, sašūt tērpus vai iestudēt bērnu izrādi. Bet tā trūkums nenozīmē organizācijas beigas – tas nozīmē vairāk plānošanas un vairāk pašu ieguldītā laika un naudas. Telpu īri, koordinatora darbu, grāmatvedību intervētie biedrību vadītāji min kā lielākās izmaksu pozīcijas un administratīvo slogu, kas pašreizējā diasporas atbalsta sistēmā nav apmaksājams.
Galvenās bažas diasporā ir biedru novecošanās, jauniešu trūkums un dažu entuziastu izdegšanas draudi – tas ir jautājums, ko nauda vien neatrisinās, bet ko atbalsts administratīvajai kapacitātei varētu mazināt.
Tas, kas patiešām apdraud diasporas organizāciju nākotni, visos četros stāstos ir viens un tas pats – aktīvu, darboties gribošu biedru trūkums un jauniešu iesaiste. Latviešu koris, teātris, deju kopa un valodas skoliņa ārpus Latvijas turas mīlestībā pret Latviju, ko Iveta Lāce nosauc par "latvieša iekšējo spītu".
Diasporas nevalstiskās organizācijas Zviedrijā
- Zviedrijas latviešu apvienība (ZLA) apvieno Zviedrijā dzīvojošos latviešus vienā kopīgā organizācijā.
• ZLA ir sešas reģionālās nodaļas: Dienvidzviedrijas latviešu biedrība, Latviešu apvienība Gēteborgā, Upsalas latviešu biedrība, Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļa, Viduszviedrijas latviešu biedrība (Ērebrū), Stokholmas Latviešu skola.
• Interešu grupas un kolektīvi Stokholmas reģionā: Stokholmas latviešu koris, Stokholmas Latviešu skola, "StokFolks", Stokholmas jauniešu klubs, Stokholmas latviešu grāmatu klubs, Stokholmas atraktīvais latviešu amatierteātris), "Stokholmas spēlmaņi", TDK "Zibenītis", Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris (JSLA), "RaDi" – latviešu radošā diaspora, Zviedrijas latviešu kultūrfonds "Skat".
DATI: zla.se
Mērķi un rezultāti
Atbalsts diasporas NVO
- Plānā darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam diasporas organizāciju darbībai paredzēts tiešs atbalsts organizāciju pamatdarbībai un darbības spēju stiprināšanai (vismaz 199 tūkst. eiro gadā 11 projektiem). Programmā "Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam" šogad atbalstītas 14 organizācijas ar 179 120 eiro (neviena no Zviedrijas), 2025. gadā – 20 organizācijas ar 240 325 eiro, tostarp Stokholmas Latviešu skola un Zviedrijas latviešu kultūrfonds "Skat".
- Ārlietu ministrijas Diasporas grupa "Latvijas Avīzei" sniegusi datus, ka 2024. gadā konkursā diasporas organizācijām kopumā bija pieejami 128 938 eiro. No Zviedrijas saņemti septiņi pieteikumi par 12 980 eiro, atbalstīti seši – par 10 853 eiro, tas ir aptuveni 8,4% no kopējā konkursa apjoma. Atbalstu guva Latviešu apvienība Gēteborgā (muzikālā mantojuma iniciatīva un valsts svētku svinības), TDK "Zibenītis" (10 gadu jubilejas koncerts), Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļa un Centrālā valde (valsts svētku svinības un "80 gadi pēc..." pasākums Gotlandē), kā arī Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris (tikšanās ar reemigrācijas koordinatoriem).
- 2025. gadā kopējais konkursa apjoms saruka līdz 92 018 eiro. Zviedrijas organizācijas iesniedza 10 pieteikumus par 17 056 eiro, taču atbalstīti vien četri projekti par 6762 eiro. Starp atbalstītajiem – Stokholmas latviešu kora 80 gadu jubilejas svinības, kā arī valsts svētku pasākumi Stokholmā, Gēteborgā, Upsalā un Ērebrū.
- 2026. gadā konkursa apjoms samazinājies līdz 55 238 eiro (pirmajā kārtā), no kuriem Zviedrijai piešķirti 4732 eiro trim projektiem – Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļas, Latviešu apvienības Gēteborgā un latviešu biedrības Viduszviedrijā rīkotajām valsts svētku svinībām. Otrā kārta vēl notiek.
- Vidējais atbalsts vienam projektam pastāvīgi samazinājies: no 1809 eiro 2024. gadā līdz 1690 eiro 2025. gadā un 1577 eiro 2026. gadā. Kopš 2025. gada viena projekta atbalsts nedrīkst pārsniegt 6000 eiro, kopš 2026. gada – 5000 eiro, un viena organizācija drīkst iesniegt ne vairāk kā divus projektus gadā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".