Karš un miers: Kas sagaidāms pēc Trampa atgriešanās pie varas?

2025. gada 24. februārī jau būs pagājuši trīs gadi kopš pilna mēroga kara Ukrainā.

Karš un miers

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs 19. janvāra rītā ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 199 kaujas. Turpinās regulāri uzbrukumi ar droniem un raķetēm galvaspilsētai Kijivai, kas ir prasījuši arī iedzīvotāju upurus. Agresorvalsts kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz trīs gadiem, ir zaudējusi apmēram 820 320 militārpersonas. Tas gan Krieviju nav apturējis. Tiesa gan, pēdējā laikā aizvien biežāk izskan runas, ka šogad iespējama kara izbeigšana vai vismaz konflikta iesaldēšana. Iemesls: Donalda Trampa atgriešanās pie varas ASV. Spēcīgākās lielvaras līderis ir solījis panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Taču starp Ukrainai pieņemamu kara izbeigšanas scenāriju un agresorvalsts Krievijas prasībām joprojām ir bezdibenis, tādēļ maz ticams, ka tuvākā nākotnē karadarbība Ukrainā (un Kurskas apgabalā Krievijā) varētu beigties. Eksperti vēsta, ka kļūst arvien skaidrāk redzams, ka gan Ukrainai, gan Krievijai trūkst resursu, lai ilgtermiņā turpinātu karu līdzšinējā apmērā. Ukrainas armija un sabiedrība kopumā ir kara nogurdinātas; par nopietnu problēmu kļuvusi dezertēšana un izvairīšanās no karadienesta. Savukārt Krievijā karš nav tieši skāris lielāko daļu sabiedrības, taču arī Krievijas resursi  nav neizsmeļami, tā aicina palīgā Ziemeļkoreju, kuras karavīri tagad cīnās Ukrainā. Vašingtonas Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, pamatojoties uz Ukrainas un Dienvidkorejas izlūkdienestu datiem, secinājuši, ka Ziemeļkoreja līdz aprīļa vidum varētu zaudēt visu savu militāro kontingentu, kas Krievijas pusē Kurskas apgabalā cīnās ar Ukrainas armiju. Tikmēr Vācijas armijas Ukrainas palīdzības operatīvās grupas vadītājs ģenerālmajors Kristians Freidings ir brīdinājis, ka Krievija palielina savus bruņotos spēkus, pārsniedzot pašreizējā konflikta vajadzības. 

"Mēs redzam, ka Krievijas bruņotie spēki ne tikai spēj kompensēt savus milzīgos personāla un materiālos zaudējumus paši un ar savu partneru atbalstu, bet arī to, ka tie veiksmīgi pārapbruņojas," 

viņš sacīja intervijā laikrakstā "Welt". Nekādā ziņā nav pārliecības, ka Krievija tuvākajos gados uzbruks NATO valstīm, taču Maskava nepārprotami rada apstākļus tam, viņš brīdināja. Freidings sacīja, ka Krievijas bruņotie spēki mēnesi pa mēnesim saņem vairāk tanku, vairāk munīcijas, vairāk raķešu un vairāk bezpilota lidaparātu.

Runājot par t.s. "miera plāniem", Krievijas un Ukrainas karam pašlaik ir četri iespējamie scenāriji: Ukrainas uzvara, Krievijas uzvara, karadarbības turpināšanās līdzšinējā gultnē vai bruņotā konflikta iesaldēšana. Pirmie divi scenāriji šobrīd nešķiet ticami, jo ne Krievijai, ne Ukrainai nav tik liela militārā pārsvara, lai veiktu straujus izrāvienus frontē un sasniegtu valsts politiskās vadības izvirzītos mērķus. Pēc Hersonas atbrīvošanas no okupantiem 2022. gada 11. novembrī stāvoklis frontē nav būtsiki mainījies. To nav mainījusi  ne Krievijas karaspēka pakāpeniskā virzīšanās uz priekšu Donbasa reģionā, ne Ukrainas karaspēka pērn veiktā ofensīva Kurskas apgabalā. Tātad atliek vien sarunas, bet Ukraina šobrīd frontē nav tādā situācijā, lai varētu izteikt prasības atbrīvot okupētās teritorijas un tās tiktu ievērotas. Turklāt jāatceras, ka Ukrainas sitācija frontē ļoti lielā mērā ir atkarīga no Rietumu atbalsta un palīdzības. Atliek vien pamiers, kura laikā tagadējā frontes līnijā tiktu izveidota buferlīnija, jo tikai līgumi un vienošanās ar Krieviju  tai neko nenozīmē. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sestdien publicētā intervijā norādīja, ka ir gatavs nosūtīt vācu karavīrus uz Ukrainu demilitarizētās zonas nodrošināšanai, ja ar Krieviju tiks panākta vienošanās par pamieru. Līdzīgi domā jau vairākas citas Eiropas valstis. Pagaidām gan neskaidrību ir vairāk nekā konkrētu lēmumu un rīcības.

Aptauja

Internetā (angļu valodā) klejo skarbs joks: "Kanāda: nav pārdodama. Panamas kanāls: nav pārdodams. Grenlande: nav pārdodama. Amerika: to nesen iegādājās Īlons Masks."

