16.3 °C
Latviešu diasporas teātru saietā "PLATS SOLIS" Bergenā redzētajās izrādēs jūtama augsta atbildība par to, ko savās radošajās izpausmēs spēj paust amatieri.
Tikai pāris dienas viesojoties gleznainās norvēģu pilsētas Bergenas "Osana" kultūras centrā ("Åsane Kulturhus"), kur no 6. līdz 9. oktobrim notika Pasaules Latviešu amatieru teātru savienības (PLATS) organizētais latviešu diasporas teātru saiets "PLATS SOLIS", guvu spilgtus iespaidus par notikuma formātu un saturu. Vispirms pārsteidza plašā programma, pulcējot tik lielu skaitu (kopumā 23) latviešu diasporas teātru no 12 valstīm. Uzreiz jāpiemin, ka visaptverošais organizatoriskais un nešaubīgi grūtais darbs bija tikai nojaušams, jo notikumi četras dienas no astoņiem rītā līdz pusnaktij ritēja it kā paši no sevis, bez aizķeršanās un pauzēm. Padomāts bija par visu – skatuves audiovizuālo tehniku, laika grafiku, gardām pusdienām un, protams, par sarunām ar profesionālu un draudzīgu ekspertu komisiju, kur darbojās teātra kritiķe Edīte Tišheizere, režisors un pasniedzējs Juris Rijnieks, aktrise un režisore Liena Šmukste, kustību mākslinieks un pedagogs Vilnis Bīriņš, aktieris Andis Strods un aktieris un režisors Intars Rešetins.
Viņi noskatījās 21 klātienes izrādi un sešas videoformāta izrādes, kopā ar visiem piedalījās diskusijās, fotosesijās, meistarklasēs un atklāšanas, noslēguma ceremonijās.
Kaut intensīvo programmu piedzīvoju tikai nedaudz, tomēr arī mani sasniedza foruma otra būtiskā un neatņemamā sastāvdaļa, ko neraksturo nekādi skaitļi, proti, īpašā atmosfēra ar tās atbrīvotību, cilvēku pašpārliecinātību un savstarpēju ieinteresētību. Visiem te ir vieta – sirsnība, atvērtība un pašcieņa pildīja klātesošo sarunas par teātri, dzīvi, notikumiem. Ar ikvienu nepazīstamo varēja sākt runāt un saprasties. "Te visi ir teātrinieki," teica viena no Birmingemas teātra izrādes, Slavomira Mrožeka "Atklātā jūra", dalībniecēm. Uzsverot, ka starp zāli un skatuvi valdošā labvēlība gluži kā drošības spilvens ļauj sajust vārdos neietērpjamu atbalstu, viņa piebilda, ka, satiekoties tādā veidā, var izgaršot teātri un sabalansēt dažādos mākslinieciskos meklējumus.
Kopumā šķita, ka tālus ceļus braukušajiem svešumā dzīvojošajiem tautiešiem piemīt cita attieksme pret amatierismu vispār un apzināta vēlme paust no skatuves savu dziļāko saturu, domas un izjūtas. Redzētajās izrādēs saskatīju augstu atbildību par to, ko savās radošajās izpausmēs spēj paust amatieri, sākot ar būtisku personiskās iekšējās pasaules ieguldījumu skatuves tēlos.
Runāt par nozīmīgo
Lielās domas, par kurām ikdienā nesanāk domāt, rosināja arī latviešu–dāņu biedrības teātra "Pūpols" izrāde "Vienas telpas esence. Virtuve". Tā tika novērtēta ar saieta augstāko novērtējumu – "Grand Prix", kā arī atzinības rakstiem par "Labāko muzikālo noformējumu" un par "Niansētu vizuālu ķermenisku piedzīvojumu".
Iestudējuma viesrežisore Ilze Bloka raksturoja sagatavošanas darbu: "Vienojāmies ar aktrisēm, ka koncentrējamies uz to, kas būtisks mums, nevis uz balvām, festivāla novērtējumu.
Mums pašiem bija skaidrs vēstījums, un, pat ja to uztvertu tikai viens skatītājs, tas būtu tā vērts. Dalījāmies ar to izrādes tēmas pētniecības procesā atklāto, kas svarīgi pašiem."
Režisore uzsvēra, ka visi tēli un stāsti rūpīgi sacerēti un aprakstīti, arī savstarpējas attiecības nav autentiskas. Scenogrāfes Karīnas Karahonas piedāvātais risinājums transformē telpu četrās daļās, katrai no aktrisēm ļaujot izpausties individuāli spilgti. Iestudējumā, kuru plānots izrādīt arī turpmāk, piedalās Aija Pedersena, Dace Kristensena, Lilita Tomsena, Inese Vjatere. Piedalās arī bērni, caur kuru acīm mēs, skatītāji, lūkojamies uz pieaugušo darbībām, kuru balsis dzirdam ierakstos un kuru skatuviskā līdzdarbošanās performances sākumā un noslēgumā piešķir notiekošajam rituāla nozīmi.
