Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Kariņa amats NATO, Rītupa "pazušana" u.c.

Cilvēks. Kā izkārtot amatu Kariņam? "Eiropas diplomātijas vērotāji norāda uz šī paziņojuma interesanto veidu – kādas svētdienas rītā to nosūtot aģentūrai "Bloomberg", no kuras tad to pārpublicē "AlArabiya", TASS, tikai jau pašā vakarā LETA.

Iespējams, ka šo publicitātes veidu ir veicinājuši citu pēdējo dienu notikumi, kuros ekspremjera vārds Latvijas medijos izskanēja pavisam citos kontekstos," komentējot Krišjāņa Kariņa pēkšņo vēlmi kļūt par NATO ģenerālsekretāru, portālā "jauns.lv" atzīmējis Eiroparlamenta deputāts Ivars Ijabs. Bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra aktivitātes, mēģinot izkārtot sev kādu starptautisku amatu, tiešām kļuvušas diezgan dīvainas, tomēr kopumā saskan ar to stilu, kādu viņš demonstrē pēdējā pusgada laikā – te stāstot vienu, te pavisam citu, šķiet, pat neapzinoties, kā tas viss izskatās no malas... Vai jauna amata sagādāšana sev bijis viens no galvenajiem iemesliem koalīcijas maiņai?

Iepriekš ticamāka šķita versija par Kariņu kā nākamo Eiropas komisāru no Latvijas. Tas būtu diezgan vienkāršs variants, jo komisārus izvirza dalībvalstis, bet faktiski kandidatūru piedāvātu Latvijas premjers, kas šajā gadījumā ir Kariņa uzticības persona – viņa bijusī parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. 

Problēma sākas brīdī, kad par vēlmi palikt Eiropas komisāra amatā signalizēja cits "Vienotības" smagsvars – Valdis Dombrovskis. 

Tikmēr Kariņš paguvis sabojāt savu publisko tēlu ne vien ar politiskajām manipulācijām, bet ar atklātībā nākušu informāciju par dārgu privāto lidmašīnu reisu izmantošanu saviem komandējumiem vairāku gadu garumā – pārliecinošs pamatojums šādai nepieciešamībai nav sniegts. Svaru kausi jūtami nosliekušies Dombrovska virzienā, un Kariņa pēkšņā vēlme tomēr mērķēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu varētu liecināt, ka izšķiršanās ir notikusi arī partijā, bet, lai neparādītos kādas nevēlamas konkurences vai skaudības pazīmes, Kariņš ticis pārliecināts, ka NATO viņam piestāvētu labāk.

Tiesa, neviens no "Vienotības" līdz šim nav meties stāstīt, cik labs ģenerālsekretārs būtu bijušais premjers, tieši tāpat kā iepriekš neviens publiski neaizstāvēja viņu lidmašīnu skandālā. Vienīgais, kurš, atbildot uz tieši uzdotu jautājumu, sacījis, ka Kariņš būtu "atbilstošs kandidāts", ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vienlaikus gan uzreiz vispārinot, ka labi būtu, ja par NATO ģenerālsekretāru kļūtu "pārstāvis no Baltijas valstīm". Kā zināms, uz šo amatu pretendē arī Igaunijas premjere Kaja Kalasa.

Prieks. Vai rēķini atmaksāsies?

Ēdināšanas uzņēmumi un sabiedrība priecājas par pirmajām "Michelin" zvaigznēm, vienlaikus jautājot, vai ieguldījumi atmaksāsies. 150 vai 200 eiro par personu un desmit kārtu ēdieni – šādu iespēju piedāvā nule kā pasaulē prestižo "Michelin" zvaigzni ieguvušais Latvijas restorāns "Max Cekot Kitchen". Restorāns strādā nedēļas nogalēs un, lai varētu nobaudīt maltīti, galdiņš jārezervē iepriekš un jānoslēdz līgums. Par papilddzērieniem jāmaksā atsevišķi. Šis restorāns atrodas bijušajā noliktavā pilsētas rūpnieciskajā zonā Pārdaugavā.