Protams, joki ir viena, bet realitāte nereti – pavisam cita lieta. Par attieksmi pret Donaldu Trampu pagājušā gada novembrī tika veikts pētījums 24 pasaules valstīs, aptaujājot 28 549 cilvēku. Pētījumu kopīgi veica ECFR un Oksfordas universitāte. Eiropā cilvēkus aptaujāja 11 valstīs, arī Igaunijā.  Marka Leonarda, Eiropas Ārējo attiecību padomes (ECFR) līdzdibinātāja un direktora, raksta Politico virsraksts vēsta: "Eiropas satraukums par Trampu, nav plaši izplatīts visā pasaulē." Marks Leonards raksta arī, ka bagātākais cilvēks pasaulē (Īlons Masks), kurš gatavojas kļūt par kvazi-amatpersonu topošajā ASV administrācijā, ir paziņojis, ka cenšas gāzt Lielbritānijas valdību un, iespējams, arī Vācijas valdību. Savukārt pats jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps jau ir norādījis, ka vēlas gāzt katru ASV vadītās kārtības principu. Un viņa nesenie komentāri par Panamas kanālu un Grenlandi liecina, ka viņš pat ir gatavs apšaubīt tādus principus kā teritoriālā suverenitāte un robežu neaizskaramība. 

"Pēc sarunām 24 valstīs mēs atklājām, ka lielākā daļa cilvēku visā pasaulē domā, ka Tramps patiesībā ir labs ASV, labs pasaulei un labs globālajam mieram," 

secina M. Leonards.

Pētījums liecina, ka  Indijā, Saūda Arābijā, Krievijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā trīs no pieciem cilvēkiem tic Trampa solījumam izbeigt karu Ukrainā 24 stundu laikā. Katrs otrais uzskata, ka viņš panāks mieru Tuvajos Austrumos. Un visur valdošais viedoklis ir tāds, ka viņš faktiski glābs Vašingtonas attiecības ar Pekinu. Tiesa gan, interesanti, ka Ķīnā par attiecību glābēju Trampu uzskata mazliet mazāk nekā puse aptaujāto. Lai gan daudzi Trampa atgriešanos amatā vērtē atzinīgi, viņi ne vienmēr tic, ka Tramps atkal padarīs Ameriku diženu. 20 no 24 valstīm, kurās notika aptauja, vairāk nekā puse dalībnieku domā, ka Ķīna pēc 20 gadiem būs visspēcīgākā valsts pasaulē. "Ironiski, ka tieši tas, kas padara Trampa atgriešanos Baltajā namā tik biedējošu daudziem eiropiešiem, ir tas, kas padara viņu pievilcīgu pārējai pasaulei. (..) Tomēr stabils vairākums visā pasaulē uzskata ES par lielvaru, kas var turēties līdzās Ķīnai un Amerikai un īstenot savas intereses. Īstais jautājums ir, vai tā var vienoties par to, kas ir šīs intereses," raksta M. Leonards.

Tātad daudzi domā, ka Tramps nāks par labu ne tikai Amerikai, bet arī nesīs mieru vai mazinās spriedzi Ukrainā, Tuvajos Austrumos un ASV un Ķīnas attiecībās. Savukārt ASV sabiedrotie Eiropā un Dienvidkorejā ir īpaši pesimistiski noskaņoti pret nākamo prezidentu. Ukraiņi ir nedaudz pozitīvāki par to, kā Tramps varētu ietekmēt konflikta izbeigšanu ar Krieviju, bet ļoti pretrunīgi vērtē to, kāds varētu būt pieņemams kompromisa risinājums ar Maskavu.

Rakstam par pētījumu ir pievienotas daudzas aptauju rezultātu tabulas. Uz jautājumu, vai Tramps būs labs vai slikts prezidents Amerikas iedzīvotājiem, Indijā 85, bet Saūda Arābijā 69 procenti aptaujāto domā, ka viņš būs labs prezidents amerikāņiem. Krievijā tā domā 59 procenti, bet vienpadsmit Eiropas valstīs kopumā tā domā 34 procenti aptaujāto. Savukārt uz jautājumu, vai jaunievēlētais ASV prezidents būs labs respondenta valstij, Indijā 84, Krievijā 49, bet Eiropas valstīs 22 procenti domā, ka būs labs. Tikai 15 procenti Apvienotās Karalistes iedzīvotāju un 11 procenti dienvidkorejiešu uzskata, ka Tramps darīs kaut ko labu viņu valstij. Aptauja arī apliecina, ka, par spīti karam Ukrainā, ļoti daudzi uzskata Krieviju par sabiedroto, kas atbalsta viņu valsts intereses un vērtības. Nepārsteidz, ka tā domā 61 procents Indijas iedzīvotāju. Šveicē un vienpadsmit Eiropas valstīs tādās domās ir 4 procenti, bet tā domājošo skaits Apvienotajā Karalistē un Ukrainā ir tik mazs, ka tabulā vispār netiek uzrādīts. Tiesa gan, Eiropā 21 un Apvienotajā Karalistē 10 procentu aptaujāto domā, ka ASV ir stratēģiski nepieciešams partneris, ar kuru jāsadarbojas. Ar vārdu sakot, Eiropai būs jāmācās dzīvot, kļūstot mazāk atkarīgai no ASV, bet nenaidojoties ar to.

ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas dienā 20. janvārī, Latvijā atzīmēs 1991. gada Latvijas barikāžu aizstāvju atceres dienu. Mums joprojām nākas stāvēt savas neatkarības sardzē katru dienu. Pirms 34 gadiem tā bija nevardarbīga pretošanās, bez ieročiem, tikai ar savu pārliecību un cerību, tagad mums palīdz arī NATO. Ukraiņiem šodien vairs nepietiek tikai ar cerību un pārliecību, ir vajadzīgs militārs, diplomātisks un ekonomisks atbalsts.

#SIF_MAF2024 #diaspora.

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".