Lai arī ES Zaļā kursa stratēģiskie plāni lauksaimniecībā paredz lielāku atbalstu videi draudzīgas un veselīgas pārtikas ražošanai, Latvijas izvēlētā taktika šo mērķu sasniegšanā šobrīd devusi pretēju efektu – bioloģiskās saimniecības pagājušajā gadā piedzīvojušas vidēji 20% valsts atbalsta sarukumu. Tāpat gada laikā bioloģisko lauksaimnieku skaits samazinājies par 15%.

Lai spriestu par globālajām un vietējām norisēm bioloģiskās pārtikas ražošanā, pagājušajā nedēļā uz konferenci "Bioloģiskā pārtika: tirgus situācija un prognozes" pulcējās Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) dalībnieki. Neskatoties uz sarežģīto un pašu skatījumā muļķīgo situāciju, bioloģiskie zemnieki arī šajā situācijā tomēr nav tik kareivīgi un pret valdību kritiski noskaņoti kā konvencionālie lauksaimnieki, kuri izvirza kategoriskas prasības valdībai un piedalās protesta akcijās.

Racionālais skaidrojums šādai attieksmei meklējams apstāklī, ka bioloģiskās ražošanas izmaksas ir vismaz par piektdaļu zemākas nekā konvencionālajiem lauksaimniekiem. 

Ar pieredzi, produkcijas daudzveidību, arvien jaunām zināšanām un tehnoloģijām arī bioloģiskajās saimniecībās ražība sāk tuvoties konvencionālo saimniecību līmenim, stabilizējot ienākumus un mazinot klimata pārmaiņu riskus. Ne mazāk svarīgs apstāklis ir arī pašu bioloģisko ražotāju dzīves uztverē un filozofijā – īstenam šīs nozares pārstāvim ir dziļa pārliecība, ka tieši zemkopis ir galvenais, kas atbildīgs par citu veselību un vidi, kurā dzīvojam.