Enerģētikas mugurkauls ir. Vai būs arī ribas?

Kopš nesenās enerģētiskās krīzes, kas nebūt vēl nav galā, sabiedrībā arvien biežāk atskan jautājums, kādi resursi pašlaik jau ir Latvijas rīcībā un kādus varētu izmantot enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

Manis uzrunātie enerģētikas nozares eksperti ir pārliecināti, ka savulaik uz Daugavas uzbūvētās trīs lielās hidroelektrostacijas (HES) bija un arī turpmāk būs tas mugurkauls, kas balstīs Latvijas energoapgādi.

Arī biedrības "H2 energokopiena" valdes loceklis, bijušais "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors Māris Balodis atzīst, ka Daugavas HES kaskādei ir un arī turpmāk būs ļoti svarīga nozīme elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanā. Aizvadītajos 30 valstiskās neatkarības gados Daugavas hidroelektrostaciju pastāvīga pārbūve un modernizācija, viņaprāt, ir būtisks Latvijas ieguldījums atjaunojamo resursu izmantošanā nākamajiem 40 līdz 50 gadiem.

"Lielie HES ļoti labi papildinās nākotnē sagaidāmās vēja un saules elektrostaciju jaudas, ņemot vērā, ka saule vairāk spīd vasarā, vējš stiprāk pūš rudenī, bet ūdens pietece upēs ir lielāka ziemas beigās un pavasarī," spriež Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta mācībspēks Dzintars Jaunzems.

Nevar paļauties visu gadu

Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis gan domā, ka nākotnē šo HES loma varētu mainīties.

Ķeguma HES.

Foto: Evija Trifanova/LETA

"Vēsturiski šīs trīs spēkstacijas uzbūvēja, lai nodrošinātu lētas elektroenerģijas pieejamību slodzes maksimumstundās un lai radītu rezerves jaudas, kuras spēj ātri un ar maziem izdevumiem līdzsvarot patēriņa vai ražošanas svārstības," skaidro ministrijas amatpersona. "Tomēr ūdens pieteces svārstīgums Daugavā neļauj uz tām balstīties kā uz galveno energoapgādes avotu augu gadu. Tāpēc Latvijas energoapgādei pilnīgi noteikti nepietiks ar Daugavas HES kaskādes nodrošinātajiem ražošanas apjomiem nākotnē, kad varam sagaidīt straujāku elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kuru veicinās gan siltumenerģijas ražošanas, gan transporta elektrifikācija. Jāpiebilst, ka arī pēc Daugavas HES kaskādes būvniecības nobeiguma 1988. gadā to ražotais apjoms – vidēji 2,7 teravatstundas (TWh) gadā – bija būtiski mazāks nekā Latvijā patērētais apjoms (1990. gadā – ap 10 TWh)."

Neatkarīgi no Krievijas 2025. gadā

Jautāts, vai pašlaik, kad Krievijas karš Ukrainā izraisījis enerģētisko krīzi, neesam par vēlu pievērsušies neatkarības stiprināšanas pasākumiem, Gunārs Valdmanis atbild noliedzoši.

"Baltijas valstu elektroapgādes infrastruktūras attīstība, lai veicinātu reģiona integrāciju ar Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju un lai šādi mazinātu Krievijas ietekmi mūsu energoapgādē, iesākās pirms aptuveni 20 gadiem, plānojot un būvējot Igaunijas un Somijas elektropārvades kabeli "Estlink", un turpinājās ar jaunu pārvades savienojumu būvniecību," skaidro viņš. "Liela daļa Baltijas valstu energosistēmas attīstības projektu tika plānoti pat pirms Krievijas īstenotās Krimas okupācijas. Pateicoties šiem ilgus gadus veiktajiem sagatavošanās darbiem, 

Baltijas valstis spēs kļūt pilnīgi neatkarīgas no Krievijas elektrosistēmas darbības jau 2025. gadā. 

Pārvades sistēmas operatori var uzsākt no Krievijas energosistēmas neatkarīgu darbību jebkurā brīdī. Tomēr šāda paātrināta atslēgšanās būtu saistīta ar papildu izdevumiem, kā arī lielākiem sistēmas darbības stabilitātes riskiem."

Valsts uzņēmuma "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele teic, ka triju Daugavas spēkstaciju nozīmi apliecina fakts, ka 2022. gadā no Latvijā saražotajām 5,6 TWh Daugavas HES saražoja 2,64 TWh, kas ir aptuveni puse no Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma.