Pavisam pirmajā "Michelin" ceļvedī iekļauti 26 labākie Latvijas restorāni, no tiem 19 atrodas Rīgā, bet pārējie – ārpus galvaspilsētas, to vidū "Zoltners" Tērvetē, "MO" Liepājā, "Pavāru māja" Līgatnē, kurai piešķirta zaļā zvaigzne par gastronomijas ilgtspējīgu praksi. "Michelin" zvaigžņoto sarakstu gaidīja daudzi un sabiedrībā jau izskan nožēla, ka šo brīdi nav sagaidījis pērn mūžībā aizgājušais izcilais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Tikmēr daudziem ir jautājumi par lielo summu, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) tērējusi šim pasākumam, – 1,27 miljonus eiro. 

Kā "Latvijas Avīzei" skaidro LIAA direktora p. i. Iveta Strupkāja, līgums starp LIAA un "Michelin" zīmolu pārstāvošo "Manufacture Française des Pneumatiques Michelin" paredz, ka Latvijā trīs gadus tiks veikts neatkarīgs kulinārā piedāvājuma novērtējums un izraudzītie restorāni tiks iekļauti 2024., 2025. un 2026. gada "Michelin" katalogā. "Michelin" apņemas popularizēt ikgadējo ceļveža Latvijas izlasi. Tāpat mārketinga plānā paredzēta starptautiskā komunikācija, izsūtot preses relīzes un veicot ierakstus "Michelin" mājaslapā un sociālajos tīklos, kuriem ir vairāki miljoni sekotāju. Latvijas puse iegūst arī tiesības izmantot "Michelin" vārdu savu komunikācijas aktivitāšu īstenošanai, popularizējot Latviju kā atraktīvu tūrisma galamērķi ar atzīstamu gastronomisko piedāvājumu.

Iespējas izmantot "Michelin" vārdu starptautiskajā komunikācijā vērtējams kā lielākais ieguvums, saka I. Strupkāja. Šobrīd "Michelin" ir pārstāvēts aptuveni 40 valstīs, bet šo zīmolu atpazīst lielākajā daļā pasaules. Sadarbība noslēgta uz trīs gadiem, paredzot, ka katru gadu restorāni tiks vērtēti, potenciāli paplašinoties to restorānu lokam, kas tiek iekļauti "Michelin" katalogā. Sadarbības kopējās izmaksas ir 1,27 miljoni eiro, no tā 530 tūkstoši eiro attiecināmi uz 2023. gadu, bet pa 370 tūkstošiem eiro 2024. un 2025. gadā, skaidro I. Strupkāja. 

To, vai ieguldījumi atmaksāsies, rādīs restorānu apmeklētāju skaita izmaiņas nākamajos gados.

Izgāšanās. Rītups kā sēne

Viens no žurnāla "Rīgas Laiks" izdevējiem, filozofs, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, asociētais profesors Arnis Rītups nedēļu spēlēja savas pazušanas izrādi kā turpinājumu "Rīgas Laika" 30 gadu jubilejas "Erotisko sēņu karnevālam". Iespējams, daudzi par to vispār neko nezinātu, ja vien Rītupa piederīgie nebūtu vērsušies Valsts policijā, lūdzot uzsākt filozofa meklēšanu, jo viņš esot pazudis. Policija nekavējoties rīkojās, iesaistot savus resursus Rītupa pazušanas izrādē, ko tās autors demonstrēja tajā pašā laikā, kad tiesībsargi neatlaidīgi centās atrast jauno māmiņu Annu Jansoni, kuras pēcdzemdību depresija nu nekādi nav saistāma ar spēles elementiem.

Kamēr policija meklēja Rītupu, tikmēr viņa cunftes brālis Uldis Tīons masu medijos mierināja, ka viņa pazušana varētu būt saistīta ar atelpas iegūšanu vai kaut ko tamlīdzīgu, jo Rītups, lūk, esot ļoti racionāls cilvēks. Iespējams, ka šādi viņš protestējot pret Valsts nekustamajiem īpašumiem, kas nevēloties pagarināt līgumu ar "Rīgas Laiku" par telpu izmantošanu bijušajā kompartijas ēkā Rīgā, Elizabetes ielā 2. Kad bija aizritējušas divas dienas pēc policijas paziņojuma par bezvēsts pazušanu, Rītups esot bijis pie saziņas ierīcēm, tostarp kārtojis darba jautājumus, lai "Rīgas Laiku" neizmestu no pieminētās ēkas. 

Informācija par to, ka Arnis Rītups ir sveiks, nāca no dažādiem avotiem kultūras vidē, portālam "Delfi" sacījis kultūras satura portāli "Satori" redaktors Andrejs Vīksna.

