Novembrī iecerēta ASV un Ķīnas prezidentu tikšanās

Nedēļas nogalē ASV gaida ierodamies Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji. Vizīte ir viens no pakāpeniskā un piesardzīgā sagatavošanās procesa elementiem nākammēnes gaidāmajām ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina sarunām.

Ķīnas ārlietu ministra uzturēšanās Vašingtonā plānota no 26. līdz 28. oktobrim. Ņemot vērā saspringtās attiecības, Ķīnas valsts līmeņa amatpersonu braucieni uz Ameriku ir ļoti reti. Vans būs pēdējo piecu gadu laikā augstākā līmeņa ķīniešu politiķis, kurš ieradies ASV. Bet, kā oktobra sākumā izteicās Ķīnas līderis Sji, Ķīnas un ASV attiecības ir "svarīgākās divpusējās attiecības pasaulē", no kurām atkarīga "cilvēces nākotne".

Ķīna ir pieprasīta

Vana brauciens ir atbildes vizīte uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena Pekinas apmeklējumu jūnijā. Arī viņš kļuva par augstāko ASV vadības pārstāvi, kas iegriezies Ķīnā kopš 2018. gada. Blinkena uzturēšanās Ķīnā gan ilga tikai 11 stundas, kamēr šoreiz ir runa par trim dienām. Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā starptautiskā ekonomiskā forumā Pekinā Ķīnas vadītājs Sji kā galveno viesi pieņēma Krievijas prezidentu, "seno draugu" Vladimiru Putinu. Abu tikšanās laikā bija daudz vārdu par "bezgalīgu savstarpējo uzticību", jaunās "daudz taisnīgākās daudzpolārās pasaules" veidošanu un tāpat pārmetumi Rietumiem. Putins un Sji Pekinā sprieda trīs stundas, taču sarunu saturs, atskaitot vispārējas frāzes, presei netika darīts zināms. Uz skaistiem vārdiem dāsnā Ķīna nenosoda Krieviju par iebrukumu Ukrainā un morāli atbalsta Maskavu; izmanto tās kļūšanu par izstumto Rietumos savās interesēs, bet tajā pašā laikā vairās sniegt tiešu militāro palīdzību. 

Pekinas diplomātija ir ļoti niansēta un vienlaikus pragmatiska.

Eksperti spriež, ka Baidena administrācijas centieni sākt pārrunas ar Ķīnu jāskata Izraēlas un "Hamās" kara, kā arī Krievijas–Ukrainas kara kontekstā. Protams, arī sprādzienbīstamajā jautājumā par Taivānu un Ziemeļkorejas provokatīvajām darbībām un pūliņiem attīstīt savu kodolieroču programmu. Starptautiskā situācija šobrīd drīzāk darbojas Ķīnas un Krievijas labā, jo ASV nākas izkliedēt savus spēkus vairākos konfliktos un nav skaidrs, vai nākotne nenesīs vēl kādu.

Ķīnai ir ietekme uz Irānu, ko savukārt uzskata par galveno dažādu Izraēlai un Rietumiem naidīgu grupējumu, piemēram, "Hamās" un Libānā bāzētā "Hezbollah", atbalstītāju. Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs pirmdien atzina, ka Irāna "aktīvi veicina" islāmistu grupējumu uzbrukumus ASV bāzēm Tuvajos Austrumos. Pēdējās dienās ar raķetēm apšaudītas amerikāņu karavīru bāzes Irākā un Sīrijā. Vašingtonas skatījumā, Irāna, kas principā neatzīst Izraēlas kā valsts tiesības eksistēt, pastāvīgi nodarbojas ar kūdīšanu.

Aci pret aci

"Vana Ji vizīte ir daļa no pastāvošajiem centieniem uzturēt atvērtus saziņas kanālus ar Ķīnu visos jautājumos," telekanālam CNN skaidrojusi kāda amatpersona ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā. Cik zināms, starp ASV un Ķīnu militārās vadības līmenī nepastāv tādas tiešās līnijas, kāda nolūkā novērst nejaušu kodolkara izcelšanos savulaik darbojās starp ASV un PSRS, vēlāk arī Krieviju. 

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus pasaulē, sakaru kanālu iedibināšana un uzturēšana starp abām lielvarām kļūst aizvien aktuālāka. 

Lēš, ka jautājums šonedēļ būs Ķīnas un ASV diplomātijas vadītāju sarunu dienaskārtībā. Tāpat sarunas sagaidāmas arī saimnieciskos jautājumos, jo ASV un Ķīna ir pasaules lielākās un vadošās ekonomikas. "Mēs turpinām uzskatīt, ka tieša diplomātija aci pret aci ir labākais veids, kā izcelt izaicinošus jautājumus, novērst nepareizu uztveri un pārpratumus komunikācijā, kā arī noskaidrot sadarbības iespējas ar ķīniešiem tur, kur mūsu intereses pārklājas," aģentūrai AFP sacīja kāda augsta līmeņa anonīma ASV amatpersona.

ASV mediji apgalvo, ka Sji un Baidena sarunas novembrī varētu notikt Sanfrancisko, Kalifornijā, kur gaidāma amerikāņu rīkota Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) valstu sanāksme. Pagaidām pēdējo reizi abu lielvaru prezidenti sarokojās 2022. gada 14. novembrī pasaules ekonomiski attīstītāko valstu G20 samitā Indonēzijas Bali. Toreiz tā bija saredzēšanās kuluāros, bez iespējas apspriest nopietnas lietas. Amatpersonas uz žurnālistu jautājumiem par Baidena un Sji potenciālajām sarunām līdz šim atbildējušas strupi un bez komentāriem. Apskatnieki spriež, ka tikties un noregulēt konfliktus ieinteresētas abas puses. Kā ceļa gludināšanu uz līderu tikšanos uzskata arī ASV Senāta demokrātu vairākuma vadītāja Čaka Šumera viesošanos Ķīnā 9. oktobrī. Šumeru pieņēma prezidents Sji. Senators pēc tam presei izteicās, ka sarunas Ķīnā, kur skarts jautājumu loks no ekonomikas, cilvēktiesībām līdz starptautiskajai drošībai, bijušas "atklātas, taču produktīvas". Sji, pieņemot senatoru, toreiz pauda, ka "cilvēces nākotni un likteni noteiks tas, kā Ķīna un ASV savstarpēji sadzīvos pārmaiņu un satricinājumu pasaulē". "Es esmu daudzkārt teicis, tostarp vairākiem prezidentiem, ka mums ir tūktoš iemeslu, lai uzlabotu Ķīnas un ASV attiecības, bet neviena iemesla, lai tās sagrautu," viņš tad piebilda.