Importa vietā jākāpina jaudas

No kopējā patēriņa (2022. gadā 7,1 TWh) pašu saražotās elektroenerģijas apjoms svārstās no 50 līdz 70% gadā – atkarībā no ūdens pieteces upēs. Lai mazinātu Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa, Andra Zēģeles ieskatā, tās ieguvē būtu plašāk jāizmanto vēja un saules parki, kas pašlaik jau notiek. Tomēr arī turpmāk HES nozīme nemazināsies, tāpēc ka to darbība ir pietiekami labi paredzama un vieglāk plānojama. Savukārt vēja un saules izmantošana ir grūtāk paredzams elektroenerģijas ieguves avots.

Jautāts, vai Latvija pati spētu saražot tik daudz elektroenerģijas, lai pilnīgi atteiktos no tās importa, Andris Zēģele atbild, ka tad būtu jāpalielina elektroenerģijas ražošanas jaudas – jābūvē jaunas hidroelektrostacijas, jāveido jauni vēja un saules parki.

Jābūvē vēl trīs spēkstacijas?

"Savulaik Daugavas augštecē pie Daugavpils un Jēkabpils jau bija paredzēts uzbūvēt trīs hidroelektrostacijas," atceras "Latvenergo" pārstāvis Andris Zēģele, "tās ļautu ne tikai palielināt elektroenerģijas ražošanas apjomus, bet arī novērst plūdus, kuri šī gada sākumā skāra Jēkabpili, Augšdaugavas un Jēkabpils novadus."

Andris Zēģele gan piebilst, ka, uzbūvējot vēl trīs spēkstacijas, tik un tā tās neļaus kļūt pilnīgi neatkarīgiem gada griezumā. 

Noteiktā laikposmā saražotās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā. No janvāra līdz pat maija sākumam jau pašlaik ar trijās Daugavas spēkstacijās saražotās elektroenerģijas daudzumu ne tikai pilnīgi pietiek Latvijas patēriņa nodrošināšanai, bet arī paliek pāri eksportam.

Daugavas lēzenais reljefs neļauj izveidot lielas ūdenskrātuves, lai tur uzkrāto ūdeni izmantotu elektroenerģijas ražošanai, piemēram, vasarā – laikā, kad pietece ir vismazākā. Pļaviņu spēkstacijas ūdenskrātuvē, kas ir pati lielākā, uzkrātā ūdens daudzuma pietiek tikai trim līdz četrām dienām.

Daugavpils projektu vairs neapspriež

Vērtējot kādreizējo ieceri būvēt Daugavpils HES, pēc Gunāra Valdmaņa domām, būtu jāņem vērā, ka tās būvniecībai nepieciešamie ieguldījumi un arī ražošanas pašizmaksa ievērojami atšķirtos no jau uzbūvētajām HES. 

Iznākumā šāds projekts var izrādīties nespējīgs konkurēt, salīdzinot to, piemēram, ar saules vai vēja enerģijas projektiem. 

Pirmkārt, ir būtiski mainījusies sabiedrības izpratne par to, kāda ir ražotņu pieļaujamā ietekme uz vidi, citu sabiedrības grupu saimnieciskajām interesēm, būvniecības projektos iesaistīto speciālistu darba apstākļiem un atalgojumu.

"Balstoties uz publiski pieejamo informāciju par aptuvenajiem nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem būvniecībā un tās paredzamajiem elektroenerģijas ieguves apjomiem, pašlaik šādas HES konkurētspējas rādītāji nepārliecina," turpina Gunārs Valdmanis, "Daugavpils HES, pat ja to būtu iespējams uzcelt ar sākotnēji projektēto jaudu (300 megavatstundas), spētu saražot vidēji ap 0,5 TWh gadā jeb ap 7% no Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoma. Turklāt lielāko daļu elektroenerģijas HES saražotu laikā, kad Latvija jau būtu pietiekami nodrošināta ar elektroenerģiju. Daugavpils HES projekta īstenošanai būtu nepieciešams ļoti plašs sabiedrības atbalsts un arī gatavība uzņemties ar projektu saistītos nozīmīgos finanšu riskus."