Rītupa izrāde beidzās 22. novembrī, kad viņš Gaja Foksa jeb kustības "Anonymous" maskā parādījās sociālo mediju kontos un cita starpā paziņoja, ka piedalījies mušmiru izsēšanā, sekojot Kārļa Skalbes pasakai "Piecpadsmit". Tieši sēnes un jo īpaši mušmires bija žurnāla "Rīgas Laiks" 30. jubilejas galvenais motīvs, un, izskatās, ka Rītups arī pats pamazām pārtop par sēni, kura citiem jāmeklē, bet viņu pašu tas neuztrauc.

Valsts policija informē, ka pēc šīs izrādes netaisās aplaudēt, bet gatavojas izanalizēt, vai Rītups un viņa tuvinieki nav pelnījuši administratīvo atbildību saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā dēļ policijai nācies reaģēt.

Arnis Rītups.

Foto: Valsts policija

Šo bildi Valsts policija izplatīja 15. novembrī kopā ar paziņojumu: "Policija meklē Arni Rītupu (dz. 1971. g.), kurš 12.11.2023. ap plkst. 7 izgāja no dzīvesvietas Rīgā, Zaļajā ielā, un līdz šim brīdim nav atgriezies. Ja zināma vīrieša iespējamā atrašanās vieta, ziņojiet Valsts policijai."

Darījums. Aizsargāsimies korporatīvi

Valdība pagājušajā nedēļā atbalstījusi militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācijas" izveidošanu. Oficiāli tiek ziņots, ka kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis būs ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību. Taču, 

ja runājam pēc būtības, šī kapitālsabiedrība bija priekšnoteikums, lai varētu pieteikties uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu militārās rūpniecības attīstīšanai. 

Runa ir par 155 mm artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas būvi Latvijā sadarbībā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter". Kopējā projekta vērtība tiek lēsta ap 100 miljoniem eiro, pašas rūpnīcas būve Latvijā varētu izmaksāt 30 miljonus, tiek cerēts iegūt 45% ES līdzfinansējumu šim projektam.

Ar mīklainajiem "modulārajiem sprāgstvielu blokiem", visticamāk, tiek saprasti kasešu munīcijas lādiņi – apmēram tenisa bumbiņas lieluma lādiņi, ar kuriem tiek piepildīti artilērijas šāviņi un aviobumbas, kas sprāgstot tiek izkaisīti plašā teritorijā. Šiem lādiņiem ir slikta starptautiskā reputācija, jo tie karadarbības laikā rada lielus civiliedzīvotāju upurus. Tādēļ 2021. gadā 111 pasaules valstis Dublinā parakstīja vienošanos par šāda veida munīcijas aizliegumu un tās krājumu likvidāciju, taču šo dokumentu neparakstīja sešas lielākās šāda veida munīcijas ražotājas un izmantotājas – ASV, Lielbritānija, Krievija, Ķīna, Indija un Izraēla. To neparakstīja arī Latvija un Igaunija. Lietuva gan parakstīja vienošanos, taču šobrīd apsver paraksta atsaukumu. Tas arī loģiski – gan Krievija, gan Ukraina jau gandrīz divus gadus ilgstošajā konfliktā pietiekami plaši izmanto kasešu munīciju, arī Baltijas valstīm jārēķinās, ka tāda var tikt izmantota konflikta gadījumā mūsu reģionā.

Mīklainākais jaunās korporācijas darbības aspekts ir jautājums, kā tas viss tiks organizēts. 

Varētu domāt, ka korporācijas izveide un turpmākās darbības principi ir tā vai citādi saskaņoti ar Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem, taču tā gluži vis neesot, 

liecina "Latvijas Avīzes" iegūtā informācija. Šķiet, ka cēlonis lēmumam veidot valsts korporāciju ir Aizsardzības ministrijas neapmierinātība ar uzņēmuma "Vairog EU" darbību. Tas ir viens no pieciem Latvijā esošajiem munīcijas ražošanas uzņēmumiem, tie visi ražo mazo kalibru munīciju. Ar "Vairog EU" 2021. gadā tika noslēgts piecus gadus ilgs līgums par munīcijas piegādēm 72 milj. eiro apmērā. Diemžēl ar līguma izpildi neveicas, kā cerēts – veikti jau vairāki auditi uzņēmumā, piemērots līgumsods par saistību neizpildi termiņā, turklāt uzņēmuma ražotā munīcija vēl nesen neesot bijusi sertificēta atbilstoši NATO standartiem.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa.