Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Kostarikas pirmā lēdija - latviete, policistu bezspēcība, uzlauztais depozīts

Cilvēks. Naudīgākā amatpersona. Pagājšnedēļ mediju un sabiedrības uzmanības lokā nonāca advokāta, PNB bankas maksātnespējas administratora Vigo Krastiņa vārds – žurnāls "Ir" apkopojis un publicējis datus no Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajām valsts amatpersonu deklarācijām un secinājis, ka viņš bijis valsts vislabāk atalgotā amatpersona 2022. gadā.

"Ir" raksta, ka V. Krastiņš no saimnieciskās darbības un advokāta darba vidēji mēnesī nopelnījis 109 180 eiro (tātad 1 310 160 eiro gadā). Advokāts šajā ziņā esot apsteidzis ilggadējo šī saraksta līderi, "Air Baltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, kas pērn mēnesī vidēji nopelnījis 105 920 eiro jeb 1,27 miljonus eiro gadā.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajā valsts amatpersonu deklarācijā lasāms, ka PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš no saimnieciskās darbības un komercdarbības 2022. gadā guvis vairāk nekā miljonu lielu ienākumus – 1 245 452,61 eiro. Izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats liecina, ka 2023. gada pirmajos sešos mēnešos PNB bankas administrators atguvis kopumā 15,676 miljonus eiro, bet kopš 2019. gada 12. septembra, kad PNB banka tika atzīta par maksātnespējīgu, kopā atgūti 196,044 miljoni eiro. Šogad pirmajos sešos mēnešos PNB bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 4,253 miljonus eiro, bet kopš PNB banka atzīta par maksātnespējīgu, izdevumi bijuši 40,658 miljoni eiro.

Foto: No advokātu biroja "Skrastiņš & Dzenis" mājas lapas

Tomēr jāprecizē – internetā viegli var atrast ziņas, ka V. Krastiņam noteiktā PNB bankas maksātnespējas administratora mēneša atlīdzība ir 75 000 eiro, turklāt tā ir atlīdzība, nevis alga – no tās vēl jāsedz savu palīgu komandas algas un biroja uzturēšana. Tātad pārējā nauda, ko nopelnījis V. Krastiņš, ir saistīta ar citiem advokāta pakalpojumiem. Tas arī secināms, apskatot V. Krastiņa deklarāciju, kurā norādīti šādi viņa ienākumi 2022. gadā (minam lielākos tos, kas tad arī veido kopējo summu 1,31 miljons eiro): ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības 1 245 452,61 eiro, dividendes no SIA "ZAB Skrastiņš un Dzenis" 64 160 eiro.

Atšķirībā no Krastiņa Gauss 1,27 miljonus eiro saņēmis tieši algā, tādēļ ir un paliek visaugstāk atalgotā valsts amatpersona.

V. Krastiņš PNB bankas (agrāk piederēja Grigorijam Guseļņikovam) maksātnespējas procesa administrators ir kopš 2019. gada. Par pašu advokātu publiskajā vidē nav daudz ziņu, bet advokātu biroja "Skrastiņš un Dzenis" mājaslapā internetā par viņu rakstīts: "Vigo ir panākumiem bagāts tiesvedību advokāts, kā arī talantīgs, uz risinājumu orientēts sarunu vedējs."

Bažas. Uzlauž depozītu

Teju visu pagājušo nedēļu cilvēki saskārās ar lielākām vai mazākām problēmām realizēt taras depozīta punktos saņemtos depozīta čekus. Izrādās, ka depozīta sistēmas uzturētāji saņēmuši kibertriecienu. Tas noticis 16. jūlijā, taču vēl 21. jūlijā visi depozīta sistēmas pakalpojumi nestrādāja tā, kā tiem vajadzētu strādāt. Nenosaukta veida kiberuzbrukums tika mērķēts Norvēģijas uzņēmumam "Tomra Systems ASA", kas Latvijā ieguvis tiesības uzstādīt taromātus. Uzbrukums atklāts 16. jūlija rītā, un uzņēmums nekavējoties veicis pasākumus, lai to apturētu un mazinātu sekas. Tostarp atslēgtas vairākas sistēmas, lai uzbrukumu ierobežotu.

Kaut gan no kiberuzbrukumiem un to mēģinājumiem pasargāts nav neviens uzņēmums un iestāde, bažīgu dara tas, ka uzbrukums bijis veiksmīgs pret samērā jaunu sistēmu, kura turklāt ietekmē plašu klientu bāzi. 

Joprojām atklāts ir arī jautājums par to, vai uzbrukums tikai pārslogoja serverus vai arī notika kāda datu noplūde. 

Protams, maz ticams, ka uzņēmums atklās, kāda tipa uzbrukums salauza sistēmu un kur tika pieļautas kļūdas. Acīmredzot uzbrucēji atrada tādu vājo vietu, kuras salabošana prasīja ilgu laiku. Tas liek domāt, ka uzbrukums bijis mērķēts un iepriekš plānots, iesaistot profesionāļus.

Atgadījums jau kārtējo reizi liek pievērst uzmanību kiberdrošības jautājumam, īpaši – to uzņēmumu vidū, kuri domā, ka viņu nodrošinātie pakalpojumi nevienu neinteresē, tāpēc par kiberdrošību nebūtu jāraizējas. Jāatceras, ka mazo sistēmu uzlaušana dažkārt kalpo kā viens no pakāpieniem, līdz uzbrucēji sasniedz savu galveno mērķi.