Pateicoties Daugavas HES kaskādei, atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā pašlaik Latvija ir starp Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem. Attēlā – Ķeguma HES.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

"Aizvadītajos divdesmit gados Latvijas lielās un mazās HES ir saražojušas elektroenerģiju vidēji 2,9 TWh gadā, to skaitā Daugavas HES 2,7 TWh," lēš Māris Balodis, "savukārt Daugavas upes augšteces izmantošana varētu sniegt papildus tikai apmēram 0,3 TWh gadā (rēķinot HES jaudas ap 70 MW). Tas teorētiski ļautu palielināt HES izmantoto potenciālu ne vairāk kā par 10%. Applūdināmā zona šādai HES novērtēta ap 320 ha platībā. Salīdzinājumam – 20. gadsimta 80. gados plānotā lielākas jaudas (ap 300 MW) Daugavpils HES projekta applūdināmā platība Latvijas teritorijā bija apmēram 3500 ha, paredzot applūdināt arī teritorijas Baltkrievijā. Šo iemeslu dēļ tik lielas jaudas spēkstacijas būvniecība pašlaik vairs netiek apspriesta."

Kā aizpildīt iztrūkumu

2018. gada februārī publiskotajā Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas darba pārskata ziņojumā AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks, novērtējot jaudas pietiekamību, atzinis, ka turpmākajā desmitgadē paredzams jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai arvien lielāka loma būs starpsavienojumiem, pārvades tīkla pastiprināšanai un Baltijas energosistēmas ciešākai integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū.

Lai nākamajā desmitgadē nemazinātos Latvijas elektroapgādes drošums, svarīgi panākt jaudu nesamazināšanos.

Mazās hidroenerģētikas asociācijas (MHEA) un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzskata, ka par jaunu, kompaktu, efektīvu un videi draudzīgu HES būvniecību uz Daugavas tomēr būtu jārunā.

Viņaprāt, būtu vērts apspriest vairāku mazu HES būvniecību pie Daugavpils un arī vienas vai divu HES izbūvi Jēkabpilī, kas būtu ekonomiski un tehniski labākais risinājums, lai uzbūvētu vēl vienu Daugavas šķērsojuma tiltu Jēkabpilī un likvidētu ikgadējos plūdu draudus. Kaut arī tās būtu mazākas HES nekā jau uzceltās, tomēr jaudas un saražotais daudzums būtu ļoti ievērojams papildinājums turpmākajiem 50 gadiem un pat vēl ilgāk.

Arī mazajiem HES ir nozīme

Kādu pienesumu varētu dot mazās hidroelektrostacijas, kuru, pēc Valsts vides dienesta (VVD) datiem, Latvijā pavisam ir 146? Spriežot pēc skaitļiem, ko uzrāda "Latvenergo", mazo HES pienesums "enerģētikas kopgaldā" nav noteicošais.

"Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele spriež, ka uz upēm ar pietiekamu pieteci pārdomāti uzbūvētas stacijas, kuras vienlaikus pārdomāti izmanto un prasmīgi uztur un kurās saražotā elektroenerģija tiek pārdota pēc tirgus tarifiem, varētu būt vēl viens veids, kā palielināt saražotās elektroenerģijas kopapjomu.

"Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele: "Pērn no Latvijā saražotajām 5,6 TWh trīs lielās uz Daugavas uzbūvētās HES saražoja 2,64 TWh, kas ir aptuveni puse no Latvijā saražotās elektroenerģijas kopapjoma."

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Bet no tām stacijām, kuras kopš 2000. gada uzbūvēja vienalga kur, kā pagadās, kuras iedarbina tikai pavasaros, kad pietece upēs vislielākā, un kuras netiek pienācīgi uzturētas, pašlaik gan tautsaimniecībai, gan videi kaitējums ir lielāks nekā pienesums. Viņaprāt, ja pašlaik elektroenerģiju vairs nevar pārdot par paaugstinātu tarifu, tad par pašreizējo elektroenerģijas cenu diezin vai atmaksājas jaunu mazo spēkstaciju būvniecība.

MHEA un LAEF vadītājs Jānis Irbe apgalvo, ka jau pašlaik tām ir liela nozīme. "Mazie HES ik gadu nodrošina ar elektroenerģiju ap 20 000 mājsaimniecību – palielu Latvijas pilsētu," teic viņš. "Pats būtiskākais, ka tā ir kliedēta un samērā stabili prognozējama enerģija, kas palīdz arī tīkliem. Bet pilnīgi nepieņemami, ka Latvijā jau divdesmit gadus, izstrādājot enerģētikas sektoru attīstības plānus, tiek ignorēta hidroenerģija."