Cita starpā jautāju režisorei: "Vai izrāde domāta vairāk bērniem vai pieaugušajiem?"
Ilze Bloka: "Gatavojoties es prasīju diasporas bērniem, kas būtu tas, ko katrs gribētu pateikt pieaugušajiem. Kāda no audioierakstā dzirdamajām atbildēm skan: "Es vairāk ieteiktu spēlēties ar bērniem, vienalga, vai ir vai nav steidzami pienākumi un darbi." Es kā režisore piekrītu. Man liekas, ja mēs pieslēgtos tai bērnu tīrajai sirdij, iespējams, mēs glābtu pasauli no tā briesmīgā, kas šobrīd notiek pasaulē. Mēs esam pārāk nocietinājušies un neredzam viens otru." Režisore atceras, ka kāda meitenīte teikusi, ka negrib būt pieaugusi. Ilze Bloka apliecina: "Tā ir arī mana atbildība par šo neglaimojošo vēlmi." Režisore uzsver, ka aktrisēm bijis uzdevums savā veidā pieslēgties iekšējam bērnam. "Nē, viņas nespēlēja bērnus, bet gan iekšējo bērnu, lai mēs būtu kaut kripatiņu vairāk mierā paši ar sevi.
Mēs meklējām atbildes uz globālu un arī praktisku jautājumu – ko nozīmē būt cilvēkam?
Miniatūras mazajā apjomā slēpjas pārdomas par dzīves dziļāko būtību un mūsu mijiedarbību ar pasauli."
Izrādi caurvij dziesma ar zīmīgiem vārdiem: "Ja tu kādreiz aizmirsti, cik spēcīgs tu esi, cik skaists tu esi, tad es atnākšu pie tevis un atgādināšu tev to." Režisore piebilst: "Es gribēju, lai pieaugušā iekšējais bērns to atgādinātu."
Sasildīt sirdis
Ilze Bloka uzskata, ka katras izrādes vēstījums piedāvā to, kas iesējas domās visplašākajā nozīmē. Viņa augstu vērtē Bergenas saietu: "Šādi satikšanās iespaidi ir būtiski, tie ļauj atgriezties tajās sajūtās vēl ilgstoši pēc tam, kad viss ir jau pagātnē. Diasporas tautiešiem tas liek just, ka viņi svešatnē nav vieni. Savukārt ekspertu vērtīgie komentāri kopumā rada sajūtu par lielu dāvanu, kas atvesta no Latvijas."
Jāpiebilst, ka Saieta dalībnieki arī diskutēja par teātra nozīmi kopumā, pārrunāja vēlmi saglabāt valodu, lietojot to tīru bez rudimentiem, anglicismiem, un, protams, par vēlmi dalīties un turpināt kultūru nākotnē. "PLATĀ SOLĪ" satiktie latvieši raisīja pārliecību, ka būšana kopā un būšana kultūrā viņiem nozīmē daudz, un šķiet, pat vairāk nekā mums, kuri dzīvo Latvijā. Tā ir piederība latviskajam, klātbūtnes mirkļa skaistumam, sapratnei par atšķirīgo un kopīgo. Un tas nav tikai teorētiski.
Uzziņa
Diasporas teātru saieta "PLATS SOLIS" laureātu izlase
- Labākā izrāde: "Grand Prix" – izrādei "Vienas telpas esence. Virtuve", latviešu–dāņu biedrības teātris "Pūpols" (Dānija).
- Labākā izrāde: zelts – izrādei "Noslēgtais aplis", Stavangeras Teātra studija (Norvēģija).
- Labākā izrāde: sudrabs – izrādei "Atklātā jūrā", Birmingemas Mazais teātris (Lielbritānija).
- Labākā izrāde: bronza – izrādei "Četras sienas". "MADTeatteri" (Somija).
- Labākā režija: Ingmārs Čaklais – "Atklātā jūrā", Birmingemas Mazais teātris (Lielbritānija).
- Labākā aktrise: Katrīna Tamisāre, Mazais izrādē "Atklātā jūrā", Birmingemas Mazais teātris (Lielbritānija).
- Labākais aktieris: Mārtiņš Plostnieks, Henks izrādē "Noslēgtais aplis", Stavangeras Teātra studija (Norvēģija).