Sašutums. Policija bezspēcīga pret agresīvu pūli

Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījusi sociālajos tīklos atspoguļotā kādas krieviski runājošas atpūtnieku kompānijas klaji rupjā izturēšanās pret Jūrmalas pašvaldības policistiem Majoru pludmalē. Saucieni "Vācieties no šejienes!" kopā ar necenzētiem vārdiem krievu valodā tika raidīti pret policistiem, un konflikts bija samilzis teju līdz fiziskas izrēķināšanās robežai no agresīvo atpūtnieku puses. Par šādu nepieņemamu rīcību neviens nav aizturēts notikuma vietā, Valsts policija ierosinājusi vien divas administratīvās lietas. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") Latvijas Televīzijai atklāja, ka administratīvās lietas uzsāktas pret divām personām – vienai piemērots 200 eiro liels sods, otrai – 500 eiro sods.

Aizvadītajā nedēļā Jūrmalas pašvaldības policija tika izsaukta uz Majoru pludmali, jo vairākas personas, iespējams, alkohola reibumā, pārkāpa sabiedrisko kārtību – ar bumbu trāpīja citiem pludmales apmeklētājiem un klaji ignorēja citu atpūtnieku lūgumus to pārtraukt. Iespējams, ka mēs par šo konfliktu neuzzinātu, ja vien sociālajos tīklos nebūtu publicēts videomateriāls, kurā redzams, ka krieviski runājoši pamatīgas miesas būves vīrieši visai agresīvā veidā mēģina aizdzīt policistus, ar rupjiem vārdiem izsakot draudus pat par fizisku ietekmēšanu. Palīgā ieradušies divi glābēji un beigās arī kāda augstāka policijas amatpersona, kas aizsūtīja iesaistīto policistu mājās. 

Nožēlojami ir skatīties, ka policists bezspēcībā pamet notikuma vietu.

Bijušais Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis uzskata, ka policisti nedrīkst izrādīties bezspēcīgi, viņiem ir jādemonstrē spēks. Diemžēl šajā gadījumā tas nav bijis jūtams. "Policistiem ir jābūt attiecīgi nodrošinātiem, dodoties uz konflikta vietām, un tur ir jājūt viņu reālais fiziskais pārspēks. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka kaut kas paliek vienkārši tāpat. Nekādā gadījumā!" secina Lieljuksis.

Arī bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzskata, ka policijas attieksme pret agresīvajiem atpūtniekiem bijusi pārāk mīksta – tās personas, kas izrāda klaju necieņu policistiem, būtu nekavējoties jāaiztur. Soda neesamība radot likuma pārkāpējos pārliecību, ka tā var rīkoties arī turpmāk, jo nesekoja taču nekāds vērā ņemams sods, kas turpmāk šādām krieviski runājošām agresīvām kompānijām liktu savaldīties. Kozlovskis uzskata, ka soda mēri būtu jāpārskata un jāpastiprina atbildība par nepakļaušanos policijai.

Pārsteigums. Kostarikas prezidenta sieva apciemo dzimteni

Aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās Kostarikas prezidents Rodrigo Čavess-Robless, kļūstot par pirmo valsts vadītāju, kuru Rīgas pilī Valsts prezidenta statusā uzņem Edgars Rinkēvičs. Nelielo, bet uz pārējās Centrālamerikas fona diezgan pārtikušo un attīstīto Kostariku no Latvijas šķir vairāk nekā desmit tūkstoši kilometru, un saprotams, ka mūsu attiecības nevar būt ļoti tuvas. Citādi šādai vizītei būtu vien formāli diplomātiska nozīme, ja ne kāds īpašs fakts – Kostarikas prezidenta sieva ir latviete Signe Zeikate.

Bijusī Finanšu ministrijas ierēdne jau astoņus gadus ir precējusies ar Čavesu-Roblesu, ģimenē aug meita Izabella. Abi iepazinās ASV, strādājot Pasaules Bankā – 2001. gadā Zeikate ieguva bijušā ASV viceprezidenta Hūberta Hamfrija vārdā nosaukto stipendiju, kas ļāva viņai doties uz Vašingtonu, savukārt ASV studējušais Čavess-Robless Pasaules Bankas struktūrās strādāja jau kopš 90. gadu sākuma. Kostarikas politikā viņš iesaistījās 2019. gadā, kad kļuva par finanšu ministru. Lai gan 2022. gada prezidenta vēlēšanās viņš kā Sociāldemokrātiskās progresa partijas kandidāts nebija galvenais favorīts, Kostarika tāpat kā liela daļa pasaules pārdzīvoja Covid-19 pandēmijas krīzi, kas arī ietekmēja procesu. Signe Zeikate aktīvi iesaistījās vīra vēlēšanu kampaņā, un no foto un video var spriest, ka ļoti labi iejutusies arī Kostarikas pirmās lēdijas lomā. Vienlaikus viņa neaizmirst atgādināt, ka ir no Latvijas, piemēram, video apsveikumu Kostarikas sievietēm Mātes dienā, sākot ar sveicienu "patri" savai mammai: "Čau, mammu, lai tev laba diena!"

Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Māra Libeka.