Viņaprāt, būtu steidzami jāapzina civilās aizsardzības enerģētiskā nodrošinājuma objekti, kur mazajai hidroenerģijai ir būtiska nozīme, īpaši tāpēc, ka stacijas ir izvietotas samērā vienmērīgi visos novados. Mazās HES var tikt izmantotas kā enerģijas avoti vietējā mērogā, kad pārtrūkst galvenā elektroenerģijas piegāde. Mazie HES var darboties kā no pārvades un sadales tīkla neatkarīgs autonoms ģenerācijas avots, lai nodrošinātu ar elektroenerģiju, piemēram, slimnīcas, krīzes evakuācijas centrus, skolas vai pat atsevišķas apdzīvotās vietas.

Nospiež dabas resursu nodoklis

Jautāts, vai bez valsts piemaksām, kuras atcēla pirms gada, mazos HES atmaksājas būvēt un darbināt, Jānis Irbe atbild, ka tās var un jau strādā brīvajā tirgū.

"Visvairāk mazās HES ietekmē absurdais dabas resursu nodoklis, skaidro viņš, "brīžos, kad elektrības cena tirgū ir nokritusi no 3 līdz 4 centiem par kilovatstundu, lielai daļai mazo HES nav izdevīgi strādāt. 

Lielajām HES šis nodoklis ir dažu procentu apmērā no ieņēmumiem. Turpretī uz šī nodokļa rēķina mazajām jāzaudē 40 līdz 90% ieņēmumu."

Arī mazās Ērgļu spēkstacijas pārstāvis, SIA "Eglītis un biedri" valdes loceklis Rolands Krastiņš brīnās, kāpēc dabas resursu nodokli saules un vēja stacijas nemaksā. Toties spēkstacijām tas jāmaksā.

Pat viens kilovats vērtīgs

"Mazās HES atrodas laukos vai mazpilsētu tuvumā, kas ļauj to saražoto elektroenerģiju izmantot turpat uz vietas," skaidro Rolands Krastiņš. "Atkarībā no spēkstacijas jaudas rodas pienesums vietējā energoapgādē. 

Uz šo vietu nav jāpievada importētā elektroenerģija, kas noslogo pārvades tīklus un paceļ patērētājam pārvades rēķinus. Tāpēc pat viens vietējais saražotais elektroenerģijas kilovats ir no svara."

Rolands Krastiņš atzīst, ka pašlaik domāt par jaunu mazo HES būvniecību patiešām ir problemātiski, jo to liedz gan valdības izdotie noteikumi, gan krasi augušie būvniecības izdevumi. Par to, viņaprāt, vēl varētu gudrot veco dzirnavu īpašnieki. Savukārt jau uzcelto mazo spēkstaciju rentabilitāte būs atkarīga no elektroenerģijas cenas. Pēc viņa teiktā, pašlaik pēc biržas cenām atsevišķās stundās un dienās mazās HES dāvina saražoto elektrību par brīvu, kas nav izdevīgi ne elektroenerģijas ražotājam, ne patērētājam.

Vēl neizmantotās iespējas

Jānis Irbe teic, ka, pateicoties mugurkaulam – Daugavas HES kaskādei –, atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā pašlaik Latvija ir starp Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem. Bet, viņaprāt, tāpēc nevajadzētu ignorēt attīstības iespējas. "Mums ir milzu potenciāls, kas jau tuvākajā nākotnē ļautu būtiski palielināt tīras, vietējo resursu izmantošanā balstītas elektroenerģijas apjomu," spriež viņš. "Izdevumu ziņā hidroenerģija ir viena no dabai draudzīgākajām – ūdens spēks tiek pārvērsts elektroenerģijā, tās ražošanā nepielietojot nekādus citus fosilos resursus. Latvijā ir vēsturiski izveidojusies mazo HES attīstībai piemērota infrastruktūra, mūsu valstī ir lieliski apstākļi hidroenerģijas iegūšanai un izmantošanai. Arī viedoklis par mazo HES kaitējumu videi jau ir novecojis, jo modernās tehnoloģijas nodrošina turbīnu darbību atbilstoši caurteces režīmam un ekoloģiskos riskus padara pavisam niecīgus. Atliktu vien saprātīgi likt lietā šo potenciālu, lai stiprinātu tautsaimniecības enerģētisko neatkarību."

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".